Oktobris un novembris Smiltenes Novadpētniecības muzejā Mēru muižā šogad atnāca bagāts, krāsains, un vējains ne tikai parka kokos – tāds tas ielūkojas visās muzeja izstādēs un ekspozīcijās. Krāsaino un vizuāli skaisto Latvijas Lietišķās mākslas un amatniecības izstādi "Daba" noslēdza izglītojošs pasākums “Latvietis un daba. Daba krāso” ar literatūrzinātnieces, valodnieces, publicistes, rakstnieces un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesores Janīnas Kursītes un tekstilmākslinieces, pasniedzējas, Limbažu Tlms Dzilna un Skrīveru lietišķās mākslas studijas "Putnukalns" vadītājas Baibas Vaivares priekšlasījumiem.
Tomēr šis laiks ir iesākums divām citām izstādēm, kuras ar vakara gaismu un noslēpumainības plīvuru 26. oktobrī atvēra Latvijas piļu un muižu asociācijas lolotā Leģendu nakts. Tā kā Smiltenes Novadpētniecības muzejs ir šīs asociācijas biedrs, tad Leģendu nakts jau vairākus gadus atver arī Mēru muižas durvis pavisam neierastā laikā – vēlās vakara stundās gandrīz līdz pusnaktij. Šogad Leģendu nakts temats bija vēstules, un muzeja darbinieki ielūkojušies savās dārgumu krātuvēs, izcēla gaismā dažādos laikos rakstītas vēstules, lai ar to palīdzību mēs ieraudzītu pagājušo laiku cilvēku dzīves – gan ar īpaši sagatavotu atvērto ekskursiju, gan nelielu oriģinālvēstuļu ekspozīciju. Otru Leģendu naktī atvērto izstādi varētu nodēvēt par vēstulēm, kas rakstītas mums visiem – “Smiltenes Garamantas un to krājēji”. Mītiski stāsti par burvestībām, notikumiem, ļaudīm un pārdabisko, kas uzklausīti un pierakstīti Smiltenē 20. gadsimta sākumā un vēlāk. Parunas, ticējumi, tautasdziesmas un rotaļas, teikas un buramvārdi. Smiltenes garamantas – pagājušo laiku Smiltenes un tās apkārtnes sabiedrības spoguļotājas. Garamantu pierakstītāji – pagātnes mutvārdu folkloras krājēji un turpinātāji. Cik patiesības un mītu sniedz latviešu folkloras mantojums Ziemeļvidzemes un Smiltenes apkārtnē? Leģendu nakts sarunās “Mītiskais par mistisko” tikāmies ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošajiem pētniekiem Sanitu Reinsoni un Sandi Laimi. Izstādes atklāšana ir tikai pirmais solis muzeja darbam ar Smiltenes garamantām, jo tās varam uzskatīt par īstu sava novada “nacionālo dārgumu”. Darbs pie garamantu apkopošanas un popularizēšanas, sadarbojoties ar LU LFMI pētniekiem, turpināsies plānotās pastāvīgās ekspozīcijas veidošanā, kā arī jaunu izglītojošo programmu gatavošanā.
Rudens muzejā turpinās vēl ar divām skaistām, bet atšķirīga rakstura izstādēm – no novembra sākuma aicinām muzejā aplūkot Marinas Katinas spilgto, svaigo, krāsaino, abstrakto FluArt, bet 23. novembrī atklāsim jau Ziemassvētku noskaņām apdvesto Latvijas floristu apvienības ziemas darbu izstādi “Veco lietu Ziemassvētki”. Abas izstādes Mēru muiža būs apskatāmas līdz 2025. gada janvāra beigām.
Sagatavoja: Smiltenes Novadpētniecības muzeja Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Vita Blate