2022. gada 22. maijs
A- A A+
Viegli lasīt

Plānotas izmaiņas maternitātes un slimības apdrošināšanas likumā

Lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem nosacījumus, plānots noteikt, ka turpmāk katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz 8 gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu apmaksātu vecāka pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks.  Tas nozīmē, ka vismaz divus mēnešus no vecāku atvaļinājuma var izmantot tikai katrs no vecākiem un to nevar nodot otram vecākam. Līdz ar ieviesto nenododamo daļu mēnešos ir izteikts bērna kopšanas periods, par kuru maksā vecāku pabalstu (līdz šim bija bērna vecums).

Minētās normas ir paredzētas grozījumos likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas otrdien, 22. martā, pieņemti valdības sēdē. Par likumprojektu vēl ir jābalso Saeimai.

Likumprojekts arī paredz, ka paternitātes pabalstu piešķirs un izmaksās par 10 darba dienām (iepriekš – kalendāra dienas), kā to paredz direktīvas prasības. Statistika liecina, ka kopš 2013. gada pakāpeniski pieaug to vīriešu skaits, kuri izmanto atvaļinājumu saistībā ar bērna piedzimšanu un vienlaikus saņem arī paternitātes pabalstu. 2013. gadā paternitātes pabalstu saņēma  42% tēvu, bet 2021. gadā – 57% tēvu.

Vienlaikus likumprojekts arī nodrošina Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 “Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam” izpildi. Paternitātes pabalstu plānots piešķirt arī bērna mātes norādītai personai, ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta. Šai personai, kas nav bērna māte, būs tiesības uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu, lai pēc bērna mātes lūguma iesaistītos bērna aprūpē.

Informāciju sagatavoja:

Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists, 64331829, [email protected]