2023. gada 1. dec.
A- A A+
Viegli lasīt

Uz domes sēdi virza Mēru muižas atsavināšanas lēmumprojektu

2023. gada 12. oktobrī Smiltenes novada pašvaldības Finanšu un attīstības jautājumu pastāvīgās komisijas sēdē skatīts jautājums par Mēru muižas iespējamu atsavināšanu, uzklausot administrācijas darbinieku apkopoto informāciju, kā arī iedzīvotāju redzējumu par muižas turpmākiem attīstības scenārijiem. Pēc plašas viedokļu apmaiņas, lemts jautājumu virzīt uz 19. oktobra domes sēdi, lai par to lemtu ikviens no 15 deputātiem.

Šī gada 17. augustā Finanšu un attīstības jautājumu pastāvīgās komitejas sēdē deputāti skatīja jautājumu par iespējamu Mēru muižas atsavināšanu. Daļa Smiltenes novada iedzīvotāju iebilda pret šādu rīcību, aicinot deputātus dot laiku alternatīvu rīcības scenāriju sagatavošanai, kas tika akceptēts. Laikā līdz 12. oktobra sēdei Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš aicināja iedzīvotājus sagatavot savu redzējumu par Mēru muižas turpmāko attīstību, kā arī noteica vairākus uzdevums pašvaldības administrācijai.

Par galveno uzdevumu izpildi ziņoja Smiltenes novada pašvaldības Izpilddirektora vietnieks attīstības jautājumos Mārtiņš Ulāns.

  • Mazināt muzejam izmantojamo telpu platību līdz vienam stāvam un pamatot to nepieciešamību.

Sadarbībā ar Smiltenes novadpētniecības muzeja vadītāju Ievu Miķi izvērtētas muzeja telpu optimizācijas iespējas un konstatēts, ka, pārceļot muzeju tikai uz vienu Mēru muižas ēkas stāvu, nav iespējams pilnvērtīgi izvietot visas muzeja ekspozīcijas un realizēt funkcijas, ko nosaka normatīvie akti un muzeja akreditācija.

  • Apkopot visas investīcijas muzejā no brīža, kad 2009. gada tika slēgta Birzuļu pamatskola.

Šajā laikā veikta daļēja jumta seguma maiņa un konstrukcijas pastiprināšana, verandas atjaunošana un durvju restaurācija. Kopā 218 383 EUR, no tiem 152 046 EUR pašvaldības finansējums.

  • Izvērtēt nepieciešamo telpu platību muzeja funkciju nodrošināšanai, provizoriski aprēķināt izmaksas, kādas nepieciešamas, ja to pārceltu uz pašvaldības īpašumu Kalnamuižā.

Lai nodrošinātu atbilstošu telpu apjomu muzeja funkcionēšanai (vismaz 700 m2), tā pārcelšanai no Mēru muižas uz Kalnamuižu, veicot esošo ēku pārbūvi, aptuvenās investīcijas lēšamas piecu miljonu eiro apmērā, balstoties uz nesen veiktā Valmieras muzeja pārbūves finansiālajiem ieguldījumiem.

  • Precizēt izsoles noteikuma punktus par publiskās ārtelpas pieejamības nodrošināšanu iedzīvotajiem.

Izsoles noteikumu projekts precizēts, iekļaujot tajā nosacījumus par publiskās ārtelpas un muižas ēkas publisku pieejamību, kā arī paredzot veikt zemes gabala sadalīšanu divās daļās, lai nodrošinātu, ka pašvaldības īpašumā paliek rekreācijas teritorijas, tostarp BMX trase un pludmales teritorija.

Iedzīvotājiem, kuri iestājās pret Mēru muižas atsavināšanu, bija jāsagatavo savs redzējums par tās turpmāko attīstību. Iedzīvotāju pārstāves – Alise Millere un Signe Boka – sēdē pauda bažas, ka atsavināšanās gadījumā būs liegta piekļuve muižas parkam un tā ievērojamiem objektiem, kā dižozols un lapegļu audze, ka jaunā muižas īpašnieka īstenoti remontdarbi vai citas darbības negatīvi ietekmēs muzeja ikdienu un galu galā, kur to izvietot līdz jaunu telpu izbūvei. Novadniekus satrauc, kas notiks ar muižu, ja atsavināšana tomēr būs neveiksmīga, vai ja jaunais saimnieks piedzīvos kādas finansiālas grūtības.

Organizējot vairākas iedzīvotāju sapulces, aktīvie iedzīvotāji izvirza piecus iespējamos Mēru muižas nākotnes scenārijus:

  • muiža paliek pašvaldības īpašumā, tur atrodas muzejs, tiek algots pārvaldnieks, kas piesaista nomniekus un iedzīvotāju biedrības;
  • pašvaldībai piederošā muižā turpina darboties muzejs, nomnieki un iedzīvotāju biedrības;
  • muižu uz 10 gadiem nodod bezatlīdzības lietošanā vietējai biedrībai, kas turpina to attīstīt;
  • atsavina tikai muižas īpašumā esošo Smēdes māju un “Cerības”;
  • atsavina visu muižas kompleksu, noteikumos iekļaujot stingrus nosacījumus iedzīvotāju bažu mazināšanai.

Iedzīvotāji uzskata, ka kritiski svarīga ir pārvaldnieka piesaiste. Tā būtu pašvaldības algota štata vienība ar noteiktām amata prasībām. Pārvaldniekam būtu jāspēj analizēt esošā situācija, definēt attīstības mērķus un rast risinājumus to īstenošanai. Attīstības scenārijos minētā biedrība savukārt būtu jaundibināta organizācija, kas vāktu ziedojumus ēkas uzturēšanai, rīkotu dažādus pasākumus, īstenotu ārēja finansējuma piesaisti, kā rezultātā tiktu atslogots pašvaldības budžets un objekts attīstītos. Darbi, kam būtu jāpiesaista finansējums – centrālās apkures sistēmas izveidošana, jumta rekonstrukcija, logu nomaiņa, telpu remonts, fasādes atjaunošana un citi. Ēku iedzīvotāji piedāvā izmantot foto sesijām, laulību reģistrācijai, izlaušanās istabas izveidei, mākslinieku studijām, ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai un citam.

Pēc administrācijas un iedzīvotāju ziņojuma uzklausīšanas, izvērsta diskusija. Deputātu viedokļi atšķiras, daļa no viņiem ir pret Mēru muižas atsavināšanu, kamēr muzejam nav atrasta jauna vieta, bet citi – stingri iestājas par to, ka tai jāmeklē jauns saimnieks, lai šo muižu sakārtotu un attīstītu, jo ilgtermiņā pašvaldības budžetā neredz finansējumu. Uzklausot piedāvātos Mēru muižas attīstības scenārijus, paužot daudzpusīgu viedokli un diskutējot par plusiem un mīnusiem, deputāti lēma Mēru muižas atsavināšanas nolikumu virzīt uz domes sēdi, kas norisināsies 19. oktobrī, lai savu nostāju varētu paust katrs no 15 deputātiem. Līdz tam domes lēmumprojektā un izsoles noteikumos uzdots veikt precizējumus, lai mazinātu iedzīvotāju grupas paustās bažas par riskiem, kuri varētu rasties atsavinot Mēru muižas īpašumu.

 

Madara Mūrniece-Krūmiņa

Smiltenes novada pašvaldības komunikācijas un mārketinga speciāliste