2022. gada 17. maijs
A- A A+
Viegli lasīt

Krāpnieki virtuālajā vidē. Kā atpazīt?

Droši vien esat dzirdējuši par kiberuzbrukumiem un to, ka jāuzmanās? Daudzi no mums iedomājās, ka uzbrukt ir vērts tikai uzņēmumiem un valsts iestādēm. Ka tādi reti notiek privātajos e-pastos, bet uzbrukuma mērķis var būt jebkurš. Ļaundari sūta e-pastus ar  bīstamiem pielikumiem arī privātpersonām. Parasti, šādas kaitnieciskas vēstules slēpjas zem mums svarīgu iestāžu vai pakalpojumu sniedzēju nosaukumiem, kā piemēram, VID, Latvijas pasts, Omniva u.c. , ja neieskatās adreses pat ir līdzīgas. Vienmēr, kad saņemat savos e-pastos ziņas, kuras negaidāt vai kuras prasa atvērt kādu dokumentu vai saiti, pārliecinieties par to vai šo e-pastu tiešām sūtījusi konkrētā iestāde, ieejot viņu mājas lapā. Atcerieties, ka valsts iestādes, lielākoties, savas ziņas nodod caur EDS vai citām ar bankas autorizācijas sistēmām aizsargātām lapām un nekad neliks Jums sūtīt savus datus e-pastā. Attēlā ir Valsts Ieņēmumu dienesta informācija, kuru tik ļoti gaidām martā. Sūtītāja e-pastā ir tikai viena atšķirība no VID oficiālajiem e-pastiem.

Šobrīd, ļoti aktīva ir vēl viena krāpnieku grupa, tie, kas vēlas izkrāpt no iedzīvotājiem naudu, mantas un datus slēpjoties aiz labdariem, kas vēlas palīdzēt Ukrainas iedzīvotājiem. E-pastos viņi sūta atbalsta petīcijas, kuras jāatver un jāparakstās. Balsojumus, kur jāuzspiež un jānobalso. Tiklīdz tas tiek izdarīts, e-pasta konts tiek uzlauzts, un Jūsu vārdā viņi jau var darīt visu, ko vēlas. Ja ir šaubas, vienmēr labāk sazināties ar iestādi, kura it kā sūtījusi e-pastu pa oficiālajā mājas lapā norādīto tālruni vai e-pastu. 

 

 

Otra grupa, kuri šobrīd aktīvi darbojas ir krāpnieki, kuri izmanto situāciju un izkrāpj naudu un mantas, lai it kā vestu uz Ukrainu. Šobrīd viņi manīgi izmanto līdzību ar oficiālajām  nevalstiskajām organizācijām, nedaudz nomainot kādu burtu nosaukumā, ieliek ziņā savus kontus un maldina cilvēkus. Parasti tiek izmantotas līdzīgas krāsas un elementi. Kā piemēram šajā attēlā, izmantotas ziedot.lv krāsas un nedaudz samainīts nosaukums, izmantots rociņas elements, ko izmanto ziedot.lv. Tādejādi, maskējoties zem cienījamas organizācijas, krāpnieki apkrāpj neuzmanīgus vai aizņemtus cilvēkus. 

 

 

 

Trešā grupa ir tie ļaundari, kas mēģina uzlauzt sociālo vietņu kontus, piemēram, Facebook. Viņi izmanto skaļus saukļus un ticamas fotogrāfijas, lai cilvēki nospiestu saiti ar vīrusu.  Ir arī  maldinošas un paniku izraisošas ziņas, kuru uzdevums ir savākt vairāk skatījumu un radīt paniku  un bailes sabiedrībā. 

 

Uzbrukumi aktivizējušies arī Facebook Messenger ziņojumos un Watsup kontos. Piemēram, atsūtot saiti ar tekstu: “Vai tas video esi tu? “. Atverot saiti , tajā ir vīruss, kas šo ziņu nodod visiem Jūsu kontaktiem. Tādēļ, ja saņemat dīvainu ziņu, kurā kaut kas ir jāatver, ir vērts padomāt vai to atvērt. Pat ja tā pienāk no pazīstama cilvēka. Iespējams, viņa konts jau uzlauzts. 

Tiek izplatīti krāpnieciski e-pasti un ziņas arī banku vārdā, kuros interneta lietotāji tiek aicināti veikt svarīgus drošības atjauninājumus, sakarā ar uzbrukumiem bankas mājas lapai. Krāpnieku mērķis ir izvilināt iedzīvotāju bankas konta piekļuves datus. Aicinām būt modriem un, saņemot šādu e-pastu, – to dzēst! Ja esat kļuvis par krāpnieku upuri – aicinām operatīvi sazināties ar savu banku.
 
 

Ja šaubieties par ziņas avotu vai pielikumiem, vienmēr pārbaudiet. Pat ja tā nāk no Jūsu drauga, ir vērts uzzvanīt. Patīkama saruna ar draugu un nosargāts telefons, e-pasts vai dators būs šīs sarunas ieguvums. 

Šādi uzbrukumi virtuālajā vidē ir bijuši vienmēr, taču šobrīd ļaundari izmanto karu Ukrainā un cilvēku vēlmi pēc informācijas, vēlēšanos palīdzēt. Informācijas apjoms ir tik liels, ka cilvēki sāk palikt neuzmanīgi un bieži vien kļūst par krāpnieku upuriem.  

Būsim uzmanīgi un sargāsim savas virtuālo identitāti tāpat kā sargātu savu dokumentu skapi vai mājokļa atslēgas!

Informāciju sagatavoja: 

Aija Kramiņa

Smiltenes novada pašvaldības 

Sabiedrisko attiecību un komunikācijas speciāliste