2024. gada 1. marts
A- A A+
Viegli lasīt

Smiltenes vidusskola laureātu vidū “Zaļās jostas” konkursā “Mans ilgtspējīgais iepakojuma dizains” 

Konkursā “Mans ilgtspējīgais iepakojuma dizains” kopumā tika saņemti vairāk nekā 30 risinājumi no 110 dalībniekiem, piedāvājot padarīt videi draudzīgākus ikdienā sastopamos preču iepakojumus, piemēram, medikamentu iesaiņojumus, cepumu paciņas un pat kapu sveces, informē “Zaļā josta” valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

2022. gada martā Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu iniciatīvu – Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulu (ESPR), kas pašlaik ir izskatīšanā. Tās mērķis ir novērst iepakojuma atkritumu rašanos – samazināt to daudzumu, ierobežot nevajadzīgu iepakošanu un veicināt atkārtoti izmantojama un atkārtoti uzpildāma iepakojuma risinājumus. To plānots pieņemt jau 2024. gada sākumā, un tai līdz 2030. gadam būtu jāaizstāj esošā Ekodizaina direktīva.

Konkursa “Mans ilgtspējīgais iepakojuma dizains” mērķis bija pievērst sabiedrības uzmanību iepakojumam, ko lietojam, lai rosinātu meklēt idejas, kā to padarīt videi draudzīgāku, ilgtspējīgāku un vieglāk pārstrādājamu,” stāsta Lapsa.

Konkursā piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieki, tostarp Liepājas un Valmieras pirmsskolu izglītības iestāžu grupu audzēkņi, kuri ar kopā pieaugušiem izgatavoja videi draudzīgus iepakojuma  maisiņus. Savukārt vecākajai konkursa dalībniecei ir 72 gadi.

Par konkursa uzvarētāju atzīta 10. klases skolniece Sofija Gerasimova, kura dzīvo Līvānos. Viņu satrauc vides, tostarp jūras un gaisa piesārņojuma problēmas.

Sofijai ideja radās, pārbaudot, vai mājas zāļu skapītī medikamentiem nav beidzies derīguma termiņš. Viņa pamanīja, ka tablešu iepakojumos ir lielas atstarpes, un tas, viņasprāt, liecina par nevajadzīgu materiālu izlietošanu.

“Manuprāt, medikamentu iesaiņojumā tiek izmantots lieks materiāls. No tā varētu viegli izvairīties, vienkārši izvietojot piecas tabletes divās rindās. Samazinot iepakojuma materiālu, tiek samazināti atkritumi un ietaupīta arī nauda,” saka skolniece.

Viņa piedāvā jaunu medikamentu iepakojuma ar dabai draudzīgu un ērtu dizainu, kas ievēro noteikumus par medikamentu (tablešu) īpašību saglabāšanu un sargāšanu no ūdens, gaismas un citiem faktoriem, kas varētu ietekmēt produkta kvalitāti. Par šo ideju “Zaļas jostas” rīkotāja konkursā viņa ieguva 350 eiro naudas balvu.

“Žūrijas vērtējumā Sofijai bija ļoti interesants un praktisks problēmas, kā arī risinājuma izklāsts. Viņa arī sameklēja uzņēmumu, kas vienīgais Latvijā nodarbojas ar medikamentu iepakojumu utilizāciju, un padomāja par dizainu ar Braila rakstu, lai iepakojums būtu ne tikai ilgtspējīgs, bet arī uztverams visiem,” saka Lapsa.

Otrā vieta un 250 eiro naudas balva tika piešķirta 17 gadus vecajai Agnijai Kozlovai no Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas, kuras uzmanību piesaistīja Latvijā ražotu cepumu iepakojums. Pašlaik tas ir no plastmasas, un pēc atvēršanas paciņu vairs nevar atkārtoti aiztaisīt.

“Ja vienā reizē neapēd visus cepumus, kas ir paciņā, tie kļūst mīksti un negaršīgi, tā cepumi tiek izmesti atkritumos. Es piedāvāju izveidot iepakojumu no kartona, tas būtu dabai draudzīgāks un pārstrādājams, vienlaikus kastīte būtu daudzreiz atverama un viegli aizverama,” konkursa žūriju uzrunāja Agnija, kura problēmas risinājumu attēlojusi ar uzskatāmiem vizuāliem piemēriem.

Trešā vieta un 100 eiro naudas balva piešķirta Agnijas vienaudzim un skolasbiedram Emīlam Krieviņam par inovatīvu kapu sveču dizaina risinājumu.

Puisis izpētīja, ka kapu svecēm ir videi nedraudzīgs, proti, plastmasas iepakojums. No vienas puses plastmasa aizsargā sveces liesmu no vēja un nokrišņiem, taču no otras – parafīns un plastmasa sakūst kopā, tā neviens no materiāliem vairs nav izmantojams atkārtoti.

“Man risinājums ir sveču statīvs, tas ir daudzreiz izmantojams, tādēļ cilvēkiem izmaksās lētāk. Tas ir stikla cilindrs ar metāla vāciņu un metāla režģi apakšā, lai nodegusī svece varētu iztecēt cauri. Šī sistēma stāv uz metāla kājiņām, un tās apakšā ir stikla tvertne, kas savāc izkusušo parafīnu. Parafīnu var pārstrādāt un izmantot atkārtoti,” savu ideju izklāstīja Emīls.

Konkursa žūrija, kurā bija arī eksperti no plastmasas pārstrādes uzņēmuma, no Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas 6. klases skolniecēm Evas Dekšnes un Elīnas  Cmokovas saņēma divus pieteikumus par flizelīna iepakojumiem. Flizelīns ir palīgmateriāls, ko izmanto, piemēram, kleitu, blūžu apkaklītēm, manšetēm un apdares detaļām. Abas idejas saņēma 50 eiro balvu. Tādu balvu saņēma arī Edgars Jansons no Smiltenes vidusskolas par iepirkumu somas dizaina ideju no plastmasas pudeļu atgriezumu stiebriņu savijumiem. Savukārt Patrīcija Bankava par košļājamās gumijas ilgtspējīgāku iepakojuma ideju.

“Konkursa idejas bija ļoti radošas, taču vienlaikus ir jāatceras arī par uzņēmējiem, kuriem jāiegulda līdzekļi iepakojuma ražošanā un vienlaikus jākonkurē ar produkta cenu. Līdz ar to vienmēr būs līdzsvara meklējumi starp drošuma prasībām, kvalitāti, cenu un ilgtspēju,” piebilda Lapsa.

“Zaļās jostas” konkursā “Mans ilgtspējīgais iepakojuma dizains” ar savu ideju bija aicināts piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs. Konkursa dalībnieka uzdevums bija izpētīt jau kādu tirgū esošu videi nedraudzīgu produkta iepakojumu.  Dalībniekiem bija pašiem arī jāizpēta alternatīvas iespējas pašlaik pielietotajam videi nedraudzīgajam produktu iesaiņojumam un jāpiedāvā un jāizstrādā dizaina priekšlikumu šāda iepakojuma aizstāšanai ar dabai draudzīgāka un ilgtspējīgāka iepakojuma alternatīvu.

Konkursa tēma  ir ļoti aktuāla, jo pasaulē ik gadu saražo vairāk nekā 400 miljonus tonnu plastmasas. No šī apjoma puse ir paredzēta izmantošanai tikai vienu reizi, savukārt teju 19 miljoni tonnu nonāk ezeros, upēs un jūrās. Ir ļoti daudz plastmasas, metāla un stikla iepakojuma veidi, kas ir derīgi otrreizējai pārstrādei un izmantošanai, tāpēc ir svarīgi tos pareizi šķirot, lai tie nenonāktu poligonos.

“Konkursa dalībnieku vecuma diapazons un piedāvāto ideju klāsts bija ļoti plašs, kas nozīmē, ka šī tēma ir aktuāla daudziem Latvijas iedzīvotājiem, viņiem ir interese par vides aizsardzību un resursu izmantošanu, un par to sāk aizdomāties jau bērnudārzā, kas nozīmē, ka jaunā paaudze aug ar interesi par vidi un tās problēmām,” ir pārliecināts Lapsa.

Papildu informācijai:
Zane Plone, “Zaļā josta” sabiedrisko attiecību konsultante
E-pasts: [email protected]
Mob.tālr.: +371 28 627 0003