2022. gada 20. maijs
A- A A+
Viegli lasīt

Vidzemē būtisku uzmanību pievērš studentu un lauksaimnieku sadarbības potenciālam

Viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas ietekmēs Vidzemes nākotni, ir reakcija uz ekoloģiskās ilgtspējas krīzi – klimata pārmaiņas, dabas resursu pārmērīgs patēriņš, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, nevienmērīga resursu pieejamība, atkritumu problēmas. Efektīvākai nepieciešamo pārmaiņu īstenošanai prioritāra ir sadarbības veicināšana starp uzņēmējiem, zinātniskajām institūcijām un izglītības iestādēm, kā arī inovāciju spēju stiprināšana un zināšanu pārnese, kas sekmētu augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un virzīšanu tirgū.

Februāra izskaņā notikušajā seminārā “Aprites un bioekonomika lauksaimniecībā – studentu un lauksaimnieku sadarbības potenciāls” pulcējās aprites un bioekonomikas attīstībā ieinteresētās puses (lauksaimnieki, zinātniskās un izglītības institūcijas, valsts un pašvaldības iestādes, nevalstiskās organizācijas), lai izvērtētu šīs savstarpējas sadarbības lomu un iespējas Vidzemes attīstībā.

Klikšķini ŠEIT , lai noskatītos semināra ierakstu.

Maija Rieksta, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja, informēja klātesošos par Vidzemes reģiona attīstības plānošanas dokumentos iekļauto attiecībā uz aprites un bioekonomiku, kā arī par jau līdz šim paveiktām aktivitātēm. Vidzemes reģiona Attīstības programmā 2021-2027 kā viens no reģiona attīstības mērķiem definēts tautsaimniecības attīstības un izaugsmes veicināšana, pārveidojot saimniekošanas modeļus. To plānots īstenot, attīstot bioekonomiku un aprites ekonomiku uzņēmējdarbībā, kā arī ieviešot aprites principus atkritumu apsaimniekošanā.

Definējot rīcības un uzdevumus, kas būtu jāīsteno, lai virzītos bioekonomikas un aprites ekonomikas attīstības virzienā, liela loma bijusi līdzšinējai sadarbībai ar ārvalstu partneriem, kas ir ļāvis daudz labāk izprast pastāvošās tendences un labās prakses. Iezīmētā Vidzemes attīstības virziena sasaisti ar aprites, bioekonomikas un digitalizācijas tendencēm Ziemeļvalstīs seminārā atspoguļoja arī Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece Maija Kāle. Desmit līdz divdesmit procentu no ekonomikas Ziemeļvalstīs veido bioekonomika, un piecas tās tendences ir: materiālu loku noslēgšana industrijā (simbioze); biodegviela; vietējā zīmolvedība; jūraszāļu un aļģu izmantošana bioekonomikā; alternatīvie olbaltumvielu avoti. Turpretim Latvijas tendenču sarakstā šobrīd ierindojas:

  1. Eiropas Zaļais kurss;
  2. Digitalizācija, kas Latvijā ir ļoti labi attīstīts virziens, taču pietrūkst prasmes šos datus analizēt un piemērot;
  3. Elektrifikācija;
  4. Vietējie produkti un zaļie iepirkumi, samazinot pārtikas ķēdi, bet paplašinot vērtību ķēdes;
  5. Sadarbība un industriālā simbioze, lai veicinātu blakusproduktu izmantošanu.

Kā norāda M. Kāle, ”Ziemeļvalstīs šobrīd novērojams nodarbināto skaita kritums bioekonomikas tradicionālajās nozarēs, savukārt jaunajās nozarēs kāpums. Tāpat arī redzams, ka tradicionālā bioekonomika vairāk vērojama attālajos reģionos, taču jaunā bioekonomika plašāk attīstās lielajās pilsētās/centros un netālu no tiem, veidojot industriālo simbiozi, turklāt tur tā ir daudz intensīvāka.”

Kā viens no bioekonomikas īstenošanas labajiem piemēriem Vidzemē ir uzņēmums SIA “Aloja-Starkelsen”, kurš teju ikvienam ir pazīstams kā kartupeļu cietes ražotājs. Taču uzņēmuma darbība sniedzas daudz tālāk. “Pētījumi un tendences rāda, ka 2050. gadā pasaules iedzīvotāju skaits būs pieaudzis par 20%, un ir skaidrs, ka ar esošajiem ēšanas paradumiem un  pārtikas ražošanas tehnoloģijām pabarot šos cilvēkus, neietekmējot vidi, nav iespējams. Tāpēc ir jāmainās gan cilvēku ieradumiem, gan arī visai pārtikas vērtību ķēdei, sākot no izejvielu audzēšanas, pirmsapstrādes un beidzot ar ražošanu,” tā Jānis Garančs, SIA “Aloja-Starkelsen” izpilddirektors, Latvijas pārtikas bioekonomikas klastera valdes priekšsēdētājs. Šobrīd viens no uzņēmuma jaunajiem darbības virzieniem, kas tiek attīstīts ciešā sadarbībā ar vietējiem un ārvalstu pētniekiem, ir Jaunas pārtikas akadēmija jeb jaunu produktu izstrādes laboratorija. Tajā tiek veidoti gan novatoriski Aloja-Starkelsen produkti, gan arī tiek izstrādāti produktu risinājumi klientu vajadzībām, piemēram, gaļas aizvietošanai, piena aizvietošanai, maizes izstrādājumu un desertu veidošanai.

Tāpat kā Aloja-Starkelsen, aizvien vairāk uzņēmēju Vidzemē un Latvijā ražošanas izejvielas izvēlas iegūt saimniekojot ilgtspējīgi, tādēļ ir svarīgi mācīties no labās prakses piemēriem, kuri jau šobrīd piekopj šādu filozofiju. Jaunais lauksaimnieks, Smiltenes novada zemnieku saimniecības “Jaunkalējiņi” īpašnieks, Kārlis Ruks seminārā sniedza savu artavu, daloties pieredzes stāstā par saimniekošanu laukos. Rūpējoties par augsnes ilgtspēju, Kārlis izvēlējies saimniekot tiešās sējas metodi. Saimniecība aktīvi iesaistās dažādās sadarbībās, tai skaitā ar AREI, savā saimniecībā veicot izmēģinājumu, kura ietvaros tiek salīdzinātas 3 lauku apsaimniekošanas metodes, tai skaitā tiešā sēja. “Pēc 3 gadiem tiešās sējas, eksperimentālais lauks apliecina savu efektivitāti gan no ekonomiskā, gan no augsnes auglības viedokļa”, tā jaunais lauksaimnieks. Viņa mērķis ir aizvien vairāk strādāt saskaņā ar dabu, piemēram, uzsākot kompostēšanas procesu – ražot pašiem savu kompostu no dabīgajiem zālājiem un biomasu izmantot savos ražojošajos laukos, palienot to augsnes vērtību.

Mācoties vienam no otra un apgūstot jaunas lauksaimniecības prasmes, uzņēmumi virzās tuvāk viediem risinājumiem, taču būtiski šajā procesā ir iesaistīt arī zinātnes un izglītības institūcijas. Reģionālās augstskolas ir dalībnieki, kas spēj būtiski ietekmēt savstarpējo sinerģiju jaunu risinājumu izstrādē. Maira Leščevica, Vidzemes Augstskolas akadēmiskā prorektore un profesore, akcentēja studentu un lauksaimnieku sadarbības potenciālu, plaši pastāstot par Vidzemes augstskolas līdz šim īstenotajām studentu uz uzņēmēju sadarbības programmām un iniciatīvām. “Viss aizsākās ar eko-uzņēmējdarbības kursu, 2011.gadā, kam sekoja vairāki sadarbības projekti, attīstot studentu iesaisti ilgtspējīgā uzņēmējdarbībā, pētot un piedāvājot dažādus risinājumus uzņēmēju vajadzībām starptautiskā mērogā,” stāsta profesore. Svarīgs pagrieziena punkts bija darbs pie Ziemeļvalstu un Baltijas valstu internacionalizācijas tīkla, kura ietvaros valstis apmainījās ar savu uzņēmumu vajadzībām, kurām nepieciešami inovatīvi risinājumi. Ārvalstu uzņēmēji atzinīgi novērtēja Vidzemes augstskolas studentu iesaisti un piedāvātos risinājumus. “strādāts pie kopīga kursa izstrādes vairākām universitātēm, izveidojot publisku materiālu un tika radīts e-biznesa modelis, kas pavēra iespēju meklēt jaunākas, efektīvākas metodes, kā to padarīt interesantāku un saistošāku, kā arī daudz vairāk salāgotu ar uzņēmēju vajadzībām,” pieredzē dalās Leščevica. Šobrīd Vidzemes Augstskola aktīvi darbojas projektā “E3UDRES2”, kā ietvaros tiks strādāts pie jaunas nākotnes universitātes izveides, studiju procesa izmaiņu griezumā. Vidzemes Augstskola ir arī viens no projekta “BioBaltic” nozīmīgiem partneriem. Projekta ietvaros mācību saturā tiks integrēta reālu ideju un digitālu risinājumu izstrāde lauksaimniecībā sastopamajām problēmām bioekonomikas kontekstā.

  • Maijas Riekstas prezentāciju skati ŠEIT.
  • Maijas Kāles prezentāciju skati ŠEIT.
  • Jāņa Garanča prezentāciju skati ŠEIT.
  • Mairas Leščevicas prezentāciju skati ŠEIT.

Seminārs norisinājās projekta “Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība bio- un aprites ekonomikas veicināšanai” (BioBaltic) ietvaros. Tā mērķis ir padziļināt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību bioaprites ekonomikas jomā.

Vairāk par projektu: Maija Rieksta, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, [email protected]

 

Informāciju sagatavojusi:

Marta Riekstiņa,

sabiedrisko attiecību speciāliste

Vidzemes plānošanas reģionā, +371 25865495, [email protected]