Publicēts: 02.05.2024.
- Cērtenes pilskalns ar priekšpili un dambi ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, aizsardzības numurs 2386.
- Pilskalns ir līdz šim zināmais senākais Smiltenes apkārtnes vēstures liecinieks un palicis nomaļus no pilsētas centra un ar to saistītās urbanizētās attīstības ietekmi, tādā veidā labi saglabājot kvalitatīvu dabas vidi un maz pārveidotu kultūras mantojumu. Teritorijas turpmākajā attīstībā būtiski šīs iezīmes saglabāt, kā galvenās vērtības teritorijā.
- Cērtenes pilskalna attīstības koncepcija izstrādāta laikā no 2019. līdz 2023. gada jūlijam, aptriprināta ar 21.09.2023. gada Smiltenes novada pašvaldības domes lēmumu.
- Cērtenes pilskalna attīstībs galvenie koncepcijas mērķi – rūpēties par teritorijas labiekārtošanu, izcelt tās raksturu un vērtības.
- Attīstības koncepcijā ietilpst ieskats teritorijas vēsturiskajā attīstībā, normatīvo aktu un dokumentu izklāsts, kas jāņem vērā, izstrādājot šo plānošanas dokumentu, tāpat arī pilskalna esošās situācijas izvērtējums, un vietas attīstības vīzija, vadlīnijas, priekšlikumi.
- Galvenā pamatdoma Cērtenes pilskalna apkārtnes teritorijas attīstības koncepcijā ir vērst uzmanību uz teritorijā pastāvošajām vērtībām, rosināt uz darbībām, kas jāveic, lai izceltu un pilnveidotu apkārtnes vērtības, attīstītu teritorijas potenciālus un tos papildinātu ar nelieliem akcentiem. Būtiski ir apzināties aspektu, ka teritorija jau sniedz labas rekreācijas iespējas un pilda nozīmīgu ekoloģisku lomu Smiltenes pilsētvides kvalitātes uzturēšanā, tomēr teritorijas kvalitatīvai apsaimniekošanai un plānveidīgai attīstībai ir svarīgs aktivitāšu pārdomāts izvietojums teritorijā, sistemātiski un pilnvērtīgi veicami teritorijas kopšanas, labiekārtošanas un uzturēšanas darbi, atsevišķu elementu ierīkošana, neparedzot radikālas pārmaiņas nevienā no pilskalna apkārtnes ainavu telpām.
- Arhitektoniski mākslinieciskās izpētes rezultātā veikta Gaujienas pilsdrupu 3D lāzerskenēšanas darbi – veiktas 53 uzmērīšanas stacijas – gan pilsdrupu iekšpusē, gan ārpusē. Sagatavota paveikto darbu atskaite, kurā apskatāmi dažādi pilsdrupu fragmentu ortofoto, digitāli telpiskais pils modelis un citi vizuāli materiāli, kas turpmāk palīdzēs veikt to stāvokļa novērtējumu, lai izdarītu secinājumus par rīcību, kas nepieciešama to saglabāšanai.
- Darbi veikti Valsts Kultūrkapitāla fonda Kultūras mantojuma nozares projekta “Gaujienas viduslaiku pilsdrupu arhitektoniski mākslinieciskās izpētes veikšana” ietvaros.
- "Raunas Staburaga teritorijā esošo avotu ūdens plūsmas izmaiņu cēloņu izpēte" sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu Smiltenes novada pašvaldības īstenotā projekta "Sugu dzīvotņu un biotopu apsaimniekošanas pasākumi dabas liegumā "Raunas Staburags" ietvaros, sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Latvijas universitāti.
- Valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa „Raunas viduslaiku pils ar pilsētu” (valsts aizsardzības Nr. 541.) pilsdrupu daļas darbības stratēģija 2016.- 2021. gadam ir vidēja termiņa plānošanas dokuments.
- Stratēģijas mērķis ir izveidot un nostiprināt ilgtspējīgas darbības principus, uz kuriem būtu jābalstās turpmākai pieminekļa „Raunas viduslaiku pils ar pilsētu” daļas, kas ir Raunas pilsdrupas, saglabāšanas politikai.
- Stratēģija plānota kā konceptuālas vadlīnijas turpmākajām īstermiņa vai ilgtermiņa darbībām tuvāko piecu gadu laikā. Viena no tādām ir Raunas pilsdrupu saglabāšanas koncepcijas izstrāde.
- Šis dokuments nosaka Raunas pilsdrupu turpmāko attīstību un veicamos uzdevumus, dodot praktisku redzējumu par iespējām, kā arī izvērtējot objekta ekonomisko potenciālu. Tas savukārt dod iespēju apskatīt Raunas pilsdrupas kā tūrisma produkta un to konkurētspēju.
- Smiltenes viduslaiku pils ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Nr. 2387, kā arī pils teritorijā atrodas trīs reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļi – pilsdrupas, Smiltenes muižas apbūve un parks.
- 2023. gada veiktajā inventerizācijā ir sagatavots pārskats par pils vēsturisko gājumu, raksturots drupu stāvoklis un izdarīti secinājumi par pašreizējo situāciju, kā arī izvirzīts priekšlikums mūru saglabāšanai.
- Inventerizācijā sniegts Smiltenes viduslaiku pils vēsturiskais pārskats, kas liecina, ka pirmo reizi pils rakstītajos vēstures avotos minēta 1359. gadā.
- Objekta apkārtsiena celta vienā būvniecības periodā – 14. gs. otrajā pusē.
- Livonijas kara laikā, 1559. gadā, pils tikusi ieņemta un nodedzināta, bet 1560. gadā tajā iebrukts atkārtoti un pils nopostīta.
- Vēstures liecībās, kas datētas ar 17. gadsimta otro pusi, atrodams Smiltenes pils plāns, fasādes zīmējums un tuvākās apkārtnes karte, kurā pils attēlota bez jumta un ievērojamiem sienu mūra zudumiem.
- 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā drupu teritorijā uzbūvētas ēkas, kas atrodas pils pagalmā un apskatāmas arī mūsdienās – muižas kungu ēka, muižas kalpu māja, saimniecības ēka. 1927. gadā Smiltenes pilsdrupas iekļautas valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā.
- Izpēte tika veikta Valsts Kultūrkapitāla fonda Kultūras mantojuma nozares projekta “Smiltenes viduslaiku pilsdrupu arhitektoniski mākslinieciskās izpētes veikšana” ietvaros.