Eiropas Savienības (ES) izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas Erasmus+ 2020. gada papildu konkursā ir saņemti 50 stratēģisko partnerību projektu pieteikumi. Iesniegtie projekti ir vērsti uz Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanu izglītībā, lai palīdzētu pārvarēt ekonomiskos un sociālos izaicinājumus ar inovatīvām un radošām pieejām.
2020. gada papildu konkursā iesniegti 38 stratēģisko partnerību projekti digitālās izglītības vides sagatavošanai un attīstīšanai un 12 radošuma stratēģisko partnerību projekti. Papildinātajā Erasmus+ programmā 2020. gadam Latvijai plānotais papildu ES finansējums izglītības un mācību jomā ir 1 827 508 eiro.
Stratēģiskās partnerības digitālās vides sagatavošanai atbalstīs digitālo tehnoloģiju, kā arī novatorisku un atvērtu pedagoģiju izmantošanu izglītībā, tostarp brīvi pieejamu izglītības resursu, brīvi pieejamu mācību grāmatu, kā arī bezmaksas izglītības programmatūras izstrādi un izmantošanu. Prioritāte tiks piešķirta projektiem, kas veicina novatoriskas mācīšanas, apmācības, mācīšanās un vērtēšanas metodes un instrumentus kā mūžizglītības uzlabojumu virzītājus. Savukārt radošuma partnerības projektu aktivitātes stiprinās un attīstīs formālo un neformālo izglītības jomu organizāciju sadarbību ar radošajām un kultūras nozares organizācijām.
“Šis gads ir nozīmīgi ietekmējis izglītības nozari, kurai nācās strauji attīstīties un pielāgoties apstākļiem. Erasmus+ programmā ik gadu ir iekļautas prioritārās tēmas, kuru vidū ir arī jaunās tehnoloģijas un digitālās prasmes. Jaunajā konkursā iesniegtie projekti ļaus vēl plašāk attīstīt aktuālus izglītības risinājumus dažādu sektoru izglītības institūcijām, kā arī sniegs iepriekš nebijušas iespējas radošuma attīstībai,” skaidro Valsts izglītības attīstības aģentūras Erasmus+ Stratēģisko partnerību nodaļas vadītāja Jana Meržvinska.
Erasmus+ stratēģiskās partnerības atbalsta projektus, kuros partneri no dažādām programmas valstīm attīsta inovatīvu praksi, nodod to citām organizācijām, kā arī īsteno kopīgas iniciatīvas, lai atbalstītu sadarbību, mācīšanos no līdzbiedriem un pieredzes apmaiņu Eiropā. Jau šobrīd tiek īstenoti vairāk nekā 100 Erasmus+ stratēģisko partnerību projekti, kuros risināti ar digitālo vidi saistīti jautājumi izglītībā.
Digitāla pieeja darbā ar Z paaudzi
Inovatīvas metodes darbā ar studentiem plānots radīt Erasmus+ stratēģisko partnerību projektā “Starpdisciplināru prasmju attīstīšana sadarbībai un konfliktu pārvaldībai”. Sadarbojoties sešu valstu augstskolu pārstāvjiem, iecerēts radīt inovatīvas prakses, izstrādāt starpdisciplinārus mācību materiālus un rīkus, tai skaitā mobilo lietotni, dažādu fakultāšu studentiem un pasniedzējiem.
Projekta koordinatore, Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā biroja vadītāja vietniece Kristīne Tihanova: “Tīklojot un daloties pieredzē ar citu valstu augstskolu pasniedzējiem, sapratām, ka visur pašreiz ir līdzīgas problēmas un izaicinājumi saistībā ar jaunieti jeb jauno profesionāli, kurš mācās. Šobrīd augstskolās mācās cita paaudze – tā dēvētā Z paaudze, kurai ir savas prasības un savas vajadzības. Turklāt tādas prasmes kā komunikācija, konfliktu atpazīšana un risināšana, darbs komandā, spēja uzstādīt mērķus un efektīvi plānot laiku mūsdienu darba tirgū ir ne mazāk nozīmīgas kā profesionālās prasmes. Līdz ar to mums radās ideja izstrādāt pietiekami vienkāršus aprakstus un skaidrojumus, uzdevumus un praktiskos piemērus, ko pasniedzējs var izmantot savās nodarbībās.”
Projekta ietvaros radīsim arī mobilo aplikāciju, kas dos iespēju studentiem ikdienā attīstīt tādas dzīvē noderīgas prasmes, kā, piemēram, aktīva klausīšanās vai konfliktu tipu atpazīšana. Visi materiāli būs pieejami digitālajā vidē un pasniedzēji tos varēs izmantot gan klātienes nodarbībās, gan attālinātajās mācībās.
Pieaugušo tālmācības procesa pilnveide
Arī Jelgavas novada Neklātienes vidusskola sadarbībā ar partneriem no Itālijas un Igaunijas ir īstenojusi Erasmus+ programmas stratēģisko partnerību projektu “Pieaugušo izglītības prasmju atjaunošana, izmantojot jaunas mācību metodes”, izglītojot pedagogus par modernākajām tehnoloģijām un jauniem mācīšanas paradumiem, kas īpaši aktuāli ir attālināto mācību laikā.
“Projektā izstrādājām priekšlikumus, lai uzlabotu gan mācību vides vizuālo noformējumu, gan pieejamos resursus, gan dotu iespēju izglītojamajiem izteikt savu vērtējumu par kursu saturu un pieejamo materiālu daudzveidību. Daudz tika strādāts pie tā, lai sniegtu skolotājiem izpratni par tiešsaistes stundu vadīšanas principiem, iespējām, atgriezeniskās saites saņemšanu,” stāsta Jelgavas novada Neklātienes vidusskolas pedagoģe Inga Eihentāle.
Jaunapgūtās mācību metodes un ieviestie digitālie risinājumi – tiešsaistes rīka Big Blue Button izmantošana tālmācībā un Moodle vides uzlabošana – veicinājuši gan pedagogu digitālās prasmes, gan ļāvuši tālmācības materiāliem kļūt daudzveidīgākiem un pieejamākiem dažādu uztveres tipu skolēniem. “Laikā, kad vidusskolas strādā attālināti, novērtējam, ka mūsu pedagogiem jau bija priekšstats par to, kā veidot tiešsaistes stundas, lai nezaudētu saikni ar izglītojamo, radot klātesamības efektu,” par projekta nozīmi, pielāgojoties pašreizējai situācijai skaidro I.Eihentāle.
Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā ministrija par Eiropas Savienības Erasmus+ programmas īstenošanu Latvijā, savukārt Valsts izglītības attīstības aģentūra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra nodrošina Erasmus+ programmas ieviešanu.
Alise Bērziņa
VIAA Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas
vecākā informācijas speciāliste
