Latvijas Mežu sertifikācijas padome un Latvijas Meža īpašnieku biedrība Latvijā jau ceturto reizi organizē konkursu “Eiropas Gada koks”, uz kuru pretendē arī Mēru dižozols. Mēru muižas parkā augošo dižozolu uzskata par ozolu ar kuplāko vainagu Baltijā. Tas ir mūsu novada stiprais sargs, vēstures liecinieks un svētības nesējs, kurā simboliski atspoguļojas mūsu ļaužu sīkstais gars, darba spējas, viedums un daiļums. Ikvienam iedzīvotājam līdz 15. decembrim ir iespēja balsot, balsojumā norādot precīzu e-pasta adresi un tajā apstiprinot balsojumu.
Pēdējo reizi Mēru dižozols izmērīts 2024. gada 13. jūnijā, un pēc šiem mērīšanas datiem vainaga projekcija ziemeļu virzienā ir 16,6 metri, dienvidu virzienā – 17 metri, bet austrumu – 22,2 metri, bet rietumu – 16,8 metri. Tātad vainaga diametrs austrumu – rietumu virzienā ir 39 metri, bet ziemeļu – dienvidu virzienā – 33,6 metri. Projekcija katrā virzienā atšķiras, tas rāda, ka ozolam katra debesu puse dāvā atšķirīgas iespējas kuplot. Ozolam ir iegūts vēl kāds ļoti interesants un retāk izmantots mērījums – vainaga projekcijas laukums, un tas ir 0,1 hektārs. Aprēķinu veica Kardioloģijas un Reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks un RTU Zinātņu doktors Tālivaldis Freivalds, kurš kopā ar Gunti Eniņu bija klātesošs viesis ozola uzmērīšanas svinīgajā pasākumā Smiltenes Novadpētniecības muzejā.
Ņemot vērā, ka ozolu dabiskajā izplatības areālā lielākā koncentrācija ir subtropu un vidēji mērena klimata apgabalos, bet tālāk uz ziemeļiem sāk dominēt skujkoku sugas, un Latvija atrodas areāla Ziemeļu daļā, tad pēc esošajiem un pieejamajiem datiem samērā droši var apgalvot, ka Smiltenes novads joprojām var lepoties ar vainagā kuplāko dižozolu Baltijā.
Plašāku aprakstu par Mēru dižozolu varat lasīt “Eiropas Gada koka” tīmekļa vietnē.
Sagatavoja: Diāna Valtere, Komunikācijas speciāliste