Ceturtdien, 16. novembrī, Tallinas Zaļo tehnoloģiju nedēļas ietvaros Tallinas radošajā centrā notiks konference “Pārmaiņu virzītājspēks: ilgtspējības veicināšana ar zaļo pārvaldību”.
Konferences mērķis ir pulcēt pilsētas no Baltijas jūras reģiona un ārpus tā, kā arī uzņēmumus un ekspertus, lai apspriestu zaļo publisko iepirkumu un atbalstu ilgtspējīgam patēriņam un ražošanai. Arī Smiltenes novada pašvaldības pārstāvji – izpilddirektora vietnieks attīstības jautājumos Mārtiņš Ulāns, juridiskās nodaļas vadītāja vietniece iepirkumu jautājumos Sondra Skrastiņa un projekta vadītāja Daiga Bojāre Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021. – 2027. gadam projekta „ChemClimCircle“ ietvaros piedalās šajā konferencē. Mārtiņš Ulāns prezentēs Smiltenes novada pieredzi Zaļo iepirkumu īstenošanā un piedalīsies arī paneļdiskusijā.
Konferenci organizē Tallinas pilsēta – Eiropas Zaļā galvaspilsēta 2023, Stokholmas Vides institūta Tallinas centrs un Baltijas Vides forums, un tā ir daļa no Tallinas Zaļo tehnoloģiju nedēļas, ko finansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma.
Konferenci atklās Tallinas mērs Mihails Kõlvarts, un visas dienas garumā ar priekšlasījumiem uzstāsies daudzi eksperti un praktiķi zaļās pārvaldības jomā. Pasākumu vadīs Heidrun Fammler no Baltijas Vides foruma.
Konferences pirmā prezentācija būs no Evelin Piirsalu puses, kura pārstāv Stokholmas Vides institūta Tallinas centru. Prezentācijas tēma ir “Zaļais publiskais iepirkums – lielisks politikas instruments zaļās pārvaldības sasniegšanai”, pievēršoties videi draudzīga iepirkuma potenciālam un šķēršļiem un diskutējot par to, kā zaļo iepirkumu var īstenot. Pēc Evelin Piirsalu domām, zaļajam publiskajam iepirkumam ir būtiska loma aprites ekonomikā un ilgtspējīgā uzņēmējdarbībā. “Publiskais iepirkums būtiski ietekmē ekonomiku, jo visa publiskā sektora pirktspēja ir ievērojama. Ja iepirkumu pamatā ir aprites ekonomikas un vides ilgtspējas principi, tam ir būtiska ietekme uz ilgtspējīgu uzņēmējdarbības modeļu izveidi un tādu produktu izstrādi, kas atbilst aprites ekonomikai,” tā Piirsalu.
Kai Kleins no Baltijas Vides foruma Igaunijā uzsver valsts sektora būtisko lomu drošas un veselīgas vides nodrošināšanā. “Ja produktu un pakalpojumu iepirkumos tiek ņemtas vērā bīstamās ķīmiskās vielas, tas motivē uzņēmumus ražot drošākus produktus, ietekmē tirgu piedāvāt ilgtspējīgākus risinājumus un ir piemērs privātajam sektoram un patērētājiem, izdarot izvēli,” skaidro Kleins, uzsverot zaļā iepirkuma principu.
Konferencē Tallinas mēra vietnieks Jooseps Vimms dalīsies pilsētas pieredzē par pāreju uz atkārtoti lietojamiem traukiem. “Vienlīdz svarīgi ir bijis izveidot vadlīnijas, no kurām vadās publiskā sektora organizācijas kā pasūtītāji, kā arī dot uzņēmumiem iespēju izmēģināt dažādas sistēmas dažādos pasākumos. Uzskatu, ka trīs lielie pasākumi šovasar, kuros brīvprātīgi tika izmantoti atkārtoti lietojamie trauki, ir pierādījums tam, ka mūsu pieeja ir bijusi piemērota. Tallina ir gatava dalīties savā labākajā praksē ar organizatoriem, uz kuriem šis pienākums attieksies no 2024. gada,” saka Vimm.
Konferences laikā Tallinas mēra vietnieks Jooseps Vimms un Pasaules Nākotnes padomes priekšsēdētāja Aleksandra Vandela pirmo reizi atklās konkursu “NonHazCity Building Award”. NonHazCity Building Award ir pirmā politikas balva, ar kuru Baltijas jūras reģiona valstīs, reģionos vai pašvaldībās tiek atzīta labākā politika būvniecības jomā. Tās mērķis ir izcelt politiku, kas aizsargā cilvēkus un vidi no bīstamām ķīmiskām vielām ēkās, integrē aprites, beztoksiskuma un klimata neitralitātes principus. Balvas mērķis ir iedvesmot iedzīvotājus, lēmumu pieņēmējus un uzņēmumus, kā arī demonstrēt inovatīvus risinājumus.
Ar konferences darba kārtību var iepazīties šeit.
Konferences tiešraidei varat sekot līdzi šeit.
Attīstības un plānošanas nodaļa
