Turpmāk vardarbībā cietušām personām, kuras uzturas Latvijā ar termiņa uzturēšanās atļauju, personām, kuras ir trešās valsts piederīgie vai bezvalstnieki, kuriem nav likumīga pamata uzturēties Latvija un kuri ir aizturēti līdz izraidīšanas vai izceļošanas brīdim, būs tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju par valsts budžeta līdzekļiem.
Tas paredzēts likumprojektā “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, ko otrdien, 1. jūnijā, pieņēma valdības sēdē. Par izmaiņām likumā vēl jālemj un jābalso Saeimā.
Grozījumi likumā arī paredz iespēju piešķirt sociālos pakalpojumus personai, kurai objektīvu apstākļu dēļ nav deklarētās dzīvesvietas. Savukārt katastrofu un ārkārtējās situācijas gadījumos ir paredzēti sociālo pakalpojumu sniedzēju pienākumi ievērot attiecīgās pašvaldības un valsts institūciju prasības, norādījumus, vadlīnijas un veikt pasākumus apdraudējuma un klientu drošības risku mazināšanai.
Tāpat plānots noteikt vienotu un visām iesaistītajām pusēm skaidri saprotamu pieeju atbalsta nodrošināšanā personām ar garīga rakstura traucējumiem gadījumos, ja pašvaldība grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu nodrošina citas pašvaldības administratīvajā teritorijā un persona tajā deklarē dzīvesvietu.
Likumprojekts arī saskaņo regulējumu par pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana atbilstoši grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā. Tas paredz, ka minēto pabalstu turpinās izmaksāt personām, kuras ievietotas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. Līdz ar to pabalsts personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, būs daļa no personas ienākumiem, no kuriem tiek ieturēta samaksa par institūcijas pakalpojumu.
Informāciju sagatavoja:
Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists