2024. gada 1. marts
A- A A+
Viegli lasīt

Pērnavas apriņķa pieredze iedvesmo Vidzemes pašvaldību speciālistus ieviest jaunas vēsmas ikdienas darbā

No 27. līdz 29. novembrim Vidzemes pašvaldību un Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji 25 cilvēku sastāvā devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Pērnavu, Igaunijā un aizguva virkni jaunu ideju, kā veicināt pašmāju pašvaldību savstarpējo sadarbību pēc administratīvi teritoriālās reformas, kādas jaunas iespējas reforma piedāvā un kā stiprināt uzņēmējdarbību, tās konkurētspēju un eksportspēju vietējā līmenī.

Kā atzīst vizītes dalībnieki, gūtā pieredze ir ne tikai iedvesmojoša, bet arī palīdz nonākt līdz praktiskiem risinājumiem, kā uzlabot publisko pakalpojumu sniegumu Vidzemē. Vizītes dalībnieki pēc brauciena snieguši daudz pozitīvu atsauksmju, izceļot vairāk tēmas, kuru pārrunāšana ar igauņu kolēģiem bijusi īpaši vērtīga, t.sk. mārketinga aktivitātes gan investoru piesaistei, gan arī ikdienas komunikācijai ar iedzīvotājiem.

Starp pieredzes apmaiņas brauciena ieguvumiem atzīmēta padziļinātas izpratnes veidošana par teritorijas plānošanas nozīmīgumu un vietas potenciāla lomu uzņēmējdarbības veicināšanā, kā arī starpnozaru sadarbību, īpaši runājot par izglītības un uzņēmējdarbības mijiedarbības nepieciešamību cilvēkresursu piesaistei. Vienlaikus brauciena dalībnieki novērtējuši iespēju trīs dienas  būt kopā ar saviem kolēģiem no novadu pašvaldībām, lai iepazītos, izrunātu ikdienas aktuālākos izaicinājumus, apmainītos risinājumiem un stiprinātu nākotnes sadarbības iespējas.

“Šis bija patiešām vērtīgs pieredzes apmaiņas brauciens! Novērtēju sniegto ieskatu dizaina domāšanas pamatprincipos, kas ikdienā var kļūt par vērtīgu darbarīku, lai vienotā sinerģijā apvienotu nozares politikas plānošanu, valsts pakalpojumu veidošanu, kā arī veicinātu sadarbību starp vietējo kopienu, uzņēmējiem un pašvaldību. Uzrunāja igauņu teritorijas plānošanas politikas pamatprincipi, kas vērsti uz vietas potenciāla apzināšanos un tā izmantošanu mārketinga aktivitātēs un infrastruktūras plānošanā,” tā vizīti novērtē Līna Nagle, Varakļānu novada pašvaldības lietvede, projektu vadītāja.

Savukārt Ligita Gāgane, Gulbenes novada pašvaldības administrācijas Attīstības un iepirkumu nodaļas vadītāja, iepazīstoties ar Igaunijas pašvaldību administratīvo teritoriālo dalījumu, akcentē sadarbības nozīmību pašvaldību veiksmīgai darbībai: “Sadarbība dažādu infrastruktūras objektu attīstīšanas jomā ļauj katrai no pašvaldībām efektīvāk izlietot pieejamos  finanšu resursus, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvus pašvaldības pakalpojumus.” Viņa arī piebilst, ka: “Pērnavas apriņķī funkcionē dažādas uzņēmējdarbības atbalsta formas, un arī starp tām īpaši izceļams sadarbības modelis – klasteris, kurā notiek sinerģija starp dažādām nozarēm, apvienojot Pērnavas pašvaldību, Pērnavas koledžu, uzņēmējus un  vietējo kopienu.” Pašvaldību pārstāve norāda, ka darba brauciena laikā gūtā pieredze viennozīmīgi rosina spert plašākus soļus, lai stiprinātu starpnozaru sadarbību un ieviestu Igaunijas pozitīvo pieredzi arī Gulbenes novada pašvaldībā, īpaši teritorijas plānošanas un attīstības stratēģisko dokumentu izstrādes pilnveidei.

Sadarbības nozīmību savā vērtējumā piemin arī Madara Lasmane, Cēsu novada tūrisma attīstības aģentūra direktore, norādot, ka “Sadarbība pavisam noteikti ir viena no veiksmes atslēgām, neatkarīgi no tā, vai esi pārstāvis no publiskā vai privātā sektora.”

Divu dienu laikā Pērnavas apriņķī tika apmeklētas un iepazītas dažādas institūcijas plašai pieredzes gūšanai.

Vizītes dalībnieki viesojās Tartu universitātes Pērnavas koledžā, kur notika tikšanās un sarunas ar Pērnavas apriņķa attīstības centra vadītāju un Vietējo pašvaldību asociācijas Pērnavas pašvaldības valdes locekli Ēriku Reinholdu.

Vietējo pašvaldību asociāciju pārstāvis vispirms iepazīstināja ar asociācijas mērķiem, funkcijām un sadarbības un finansēšanas modeli. Šis sadarbības un finansējuma sadalīšanas veids ir atšķirīgs no Latvijas prakses. Tika sniegts ieskats par jaunām formām, kā veidot sadarbību dažādu projektu ietvaros. Piemēram, apgabala vajadzībām nepieciešams nodrošināt dzīvnieku patversmes darbību, kuras izveidē un finansēšanā iesaistījušās visas apgabala pašvaldības vienlīdzīgi, taču pēc pakalpojuma sniegšanas tiek pārrēķināts katras pašvaldības finansējums proporcionāli pakalpojuma izmantošanas intensitātei. Interesants ir arī piemērs, kurā asociācija finansē vienu darbinieku, piemēram, auditoru, kurš strādā visās pašvaldībās pēc noteikta grafika un nepieciešamības.

Pēc sarunas par asociāciju Ēriks Reinholds iepazīstināja ar nodibinājumu “Pērnavas attīstības centrs”. To ir izveidojušas un finansē Pērnavas pašvaldība un Vietējo pašvaldību asociācijas. Pārstāvis atklāja, ka 80% no attīstības centra finansējuma nodrošina dažādu projektu ieviešana. Attīstības centra mērķis ir plānot līdzsvarotu Pērnavas apgabala attīstību, t.sk. attīstīt uzņēmējdarbību, jauniešu uzņēmējdarbību un izglītību uzņēmējdarbības jomā, kā arī pilsonisko līdzdalību. Nodibinājums veicina sabiedrības veselību un iekšējo drošību, starptautiskās attiecības un īsteno projektus visā apgabalā. Centra vadītājs iepazīstināja ar jauno attīstības stratēģiju 2035+ “The new energy” un lielākajiem attīstības punktiem: mobilitāti un dzelzceļa “RailBaltic” iespējas, atjaunojamās enerģijas un vēja parku izbūves plāniem, uzņēmējdarbības izglītības veicināšanu arī angļu valodā, kā arī tūrisma attīstību. Kā veiksmīgas attīstības pamatnoteikums tiek uzsvērta sadarbība jeb četrkāršās spirāles (starptautiski pazīstams arī kā Quadraple Helix) stratēģija, kad pie inovāciju, konkurētspējas un reģionālās un ekonomiskās attīstības strādā četri partneri – uzņēmējs, augstskola, pašvaldība un vietējie iedzīvotāji. 

Turpmākajā dienas gaitā Ains Hinsbergs, Pētniecības un attīstības biroja projektu vadītājs iepazīstināja ar Tartu Universitātes Pērnavas koledžu un tās piedāvātajām iespējām. Viņš pastāstīja par koledžas sadarbību ar Pērnavas attīstības centru, kā arī iepazīstināja ar biznesa inkubatora darbības principiem.

Sarunas turpinājās par Pērnavas koledžas attīstību un nākotnes plāniem, kā arī vizītes dalībnieki ieguva informāciju par jauniešu uzņēmējdarbību un dizaina domāšanas iespējām un pielietojumu koledžas ikdienas darbā.

Sarunās atkārtoti tika pieminēta domas un ideju brīvība, kā arī pamata uzstādījums, noskaidrot, kas tieši ir nepieciešams gala lietotājam, ar to saprotot uzņēmumus un iedzīvotājus. “Mēs nenorādām, ko darīt, bet klausāmies un dodam iespēju risināt reālas problēmas,” tā ir viena no atziņām, par kurām stāstīja Ains un Ēriks. Sarunu laikā vairākkārt tika uzsvērta izglītības iestādes nozīme reģionālajā attīstībā, jo tās funkcijas nav tikai nodrošināt izglītību, bet arī pētniecību un reģionālo attīstību.

Otrajā pieredzes apmaiņas vizītes dienā vidzemnieki turpināja iepazīties ar Pērnavas attīstības jautājumiem, lielāku uzsvaru liekot uz mārketinga aktivitāšu izzināšanu un industriālo parku darbības principiem.

Pērnavas attīstības centra mārketinga vadītājs Hando Murumagi iepazīstināja ar Pērnavas apgabala un Pērnavas komunikācijas formu un mārketinga stratēģiju, kā arī parādīja vairākas saistītās tīmekļa vietnes un komunikācijas platformas. Sarunu laikā tika uzsvērta vizuālo materiālu nozīme un digitālā mārketinga pozitīvā ietekme uz sagaidāmo rezultātu.

Sarunu laikā tika ieskicēti pilsētas attīstības izaicinājumi, piemēram, dzīvojamā fonda nelietderīga izmantošana, to nododot lietošanā tūristiem, tā ierobežojot vietējo iedzīvotāju iespējas dzīvojamā fonda piekļuvei. Īsi tika ieskicētas investoru piesaistes formas un izaicinājumi.

Pērnavas pilsētas pašvaldībā projekta koordinatore Vidzemē Ieva Dzalbe iepazīstināja ar Vidzemes plānošanas reģionu un tā funkcijām un aktualitātēm, un sarunu turpināja Pērnavas pilsētas vice mērs Silveru Smeljanski. Prezentācija un diskusija bija par industriālajiem parkiem un to nozīmi reģionālajā attīstībā. Sarunas laikā klātesošie iepazinās ar dažādām parku būvniecības formām.

Sarunas ar kolēģiem no  Pērnavas, gan arī pašmāju pašvaldību speciālistiem blakus novados pierādīja, ka pastāv gan kopīgas, gan atšķirīgas iezīmes, par kurām ir vērts zināt un kas var kalpot ne tikai par diskusiju tematu, bet arī par kopsadarbībā radītu risinājumu motivatoriem.

Vizītes mērķis bija piedāvāt  Vidzemes pašvaldību speciālistiem vērot citu pašvaldību darbu, gūt jaunu pieredzi, teorētiskas un praktiskas zināšanas, kā arī iepazīties ar jaunām metodēm profesionālās darbības pilnveidei un aizgūt idejas viedākai saimniekošanai Vidzemes pašvaldībās.

Vizīti organizēja Vidzemes plānošanas reģions Eiropas Savienības Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas 3.1.1.2.i. “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” ietvaros; projekta finansējuma saņēmējs un vadošais partneris ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Projekta mērķis ir celt pašvaldību kapacitāti to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām atbilstoši aktuālajām demogrāfiskajām tendencēm.

Informāciju sagatavojušas: Vidzemes plānošanas reģiona projektu eksperte Ieva Kreile un galvenā komunikācijas speciāliste Anita Āboliņa.

Jautājumiem: Ieva Dzalbe, projekta koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, [email protected], t. 25491165.