2022. gada 6. dec.
A- A A+
Viegli lasīt

“Veidenbauma klase” viesojas Eduarda Veidenbauma memoriālajā muzejā “Kalāčos”

Pagājušajā mācību gadā Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolas 6. klase bija viena no tām klasēm Latvijā, kura ieguva titulu “Veidenbauma klase”. Balvā skolēni saņēma īpaši viņiem sagatavotu izzinošu mācību programmu un erudītas aktivitātes Liepā un E. Veidenbauma memoriālajā muzejā “Kalāčos”.

Septembrī, Dzejas mēneša ietvaros, skolēni devās uz Cēsu pusi, lai pavadītu dienu, izstaigājot E. Veidenbauma takas un pilnveidojot savas zināšanas par dzejnieka personību un daiļradi.

Diena iesākās ar erudītiem jautājumiem par E. Veidenbauma, pēc tam turpinājās ar gājienu uz Liepas pagasta “Mazo Ellīti”. Skolēni uzzināja, ka kāda sena teika vēsta, ka senos laikos acu avotiņa ūdens dziedinājis ļaudīm dažādas acu kaites. Kā arī nepašaubāmi šī ir bijusi viena no E. Veidenbauma mīļākajām vietām, kur viņš labprāt nācis smelties iedvesmu.

Tālāk skolēni devās uz Liepas kapiem, apmeklējot E. Veidenbauma atdusas vietu. Skolēni uzzināja, ka dzejnieka piemineklis veidots no Staburaga klintsbluķa atlūzas. Blakus E. Veidenbaumam apglabāti arī daļa no viņa ģimenes pārstāvjiem.

Pārgājiens turpinājās, laiks bija rudenīgi silts un saulainas. Nākamais aplūkojamais dabas objekts bija “Lielā Ellīte”. Uzzinājām, ka “Lielās Ellītes” arkas ir vienīgās dabiskās smilšakmens arkas Latvijā. To veido 23 m gara ala, arkāde, kā arī avots. Šeit viena otrai blakus atrodas trīs arkas, kas kopā veido arkādi. Muzeja vadītājas arī šeit bija sagatavojušas aktīvi izzinošu uzdevumu – skolēniem bija jāatrod 11 koka ripas, uz kurām bija interesanta informācija par Liepu un Liepas pagastu.

Tālāk brauciens uz E. Veidenbauma memoriālo muzeju “Kalāči”, kur muzeja vadītājas skolēnus un skolotājas sagaidīja ar gardu zupu.

Tieši “Kalāčos” varēja sajust dzejnieka E. Veidenbauma klātbūtni, noskaņu un iepazīt 19. gs. lauku sētu. Muzeja vadītājas iepazīstināja ar “Kalāčiem”, pastāstot vairāk par dzejnieku, viņa dzīvi un dzeju. Skolēniem šķita interesanti, ka viņi varēja “samērīties” ar dzejnieku gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Salīdzināt savu un E. Veidenbauma auguma garumu ar savu, kā arī uzzināt, cik gados dzejnieks iemācījās lasīt, cik valodas zināja jau 11 gadu vecumā un cik gadu vecumā jau uzrakstīja pirmos dzejoļus. Šeit arī neiztika bez komandu uzdevumiem, pētot senlietas, mērot E. Veidenbauma tēva stādīto ozolu apkārtmēru, esot vērīgiem lasot dzeju, jo vissīkākajām niansēm bija nozīme.

Launags skolēniem izvērtās piedzīvojumiem bagāts – tika cepta maize uz koka nūjām. Tas radīja sajūsmu daudzos, bet vēl lielāku sajūsmu skolēnos radīja noslēdzošais muzeja uzdevums. Muzeja vadītājas atzina, ka šādu aktivitāti neviens vēl nebija veicis “Kalāčos” – kā jēlu olu saglabāt neskartu, nometot no 2. stāva? Skolēniem tika iedoti materiāli – avīzes, balons, līmlente, plastmasa šķīvītis un bļodiņa, diegs -, neskatoties uz neparasto uzdevumu, visas komandas uzvarēja, jo visas olas bija neskartas.

Milzīgs paldies “Kalāču” memoriālā muzeja vadītājām par piepildīto dienu vienreizējo iespēju būt “Kalāčos”!

Informāciju sagatavoja:

Skolotāja Sarmīte Apine