Publicēts: 20.04.2024.
  • Būvatļauja — administratīvais akts ar nosacījumiem būvniecības ieceres realizācijai dabā.
  • Būvdarbi — būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu.
  • Būve — būvdarbu rezultātā radusies ar zemi vai gultni saistīta ķermeniska lieta (ēka vai inženierbūve), kurai ir nosakāms būves lietošanas veids
  • Mazēka – vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2.
  • Sezonas ēka – vienstāva ēka (piemēram, siltumnīca, nojume, lapene, paviljons, kiosks, kafejnīca, pirts), kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu un kuru nojauc līdz minētā termiņa beigām, ietverot nojaukšanas laiku.
  • Pagaidu būve – būvdarbu veikšanai nepieciešama būve, kas jānojauc pirms objekta nodošanas ekspluatācijā.
  • Īslaicīgas lietošanas būve – būve, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par pieciem gadiem un kas jānojauc līdz minētā termiņa beigām.
  • Būves kārta – būvprojektā noteikta atsevišķa būve vai būves daļa ar nepieciešamajiem inženiertīkliem un ārtelpas labiekārtojumu, kuru var ekspluatēt neatkarīgi no citām būves daļām.
  • Inženiertīkls – būvju kopums, kas sastāv no cauruļvadiem, kabeļiem, vadiem, aprīkojuma, iekārtām un ierīcēm un paredzēts elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu ražošanai, pārvadei (transportam), uzglabāšanai vai sadalei, kā arī inženiertīklu pievadiem un iekšējiem inženiertīkliem.
  • Inženiertīklu pievads – ārējā energoapgāde, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu apgādes sistēma, kas sastāv no pazemes vai (un) virszemes cauruļvadu, kabeļu, vadu un tā tehnisko ietaišu kopuma no sadales tīkla līdz būves ievada noslēgierīcei vai ievada sadalnei
  • Būvniecība — visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi.
  • Būves atjaunošana — būvdarbi, kuru rezultātā ir nomainīti nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas vai veikti funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju.
  • Ierīkošana — būvdarbi, kurus veic inženiertīkla montāžai, ievietošanai vai novietošanai pamatnē (zemē vai gultnē) vai būvē.
  • Būves konservācija — būvdarbi, kurus veic būves konstrukciju nostiprināšanai un aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo iedarbību, kā arī izbūvēto inženiertīklu atslēgšanai, lai būves konstrukcijas nenonāktu cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi bīstamā stāvoklī.
  • Būves nojaukšana — būvdarbi, kuru rezultātā būve beidz pastāvēt.
  • Būves novietošana — būvdarbi, kurus veic iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem paredzētajā novietnē, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem.
  • Būves pārbūve — būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu.
  • Būves restaurācija — būvdarbi, kurus veic zinātniski pamatotai būves vai tās daļas atjaunošanai, lietojot oriģinālam atbilstošus materiālus, paņēmienus vai tehnoloģijas.
  • Vienkāršota atjaunošana – būvdarbi, kuru rezultātā ēkā vai tās daļā veic funkcionālus vai tehniskus uzlabojumus, nemainot ēkas nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, būvapjomu un lietošanas veidu un neskarot ēkas fasādi.
  • Vienkāršota pārbūve – būvdarbi, kuru rezultātā ēkas nesošajās konstrukcijās veic ailu (piemēram, logu, durvju, lūku, inženiertīklu šahtu vai šķērsojumu) jaunu būvniecību, pārbūvi vai nojaukšanu, kā arī ēkas ārējo kāpņu, pandusa vai terases jaunu būvniecību, pārbūvi vai nojaukšanu.
  • Būvniecība — visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi.
  • Būvprojekts — informācijas kopums, kas satur grafisko, tekstuālo un citu informāciju par būvniecības ieceri, tai skaitā par būves vai tās piederumu raksturlielumiem.
  • Būvniecības dokumenti — būvprojekts un informācija par būvdarbu gaitu (piemēram, būvdarbu žurnāls, segto darbu pieņemšanas akts);
  • Būvniecības ieceres dokumentācija – dokumentu kopums, kas satur grafiskos dokumentus, teksta dokumentus, aprēķinus un citu informāciju par būvniecības ieceri.
  • Būvprojekts minimālā sastāvā – nepieciešamais grafisko un teksta dokumentu kopums, kas ataino būves pamatideju (būves apjoms, novietojums, būves lietošanas veids) un ir pamats būvatļaujas izdošanai.
  • Būvju situācijas plāns – augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas, ielu sarkano līniju, zemes vienību robežu un to kadastra apzīmējumu un zemes vienību daļu un to kadastra apzīmējumu savietots attēlojums vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000).
  • Ģenerālplāns – projektējamās teritorijas vispārīgais plāns ar būvju, labiekārtojuma elementu un inženiertīklu piesaisti zemes gabalam, kas izstrādāts uz topogrāfiskā plāna vai būvju situācijas plāna vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000)
  • Būvniecības procesa dalībnieks — būvniecības ierosinātājs, būvprojekta izstrādātājs, būvdarbu veicējs, autoruzraudzības veicējs, būvuzraudzības veicējs vai būvekspertīzes veicējs.
  • Būvniecības ierosinātājs — persona, kas vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā var ierosināt vai ir ierosinājusi būvniecību, vai šīs personas tiesību pārņēmējs.
  • Būvprojekta izstrādātājs — būvspeciālists vai būvkomersants, kas ir noslēdzis rakstveida līgumu par projektēšanu vai savām vajadzībām veic būvprojekta vai tā izmaiņu izstrādi (projektēšanu), kā arī būvniecības ierosinātājs, kas speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos savām vajadzībām veic būvprojekta vai tā izmaiņu izstrādi.
  • Būvdarbu veicējs — būvkomersants, kas veic būvdarbus savām vajadzībām vai pamatojoties uz rakstveida līgumu ar būvniecības ierosinātāju vai citu personu, vai būvētājs.
  • Būvētājs — fiziskā persona, zemnieku vai zvejnieku saimniecība — zemes vai būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs —, kas speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos savām vajadzībām pats organizē būvdarbus un piedalās tajos, vai — Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos īpašumos speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos — ārvalsts bruņoto spēku vienība vai tās uzņēmējs, kas saskaņā ar starptautisku līgumu uzturas Latvijas Republikā, vai Nacionālie bruņotie spēki.
  • Autoruzraudzība – kontrole, ko būvprojekta izstrādātājs veic pēc projektēšanas darbu pabeigšanas līdz būves nodošanai ekspluatācijā, lai nodrošinātu būves realizāciju atbilstoši būvprojektam.
  • Autoruzraudzības veicējs — būvspeciālists vai būvkomersants, kas noslēdzis rakstveida līgumu par autoruzraudzību vai pēc savas izvēles veic autoruzraudzību.
  • Būvuzraudzība – profesionāla un neatkarīga būvdarbu veikšanas procesa uzraudzība, lai pārliecinātos par kvalitatīvu un drošu būves būvniecību.
  • Būvuzraudzības veicējs — būvspeciālists, kas veic būvuzraudzību, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar būvniecības ierosinātāju vai pamatojoties uz būvniecības ierosinātāja (darba devēja) rīkojumu būvnoteikumos noteiktajos gadījumos, vai būvkomersants, kas veic būvuzraudzību, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar būvniecības ierosinātāju.
  • Būvekspertīzes veicējs — būvspeciālists vai būvkomersants, kas veic būvekspertīzi būvniecības dokumentiem vai būvei, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar būvekspertīzes pasūtītāju.
  • Inženierkonsultants — fiziskā persona vai būvkomersants, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar būvniecības ierosinātāju, pārstāv to būvniecības procesā, sniedzot konsultatīvus pakalpojumus vai rīkojoties tā vārdā. 

Informācijas meklēšanai:

Latvijas Valsts ceļi:

Vides pieejamība:

Biežāk uzdotie jautājumi par būvniecības procesu:

Būvju ekspluatācijas uzraudzība:

Būvniecības process

Būvniecības nozares normatīvo bāzi veido vairāki likumi un Ministru kabineta noteikumi, kas apkopoti normatīvo aktu sarakstā atbilstoši būvniecības procesam, sākot ar vispārīgiem normatīviem aktiem, tālāk plānošanas – projektēšanas sagatavošanas – projektēšanas – būvdarbu – īpašās būvniecības noteikumiem – ekspluatācijas un visbeidzot citiem saistošiem normatīviem aktiem.

Speciālie būvnoteikumi

Plānošana

Projektēšanas sagatavošana

Projektēšana

Higiēnas prasības

Citi saistoši dokumenti

Būvniecības procesa normatīvais regulējums, tas ir, speciālie būvnoteikumi, paredz vairākus gadījumus, kad būvniecības ieceres dokumentācija (projekts) nav nepieciešama.

Ēkas 

  • Interjera projektam, kas neietver atjaunošanas, pārbūves, restaurācijas vai nojaukšanas darbus.
  • Fasādes un jumta ieseguma krāsošanai, saglabājot līdzšinējo krāsojumu (krāsas toni), fasādes apgaismojuma ierīkošanai un markīžu un citu ierīču izvietošanai uz ēkas fasādes un jumta, ja to neierobežo citi normatīvie akti.
  • Pirmās grupas ēkas vai tās daļas (izņemot kultūras pieminekļus – ēkas) būvdarbiem:
    • ēkas vai tās daļas atjaunošanai vai pārbūvei, nemainot būvapjomu, lietošanas veidu vai arhitektonisko veidolu;
    • sezonas ēkas jaunai būvniecībai, novietošanai vai nojaukšanai;
    • barotavu būvdarbiem meža zemēs.
  • Otrās un trešās grupas ēkas vai tās daļas (izņemot kultūras pieminekļus – ēkas) būvdarbiem:
    • vienstāva otrās grupas palīgēkas atjaunošanai vai pārbūvei, nemainot būvapjomu vai lietošanas veidu;
    • otrās grupas sezonas ēkas jaunai būvniecībai (neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem) vai novietošanai ārpus publiskās ārtelpas, vai nojaukšanai;
    • logu atjaunošanai vai nomaiņai, ja tiek nodrošināts līdzšinējais loga dalījums un proporcijas, rāmja un loga elementu krāsojums;
    • ārdurvju atjaunošanai vai nomaiņai, ja tiek ievērots līdzšinējais apjoms, durvju proporcijas un dalījums, krāsojums;
    • ēkas apmales, lieveņa, ārējo kāpņu, pandusa, terases zemes līmenī un ārējo jumtūdeņu novadsistēmu atjaunošanai;
    • otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas jumta ieseguma atjaunošanai vai nomaiņai;
    • otrās vai trešās grupas ēkas lodžiju aizstiklošanai, ja institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas, saskaņota ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skice vai pase ar skaidrojošu aprakstu vai ja lodžiju aizstiklošana tiek veikta atbilstoši pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos apstiprinātajai lodžiju aizstiklošanas paraugskicei tipveida dzīvojamām ēkām;
    • sezonas ēkas nojaukšanai.
  • Ēkas novietošanai uz publiska pasākuma vai ielu tirdzniecības atļaujā norādīto laiku.

Inženierbūves 

  • Avārijas novēršanas vai tās seku likvidēšanas būvdarbiem.
  • Žoga novietošanai, ja to, pildot normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, veic valsts pārvaldes iestāde.
  • Saskaņojot ar zemes gabala īpašnieku, būves īpašnieku vai, ja tāda nav, tad ar zemes gabala, būves tiesisko valdītāju un trešajām personām, kuru tiesības tiek skartas, ja normatīvajos aktos par saskaņojuma nepieciešamību nav noteikts citādi, un ievērojot citos normatīvajos aktos noteiktās prasības:
    • iekšējo inženiertīklu (būves piederums, kas sastāv no cauruļvadiem, kabeļiem, vadiem, aprīkojuma, iekārtām un ierīcēm un paredzēts elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes, ūdens un citu resursu pārvadei vai sadalei) būvdarbiem (izņemot šo noteikumu 6.1 1. apakšpunktā minētos gadījumus), ja tie atbilst šo noteikumu 6.5 punktā minētajiem nosacījumiem;
    • hidranta, aizbīdņa, kapes vai citas ierīces nomaiņas darbiem, dabas stihijas, zādzības un citu neparedzētu apstākļu dēļ radušos bojājumu likvidēšanas darbiem, atsevišķu bojāto vai nolietoto iekārtu nomaiņai;
    • pirmās grupas inženierbūves (izņemot gāzes inženiertīklu pievadu ostas teritorijā un naftas produktu inženiertīklu pievadu) atjaunošanai;
    • atsevišķu labiekārtojuma elementu (piemēram, soliņi, celiņi, vaļēja terase (kas nav saistīta ar ēku), medību torņi ar augstumu līdz 10 m, bērnu rotaļu ierīces, sporta aprīkojums, atsevišķas laternas un apgaismes ķermeņi, karogu masti ar augstumu līdz 12 m (ieskaitot), dārza kamīni, ielu norādes stabi, laipas, brīvi stāvošas atkritumu tvertnes, velosipēdu statīvi), žoga un pirmās grupas sporta laukuma (bez inženiertīkliem) būvdarbiem, kā arī kapavietas aprīkojuma (piemēram, kapavietā uzstādīta piemiņas zīme, piemineklis, soliņš, apmales, sēta) būvdarbiem;
    • reklāmas un informācijas stendu (vienpusēji, divpusēji, apaļi vai trīsplakņu piloni, citi figurāli objekti) ar augstumu līdz 6 m būvniecībai vai nojaukšanai;
    • elektrolīnijas gaisvada pieslēgumam, kas ierīkojams elektroizolētā izpildījumā vienā pārlaidumā ar garumu līdz 10 m, nešķērsojot ielu brauktuves, ceļus un citas virszemes būves (izņemot žogu un ietvi);
    • tādas inženierbūves (izņemot ārējos inženiertīklus) nojaukšanai, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu un kura jānojauc līdz šā termiņa beigām (turpmāk – sezonas inženierbūve);
    • būvtāfeles novietošanai un nojaukšanai;
    • inženierbūves novietošanai uz publiska pasākuma vai ielu tirdzniecības atļaujā norādīto laiku.
  • Atsevišķu elementu atjaunošanas būvdarbiem pastāvīgi norobežotās un nepiederošām personām slēgtās energoapgādes komersantu objektu teritorijās (piemēram, elektroenerģijas un siltumenerģijas ražotnēs, apakšstaciju, sadales punktu, komutācijas punktu un tamlīdzīgās norobežotās teritorijās).

Autoceļi un ielas

  • Avāriju un bojājumu seku (arī bojājumu, kas radušies dabas stihijas, noziedzīgu nodarījumu un citu neparedzētu apstākļu dēļ) novēršanai.
  • Visu veidu satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, kas tiek uzstādīti uz laiku līdz sešiem mēnešiem.
  • Ikdienas uzturēšanas darbiem un valsts autoceļa seguma atjaunošanai.

Hidrotehniskās un meliorācijas būves 

  • Paskaidrojuma raksts (1. pielikums) vai būvniecības iesniegums (2. pielikums) (turpmāk kopā – būvniecības ieceres iesniegums) nav nepieciešams, ja būvniecības ierosinātājs veic avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus objektā, kuram ir noteikta ekspluatācijas vai drošības aizsargjosla.