2022. gada 20. maijs
A- A A+
Viegli lasīt

Kā noteikt vai mājoklis ir energoefektīvs un veselīgs?

Vairojoties izpratnei par cilvēka darbību negatīvo ietekmi uz vidi un augot energoresursu cenām, arvien aktuālāks kļūst jautājums par energoefektīvām mājām. Savukārt pandēmija, kuras laikā mūsu mājokļi kļuva gan par skolu, gan darba un dzīvesvietu, aktualizēja jautājumu par mājokļa veselīgumu. Kā zināt, vai mājoklis ir pietiekami energoefektīvs un veselīgs un vai tajā ir nepieciešami kādi uzlabojumi?

“Mājokļa energoefektivitāte tieši atsaucas uz mūsu maciņiem un nodarīto kaitējumu videi, bet veselīgums – uz mūsu pašu labsajūtu, produktivitāti un veselību. Lai gan ēkas energoefektivitātes aprēķins ir sarežģīts un bez profesionāļu palīdzības nav izdarāms, taču ir vairākas lietas, ko varam izvērtēt pašu spēkiem. Proti, ir vairāki signāli, kurus ievērojot varam izdarīt secinājumus – ir vajadzīgi uzlabojumi!” stāsta VELUX ģenerāldirektors Baltijā Dmitrijs Astašonoks.

Kas ir ēkas energoefektivitāte un veselīgums

Ēkas energoefektivitāte nosaka, cik lietderīgi mājoklī tiek tērēta enerģija apkurei, ventilācijai, apgaismojumam, karstā ūdens apgādei, dzesēšanai, un to izsaka kilovatstundās uz kvadrātmetru gadā. Energoefektivitāti iedala klasēs. Piemēram, augstākās jeb A klases dzīvojamās mājas energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 40 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā, bet zemākās jeb F klases – pārsniedz 150 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā, un šādai ēkai noteikti nepieciešami energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi. Lai noteiktu energoefektivitātes klasi, nepieciešams piesaistīt energoefektivitātes speciālistu.

Savukārt ēkas veselīgumu nosaka pēc iekštelpu temperatūras, gaisa kvalitātes, pieejamās dienasgaismas, mitruma un trokšņu līmeņa. Veselīgo māju barometra 2022. gada pētījums liecina, ka katrs trešais eiropietis dzīvo mājoklī, kurā ir kāds no neveselīga mājokļa riskiem, Latvijā tie ir 36% no iedzīvotājiem. Savukārt cilvēki, kuru mājokļos ir visi neveselīga mājokļa riski, jūtas gandrīz 5 reizes nelaimīgāki, salīdzinot ar tiem, kuri mīt veselīgos mājokļos.

Pārlieku karsts vai vēss mājoklis

Viens no lielākajiem enerģijas patērētājiem ēkā mūsu klimatiskajos apstākļos parasti ir apkure. Lai enerģiju patērētu iespējami efektīvi, apkures sistēmai jāspēj reaģēt uz temperatūras izmaiņām. Ja jums nav iespēju regulēt temperatūru telpās, bieži mājoklis ir pārkurināts vai pārāk vēss, apkures sistēma noteikti nav efektīva. Turklāt neefektīva apkures sistēma atstāj iespaidu ne tikai uz izmaksām par siltumu, bet arī uz veselību un labsajūtu. Pārāk auksts mājoklis veicina dažādu elpceļu saslimšanas, savukārt pārāk silts – samazina koncentrēšanās spējas un rada miegainību.

Sastāvējies gaiss

Ir svarīgi noskaidrot, vai mājoklī ir pietiekama ventilācija. Nereti ēkās vecie koka logi ar dabisku vēdināšanu tiek nomainīti uz plastikāta logiem, tādējādi būtiski samazinot gaisa apmaiņu. Tā rezultātā, ja logi ir pilnībā aizvērti, gaiss ir sastāvējies un neveselīgs. To vislabāk jūt, ienākot iekštelpās no āra, ja gaiss ir sasmacis, ventilācija nav pietiekama. Gaisa kvalitātes kontrolei labs palīgs ir arī CO2 mērītājs, kas signalizē par ogļskābās gāzes palielinātu klātbūtni.

Svarīgi, lai mājoklim būtu ventilācijas stratēģija – mehāniskā, dabiskā vai abu kombinācija. Ja mehāniskā ventilācija nav pietiekama, jāizlīdzas ar dabisko ventilāciju un jāatver logs, vai vēl labāk – divi logi, kas neatrodas pie vienas sienas. Lai dabiskā ventilācija būtu efektīva, jānodrošina “vilkmes vai skursteņa efekts” jeb, tautas valodā runājot, caurvējš, kas ātri nodrošinās gaisa apmaiņu telpā. Īpaši labi šis efekts veidojas, atverot jumta un vertikālo logu.

Ja logi mājoklī jāver vaļā ļoti bieži, lai uzturētu svaigu gaisu, kā rezultātā apkures sezonā rodas siltuma zudums, ir skaidrs, ka ventilācijas sistēma ir jāuzlabo. Tāpat par sliktu gaisa kvalitāti un nepietiekamu apmaiņu ziņo pastiprināta putekļu uzkrāšanās vai pelējuma veidošanās.

Liels mitrums vai sausums

Pārlieku liels mitrums parasti ir vecāku ēku problēma, un tas arī liecina par ēkas energoefektivitātes un veselīguma problēmām. Mitruma uzkrāšanos var veicināt neprecīza būvniecība, neprofesionāli veikti remonta darbi, kas nenodrošina pietiekamu gaisa apmaiņu, sadzīves darbības, piemēram, ēdiena gatavošana bez tvaiku nosūcēja. Mitruma līmenim telpās noteikti nevajadzētu pārsniegt 60%, ja tas ir augstāks, noteikti jāmeklē cēlonis – problēmas ēkas konstrukcijā, gaisa apmaiņas sistēmā, vai nepietiekamā dienasgaismā.

Ar sausu gaisu mājoklī parasti sastopamies apkures sezonā. Ja mitruma līmenis telpā nokrīt zem 30%, jāmeklē risinājumi, kā mitruma līmeni paaugstināt. Iespējams, jāsamazina gaisa temperatūra, vai arī jānodrošina gaisa mehāniska mitrināšana.

Neefektīvs un nepietiekams apgaismojums

Izvērtē kāds mājoklī ir apgaismojums – vai visur kvēldiega spuldzītes un halogēnspuldzes ir nomainītas uz enerģiju taupošākām – LED spuldzēm. Arī iegādājoties LED spuldzes ir jāpievērš uzmanība energoefektivitātes marķējumam, jo augstāka klase, jo mazāk enerģijas tā patērēs. Tāpat jāpadomā par dienasgaismas pieejamību telpās – cik bieži tajās jāslēdz apgaismojums.

Ja telpā esošie logi nenodrošina pietiekamu apgaismojumu, privātmāju īpašnieki var apsvērt arī jumta logu vai gaismas tuneļu izbūvi, kas var būtiski uzlabot dienasgaismas pieejamību. Turklāt dienasgaismas pieejamība ne tikai samazinās elektrības rēķinus, bet arī atstās pozitīvu iespaidu uz veselību. Dabiskā gaisma regulē mūsu ķermeņa diennakts ritmu, uzlabo miega kvalitāti, ceļ produktivitāti, kā arī samazina mitruma un pelējuma veidošanos un baktēriju augšanu, samazinot astmas un citu elpceļu saslimšanas risku.

Paaugstināts trokšņu līmenis

Saskaņā ar Veselīgo māju barometra 2022. gada datiem, paaugstināts trokšņu līmenis ir lielākais neveselīgu mājokļu risks lielākajai daļai eiropiešu, īpaši pilsētniekiem. Lai gan šim aspektam pievēršam ļoti mazu uzmanību, tas var veicināt dažādu sirds un asinsvadu, kuņģa un zarnu trakta slimību attīstību, imūnsistēmas novājināšanos, miega kvalitātes pasliktināšanos.

Ja mājoklī novērojat augstu trokšņu līmeni, kas traucē kvalitatīvu atpūtu, jāapsver iespēja nomainīt logus uz tādiem, kuri nodrošina labāku skaņas izolāciju. Pie paaugstināta trokšņu līmeņa var līdzēt arī logu aprīkošana ar ārējiem slēģiem, kas nodrošinās ne tikai labāku skaņas izolāciju, bet pasargās arī no telpu pārkaršanas karstajos vasaras mēnešos – nebūs jālieto kondicionieris, pasargājot vidi un taupot energoresursus.

Papildu informācijai:

Inga Tauriņa

E-pasts: [email protected]

Tel. nr.: 26 564 629