- Pagasta platība – 81,7 km2.
- Iedzīvotāju skaits pagastā – 546 (01.01.2024. PMLP dati).
Vispārējs raksturojums
Pagasta reljefs ir izteikti paugurains. Augstākās vietas ir Kuiļa kalns un Dzērvju kalns. Pagastu šķērso upes Abuls, Mutulīte, Nigra, Brantupe, Knīpupīte, Dranda, Cērtene un Kaņupe. Lielākie ezeri Brantu, Strantes un Prūšu dzirnavu ezers. 45,4% no pagasta teritorijas aizņem meži. Apdzīvotās vietas – Vidzeme, kas ir pagasta centrs, Branti, Lembis.
Brantu pagastā ir vairāki valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi: Gailīšu, Lejasstrantu, Brantu, Lejaskleperu, Tīrumpapānu, Slavēku un Kalnstrantu senkapi un apmetne, Kampu pilskalns. Emīļu dobumakmens ir interesants ar to, ka akmens iedobē nepazūd ūdens, tā garums ir 3,3m, platums 2,9 m un svars aptuveni 30 tonnas. Dižkoka apmērus sasniedzis Ducmaņu ozols, tā apkārtmērs 8,13m, augstums 17m. Pagasta lepnums ir 55 ozolu aleja, kas ved uz “Lejas Puntuļu” mājām.
Uzņēmējdarbība
Lielākais lauksaimniecības uzņēmums pagastā ir SIA “Vidzemīte” – tās vēsture aizsākusies jau pagājušā gadsimta 50. gados, attiecīgi “izejot” katru no Latvijas lauku attīstības vēstures posmiem. SIA “Vidzemīte” ir lielākais nodokļu maksātājs un darba devējs pagastā. Pamatdarbība ir piena ražošana un realizācija, apsaimnieko ap 2000 ha lauksaimniecībā izmantojamo zemi.
Ar gaļas liellopu audzēšanu nodarbojas ZS “Jaunvīķīši”, ZS “Bērtuļu dzirnavas”, ZS “Mazkampji”. Ar zirgkopību - ZS “Liepkalni”, ar aitkopību - SIA “Saulītes”, putnkopību un augkopību - PS “Pīlādži” .
ZS “Kalna Bicieri” nodarbojas ar kokapstrādi un gatavo produkciju realizē uz citām ES valstīm. Transporta, ceļu uzturēšanas un dīķsaimniecību pakalpojumus sniedz ZS “Jaunvīķīši”. Pagastā darbojas arī IK J.Tauriņa riepu serviss.
Pagastā ir vairāki tūrisma uzņēmumi - lauku māja “Kroņakrogs”, tējas namiņš “Rūnēni”, SIA “Birzī”, kur klātienē var aplūkot bērzu sulas un sīrupa ražotni, kā arī kļavu un valriekstu birzi, Brantu muiža – atviskās dzīves ziņas centrs, kur darbojas akreditēta mācību iestāde “Pirts skola”.
Apskates objekti
- Strantes Vējdzirnavas
- Ikviena ceļinieka skatu piesaista lauka vidū esošās Strantes vējdzirnavas, kas lieliski iekļaujas ainavā. Apmeklētājiem dzirnavas ir pieejamas apskatei no ārpuses.
- Brantu muiža
- Vācu: Gut Horstenhof - muiža zināma no 1532. gada, kad Rīgas arhibīskaps Tomass Šēnings izlēņoja zemi Raunas apkārtnē Stefanam fon Horstam. Horstu dzimtai īpašums piederēja līdz 1626. gadam. Īpašnieki laika gaitā mainījušies, no 1851. gada muiža piederējusi fon Precmanu dzimtai. Mūsdienu Brantu muižas ēka celta 19. gadsimtā. Pēc Latvijas agrārreformas, 1926. gadā muižā ierīkoja skolu, 2009. gadā tā tika slēgta.