- Pagasta platība – 75,9 km2.
- Iedzīvotāju skaits pagastā – 844 (01.01.2024. PMLP dati).
Vēsturiskā izcelsme
Blomes pagasta vārds cēlies no kādreizējiem Blomu muižas nomniekiem brāļiem Johana un Melhiora Blūmiem (Bluhm).
1820. - 1822. gadā nodibināts Blomes un Biksējas pagasts, 1891. gadā tie apvienoti, saglabājot Blomes nosaukumu, 1925. - 1928. gadā tas saukts par Nigras pagastu (pēc upes nosaukuma). 1945. gadā pagastā izveidoja Blomes un Mutulītes ciemu, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Blomes pagasts pēckara gados bija pazīstams arī kā kolhozs „Uzvara”. 1954. gadā Mutulītes ciemu pievienoja Blomes ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu, kuru 2009. gadā kā administratīvo teritoriju iekļāva Smiltenes novadā.
Vispārējs raksturojums
Pagasta dienvidu daļa ir pauguraina, bet ziemeļu daļa līdzena, nedaudz purvaina. Pagasta teritoriju šķērso upe Abuls, Nigra, Mutulīte, Lisa. Lielākās ūdenstilpes ir Blomes un Muiniešu dzirnavu ezeri. Lielākie purvi Biksējas-Cūku purvs un Vārnu purvs. Ir nelielas smilts un grants atradnes. Nigras upes krastos izveidojušies divi smilšakmens atsegumi – Kāļu grava un Krūmiņu klints.
Blomes pagastā darbojas pagasta pārvalde, kultūras nams, feldšeru punkts, Blomes pamatskola un pirmsskolas izglītības grupas, kā arī bibliotēka. Pagastā ir aktīva kultūras dzīve, jo izveidoti vairāki amatiermākslas kolektīvi, darbojas aktīva biedrība.
Uzņēmējdarbības jomā lielākās nozares ir piena pārstrāde, kokapstrāde, graudkopība, piena lopkopība, zirgkopībā, kazkopība, biškopība.
Apskates objekti
- Pasaku ozols
- Ozols ir neliels, bet ar savu pasakaino izskatu sveicina katru ceļinieku Smiltenes-Blomes-Cēsu ceļa malā. Reiz, būvējot ceļu no Smiltenes uz Cēsīm, caur Blomi kolhoza „Uzvara” priekšsēdētājs aizliedzis ozolu iznīcināt. Stāsta, ka ozola pieci zari simbolizējuši piecu mazo kolhozu apvienošanos lielajā „Uzvarā”. Kopš tā laika Pasaku ozols kļuvis par Blomes simbolu un saglabājies līdz mūsdienām
- Nigras dabas taka
- Garums 7 km. Kāļu dižozols, Nigras sargs, stāvkrasti, Nigras krāces.
- Blomes muiža
- Vācu: Gut Blumenhof, agrāk Stammer - 14. gadsimta beigās muiža piederēja Teodoram fon Ropam, vēlāk to nopirka Heinrihs Krīdeners. Savu pašreizējo nosaukumu muiža ieguvusi pēc 1428. gada, kad par tās īpašniekiem kļuva brāļi Blūmi. Blūmu īpašumā muiža palika līdz 1599. gadam. Pēc tam Gustavs Ādolfs piešķīra muižu virsniekam Arelam Lilliam. Pēc Ziemeļu kara Blomes muiža paliek bez īpašnieka un kļūst par iznomājamu kroņa muižu. 18. gs. ilgu laiku nomas tiesības ir baroniem fon Kēleriem (Köhler), kas muižu iznomā tālāk. Kopš 1928. gada Blomes muižas jeb pils īpašnieks ir Blomes pagasta pārvalde.
- Riņģu brāļu draudzes saiešanas nams
- Garīgu un kultūras pasākumu norišu vieta. 19.gs. otrajā pusē bija izplatīta aktīva hernhūtiešu brāļu draudžu kustība, kā rezultātā tapis arī Riņģu saiešanas nams, un tas ir viens no retajiem saglabātajiem Brāļu draudzes saiešanas namiem. Blakus atrodas Ķikuļu Jēkaba piemiņas akmens.
- Ķikuļu Jēkaba piemiņas akmens
- Drosmīgā un talantīgā latviešu zemnieka – pirmā latviešu dzejnieka – Ķikuļu Jēkaba piemiņas akmens.
- Brīvdabas estrāde Jeberleja
- Jeberlejas brīvdabas estrāde celta 20.gs. otrajā pusē kā veca rija. Šobrīd senatnīgā estrāde ir labiekārtota dažādiem atpūtas un kultūras pasākumiem. Pie estrādes atrodas neliels ezeriņš ar peldvietu, bet blakus tam – volejbola laukums un telšu vietas.