Apbalvojums "Smiltenes novada Goda cilvēks"

 Smiltenes novada pašvaldības augstāko apbalvojumu “Goda cilvēks” saņēma Smiltenes vidusskolas ilggadējā ķīmijas skolotāja Dzidra Nātra. 

Smiltenes vidusskolas ilggadējā ķīmijas skolotāja Dzidra Nātra sniegusi būtisku ieguldījumu daudzu smilteniešu izaugsmē, Smiltenes popularizēšanā Latvijā un ārpus tās, aktīvi līdzdarbojusies Latvijas neatkarības atjaunošanā. Ar savu plašo redzesloku, bagāto pieredzi un neizsīkstošo enerģiju skolotāja iedvesmojusi vairākas smilteniešu paaudzes.

Kopā ar vīru – Smiltenes vidusskolas ilggadējo ķīmijas skolotāju Elmāru Nātru - sarakstītas mācību grāmatas ķīmijā, kuras joprojām izmanto skolēni visā Latvijā.

Smiltenes vidusskola ir Dzidras Nātras pirmā un vienīgā darba vieta, kurai veltīti 48 gadi. 1954.gada vasarā viņa kopā ar vīru uzreiz pēc augstskolas beigšanas pārnāca dzīvot uz Smilteni. Jau drīz vien pēc tam par viņu izveidoto ķīmijas kabinetu, agroķīmijas laboratoriju un ķīmijas pulciņu rakstīja preses izdevumi visā Latvijā. Viņus bieži aicināja dalīties pieredzē ar citu skolu pedagogiem valsts mēroga semināros.

Dzidra Nātra prata izcili skolēnus motivēt mācīties, neapstāties pie sasniegtā. Vairāki skolēni, kuriem mācību stundas pie skolotājas Nātras bija pirmā saskarsme ar zinātnes pasauli un eksperimentiem, izauga par īsteniem ķīmijas entuziastiem. Viņi guva izcilus panākumus olimpiādēs Latvijā un ārpus tās, pēc skolas beigšanas devās studēt ķīmiju un medicīnu.

Skolotāja kopā ar vīru vairākus gadus bija arī Latvijas Medicīnas akadēmijas (tagad Rīgas Stradiņa universitāte) iestājeksāmenu komisijā.

Daudzi skolēni viņu atceras kā brīnišķīgu klases un internāta audzinātāju. Vēl viens viņas sirdsdarbs bija vakara vidusskola, kurā skolotāja īpaši aicināja iegūt vidējo izglītību tos skolēnus, kuri dažādu iemeslu dēļ nevarēja turpināt mācības klātienē.

Audzēkņi un kolēģi viņu raksturo kā darbīgu, lietišķu cilvēku ar neizsīkstošu enerģiju un plašu interešu loku. Skolotāja Nātra - harizmātiska personība, apveltīta ar izcilām komunikatīvām spējām, prata ne vien izcili iemācīt ķīmiju, bet arī uzrunāt sabiedrību. Viņu bieži aicināja par vadītāju mūža svarīgākajos godos. Skolotāja daudz laika veltīja sabiedriskajam darbam. Tuvākā un tālākā apkārtnē bija populāras viņas lekcijas par audzināšanas jautājumiem.

Sākoties Trešajai atmodai, skolotāja kopā ar vīru Elmāru aktīvi atbalstīja Latvijas Tautas frontes kustību, veicinot valsts neatkarības atjaunošanu.

Skolotāju ģimenē izaudzināti trīs dēli – Aivars, Māris un Juris, kuri visi ir Latvijas Medicīnas akadēmijas absolventi. Dzidras Nātras prieka avots ir bērni, mazbērni un mazmazbērni.

Arī šobrīd skolotāja ir aktīva, vienmēr atvērta dalīties zināšanās ar skolēniem un bijušajiem kolēģiem.

Smiltenes novada pašvaldības augstāko apbalvojumu “Goda cilvēks” saņēma Andris Miezītis. Viņam pateicās par mūža ieguldījumu profesionālās izglītības attīstībā, veicinot novada infrastruktūras sakārtošanu, iedzīvotāju labklājību un Smiltenes vārda popularizēšanu Latvijas un starptautiskā mērogā, par ieguldījumu novada kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā un tradīciju saglabāšanā, par aktīvu pilsonisko un sabiedrisko darbību.

A. Miezītis 32 sava mūža gadus vadījis Smiltenes tehnikumu, kā arī pats ir tā absolvents. Šajā laikā ievērojams ir viņa ieguldījums iestādes un profesionālās izglītības kopumā attīstībā, popularizēšanā un sasniegumu veicināšanā, kas novērtēts arī nacionālā līmenī – par to viņš saņēmis Ministru kabineta Atzinības rakstu. 

Augstā godā A. Miezītis allaž turējis iepriekšējo paaudžu ieguldījumu Smiltenes tehnikuma, Kalnamuižas un visa novada attīstībā. Pats vairākkārt iejuties Paula Līvena tēlā, pēc viņa iniciatīvas firstam skolas tuvumā uzcelts piemineklis.

A. Miezītis ir radoša persona, kultūrmantojuma kopējs. Darbojies teātrī, pēc viņa iniciatīvas izveidots tehnikuma “muzejs”, kas atvērts ikvienam, kā arī skola tapusi par Vidzemes kulinārā mantojuma popularizētāju. Īstens novada patriots. 

Smiltenes novada domes augstāko pašvaldības apbalvojumu “Smiltenes novada Goda cilvēks” saņēma Juris Matvejs. Kopš 1972. gada Juris Matvejs uzsācis darbu SIA "8CBR" uzņēmumā, ieguldījis lielu darbu Smiltenes pilsētas infrastruktūras attīstībā – izbūvējis pirti Vecajā parkā, hokeja laukumu pie Tepera ezera, projektējis un izbūvējis Vecā parka gājēju celiņus. Vienlaikus Jura Matveja lielākā kaislība ir arhitektūra. Tapuši projekti dzīvojamām mājām un dažādām saimniecības ēkām. Kopumā projektētas aptuveni 30 dzīvojamās mājas, arī lielas ražotnes, piemēram, SIA “Smiltene Impex”. Smilteniešu vidū iesaukts par Matveju Jurīti, viņš ir pabijis teju katrā Smiltenes ēkā, nekad nav atteicis savu padomu un vienmēr atradis laiku. Neskatoties uz lielo aizņemtību, Juris Matvejs atrod laiku saviem hobijiem – makšķerēšanai un augļu koku potēšanai. Daudzos Smiltenes novada dārzos ražo viņa potētas ābeles, plūmes un bumbieres. Juris Matvejs ir cilvēks, kas ar savām zināšanām ir stiprinājis un stiprina Smiltenes vārdu no “pašiem pamatiem”. Pašvaldības vārdā sveicam Juri Matveju un sakām lielu paldies par ilggadēju darbu būvniecības jomā un ieguldījumu Smiltenes novada infrastruktūras attīstībā.

2019. gadā Smiltenes novada domes augstāko pašvaldības apbalvojumu „Smiltenes novada Goda cilvēks” saņēma ilggadējie SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” mediķi: traumatologs-ortopēds Viktors Vilks un medicīnas māsa Maruta Vilka.

Gan Maruta, gan Viktors darbu SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” uzsāka uzreiz pēc medicīniskās izglītības iegūšanas. Marutas Vilkas darba stāžs ir 54 gadi, bet Viktora Vilka - 47. M. Vilku slimnīcas kolektīvs raksturo kā ieturētu, precīzu, punktuālu, korektu, kārtīgu un atbildīgu, kā arī izpalīdzīgu, laipnu, iejūtīgu, salīdzinot viņu kā medicīnas māsu etalonu. Viktors Vilks visu savu mūžu veltījis ķirurģijai, traumatoloģijai. Slimnīcas kolektīvs viņu raksturo kā atbildīgu, zinošu, precīzu, korektu, stingru, bet ar lielisku humora izjūtu. Dr. Vilks nekad neatteiks palīdzību kolēģiem un ir ļoti iecienīts ārsts arī pacientu vidū. Medicīna saveda viņus abus kopā dzīvē un darbā - roku rokā, ar lielu precizitāti un atbildības sajūtu visu dzīvi veltījuši Smiltenes novada iedzīvotāju labklājībai, par ko sakām neizmērojamu paldies! 

Smiltenes novada domes augstāko pašvaldības apbalvojumu „Smiltenes novada Goda cilvēks” saņēma Anda un Jānis Dingas.

Dingu ģimene kopā ar aktīviem smilteniešiem 2002. gadā nodibināja sabiedrisko fondu “Krustceles”, ar kuru īstenoti vairāki projekti Smiltenes Cērtenes pilskalnā, radot iespēju bez maksas tā apmeklētājiem interesantāk un aktīvāk pavadīt laiku pie dabas. Katru gadu pirms Ziemassvētkiem fonds rīko akciju, kuras ietvaros palīdz sarūpēt svētku eglītes tiem, kuri paši mežā nevar doties vai iegādāties par samaksu. Vienlaikus, kopjot mežu, tiek sarūpētas eglītes arī citiem, kuras var izvēlēties pie pilskalna. Atmodas laikā Jānis bija aktīvs tautfrontietis, “Daugavas vanagi” Smiltenes nodaļas vadītājs, šobrīd zemessargs, vairojot patriotismu un lepnumu par savu valsti. Dingu ģimene ir devusi būtisku ieguldījumu novada attīstībā un neatkarības stiprināšanā. Ar savu darbu ir paraugs ikvienam. 

Smiltenes novada domes augstāko apbalvojumu „Smiltenes novada Goda cilvēks” saņēma Kleperu ģimene.  Launkalnes pagasta Kleperu ģimenes mājās, kur saimnieko Līga un Raimonds Kleperi, jau kopš 1998. gada ir izveidots meža medību un, godājot senčus, senu lietu muzejs-privātkolekcija. Saimnieki laipni sagaida ikvienu interesentu, kurš vēlas aplūkot gan senus mežkopības un zemkopības darbarīkus, gan rūpīgi vāktās sadzīves lietas, gan ziņas par dzimtas un pagasta vēsturi. Kleperu ģimene ir iedvesmojusi ne tikai savu dzimtu, bet daudzus viesus sākt apzināties savas dzimtas saknes. Apkārtējās skolas, īpaši, Launkalnes sākumskola, novērtē sadarbību, kāda ir izveidojusies ar Kleperu ģimeni. Kleperu mājās katru gadu tiek rīkotas Meža dienu mācību ekskursijas, Līgas un Raimonda un viņa bērnu vadībā tiek spēlētas dažādas dabas izzinošas spēles, iepazīti ārstniecības augi, pētīti koki. Līga un Raimonds ir nesavtīgi, pacietīgi cilvēki, kuri snieguši ieguldījumu Smiltenes novada un Launkalnes pagasta tēla veidošanā, sabiedrības izglītošanā kultūrvēstures un mežsaimniecības jomā.