- Pagasta platība – 128.7 km2.
- Iedzīvotāju skaits pagastā – 778 (01.01.2024. PMLP dati).
Vēsturiskā izcelsme
Apdzīvotā vieta veidojusies kā Dzeņu (Dsenne) miestiņš pie Pleskavas šosejas.
Grundzāles muižu 1747. gadā nopērk Johans fon Vulfs, kurš bija iegādājies arī Aumeisteru (Serbigal) muižu, tādējādi Grundzāles muiža vairāku gadsimtu garumā ir Vulfu dzimtas īpašumā. Pēdējā Grundzāles muižas īpašniece ir Marija Kristīne, kas pēc tēva Ādolfa Bogdana Vulfa nāves 1910. gadā mantoja gan Aumeisterus, gan Grundzāli, Raunu un Tehelfer muižu Igaunijā. Viņa arī saimniekoja tur līdz 1919. gadam. Ādolfa Bogdana laikā pārbūvēja daudzas muižas ēkas un uzlaboja saimniecisko dzīvi Aumeisteros. Iespējams, arī Grundzālē, bet par to pagaidām skaidru ziņu nav.
Agrārās reformas laikā Grundzāles muiža tika sadalīta 34 vienībās, izveidojās 21 jaunsaimniecība. 1935. gadā pagastā bija 121 saimniecība, darbojās dzirnavas, zāģētava, pienotava, krejošanas punkts, bija trīs pārtikas veikali. Kolektivizācijas sākumā 1948.- 1949.gadā tika nodibināti kolhozi “Klints”, “Jaunais rīts”, “9. maijs”, “Jaunais ceļš”, “Rūķis”, “Drošā nākotne” un “Rožkalns”. Šo septiņu mazo kolhozu teritorijas apvienojot un pārapvienojot, 1960. gada 17. martā tika nodibināta padomju saimniecība “Grundzāle”. Tā ar mainīgiem ekonomiskiem panākumiem darbojās līdz 1989. gada decembrim, kad padomju saimniecību likvidēja un izveidoja kolhozu “Grundzāle”, ko, savukārt, 1992. gada martā likvidēja un tapa SIA “Grundzāle”, kas tika likvidēta 1993. gada augustā.
1945. gadā pagastā izveidoja Grundzāles ciema padomi, ko 1947. gadā likvidēja, bet 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidēšanu, atjaunoja. Grundzāles ciems ietilpis Smiltenes (1949—1959) un Valkas (pēc 1959. gada) rajonos. 1960. gada 17. martā, apvienojot Aumeisteru, Grundzāles un Vizlas kolektīvās saimniecības, radās Grundzāles padomju saimniecība ar centru Grundzāles MTS. Līdz ar to 1961. gadā tika apvienoti arī ciemi un izveidojās Grundzāles ciems. 1979. gadā ciemam pievienoja daļu Zvārtavas ciema teritorijas. 1981. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Virešu ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu, bet 2009. gadā Grundzāles pagastu iekļāva Smiltenes novadā.
Vispārējs raksturojums
Grundzāles pagasts atrodas Smiltenes novada austrumu daļā, tās teritoriju šķērso autoceļš A2 Rīga – Veclaicene, kā arī maģistrālie gāzes vadi Pleskava – Rīga un Izborska – Inčukalna pazemes gāzes krātuve. No teritorijas platības 41% aizņem meži. Pagasta teritorija ir bagāta ar ūdenstilpēm. To caurvij piecas upes – Vidaga, Vizla, Vecpalsa, Stepupe un Vija, četri nelieli ezeri – Bezdibenis, Baltezers, Vizlas dzirnavu ezers un Duņķis, trīs dīķi – Aumeisteru, Melderu un Mucenieku dīķis. Lielākās apdzīvotās vietas ir Grundzāle, Aumeisteri, Vizla.
Pagasts ir īpaši interesants no ģeoloģijas viedokļa, jo dienvidu daļā dolomīta slānis atrodas zemes virspusē. Tas atspoguļojas ēku arhitektūrā – pagastā ir daudz dolomīta ēku, kas kopumā maz raksturīgas Latvijai. Savukārt pagasta ziemeļu daļā Aumeisteru paugurvalnim ir interesants reljefs, no tā paveras plaši skati līdz pat Igaunijai, pa tā augstāko vietu ceļš vijas uz Aumeisteru muižu, kura ir ievērojamākais kultūrvēsturiskais piemineklis pagastā. Pašreiz redzamais muižas ēku komplekss ir veidojies 18. un 19.gs. mijā.
Interesantais reljefs, ģeoloģija, vēsture un cilvēku ikdienišķās nodarbes veido Grundzāles pagasta vienu no lielākajām vērtībām – ainavu, kas kādreiz saistījusi kinoļaudis. Šeit uzņemtas epizodes vairākām kinofilmām – “Klāvs, Mārtiņa dēls”, “Pūt, vējiņi!” un “Laikmetu griežos”.
Grundzāles pagasta pārvaldes ēkā, kas svinīgi atklāta 1971. gada 22. janvārī, šobrīd atrodas visas iestādes, kas Grundzālē nodrošina pašvaldības pakalpojumus - pagasta pārvalde, kultūras nams, bibliotēka, Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs, sociālais darbinieks, bāriņtiesa un feldšerpunkts. Grundzāles pamatskola ar pirmsskolas grupām atrodas speciāli skolas vajadzībām celtā ēkā, kura pirmo reizi durvis vēra 1965. gada 1.septembrī. Paralēli mācību darbam skolā notiek radoša un aktīva kultūras un sporta dzīve – dejotāji un sportisti darbojas ne tikai savam priekam, bet arī gūst uzvaras dažāda līmeņa sacensībās ārpus pagasta un novada robežām. Grundzāles orientēšanās sporta entuziasti ieguvuši godalgotas vietas arī Eiropas jauniešu čempionātos.
Kultūras dzīvi Grundzālē kuplina vietējie amatiermākslas kolektīvi - deju kolektīvi, teātra kopa, dziedošo dāmu apvienība. Regulāri tiek rīkoti kultūras pasākumi, kurus apmeklē ne tikai Grundzāles pagasta ļaudis, bet arī interesenti no kaimiņu novadiem. Graudzālē ir sava brīvdabas estrāde ar labiekārtotu tualeti, kas pieejama arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Estrādes teritoriju izmanto ne tikai kultūras pasākumu apmeklētāji, bet arī ikviens iedzīvotājs, kurš brīvo laiku pavada dabas takā vai bērnu rotaļu laukumā.
Pagasta teritorijas ainavu bagātina dažādu sugu dižkoki. Ciemata centrā aug 28 metrus gara egle, kura katru gadu Ziemassvētkos tiek rotāta visspožākajām zvaigznēm. Paši grundzālieši uzskata, ka tā ir visgarākā dzīvā, svētkiem rotātā egle Latvijā.
Apskates objekti
- Strūves ģeodēziskā loka punkts “Palzmar”
- Viens no Strūves ģeodēziskā loka punktiem. Palzmar punkta uzmērīšanas darbi notika 1824.gada 3.un 4.jūlijā, viss loks uzmērīts laika periodā no 1816. līdz 1855. gadam. Strūves ģeodēziskais loks ir ar triangulācijas metodi uzmērīta ģeodēzisko punktu sistēma jeb trijstūru ķēde zemeslodes izmēru un formas noteikšanai. Tas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, kā unikāla sava laika garākā un precīzākā ģeodēzisko mērījumu sistēma un izcila zinātnes vēstures attīstības liecība.
- Aumeisteru muižas komplekss
- 1533. gadā celtais muižas komplekss piederēja baronam Henriham Adolfam fon Vulfam, kura zemes pletās no Ziemeļvidzemes līdz pat Tartu Igaunijā. Aumeisteru (vācu: Hofmeistershof) jeb Cirgaļu muižas (vācu: Serbigal ) apbūve veidojusies 18./19. gs. mijā, kad celta klēts un pulksteņklēts. Vēlāk uzcelts stallis, ratnīca, kučiera māja un manēža. Muižas kungu mājā daļēji saglabājusies 19. gs. otrās puses interjeru apdare.
- Vēstures dokumentos Cirgale jeb Serbigale pirmoreiz minēta 1533. gadā, kad Rīgas arhibīskaps Tomass Šēnings savam hofmeisteram Meinhardam no Šīrštedes izlēņoja Zerbigala pagastu (Serbigal-Paggast) Smiltenes pils novadā. 1626. gadā Gustavs Ādolfs Cirgales muižu piešķīra Detlofam fon Hilzenam, 1634. gadā to ieguva Zviedrijas valsts padomnieks, vēlākais Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators Gabriels Bengtsons Uksenšerna (Oxenstierna). Grāfiene Uksenšerna pēc Lielā Ziemeļu kara postījumiem atjaunoto muižu 1727. gadā pārdeva Ērikam Kristiānam fon Štrohkirham.
- 1737. gadā muiža nonāk majora Vulfa dzimtas īpašumā. Ādolfs Heinrihs fon Vulfs 1793. gadā muižā uzcēla tagadējo mūra kungu māju. 1896. gadā uzcelta grezna pārvaldnieka māja neorenesanses stilā, kurā saglabājusies un rekonstruēta sākotnējā interjeru apdare. Emīls fon Vulfs bija pēdējais Aumeisteru muižas īpašnieks, kas apglabāts fon Vulfu dzimtas kapličā.
- Pēc 1920. gada zemes reformas Aumeisteru muižas pilī iekārtota skola, vēlāk tur atradās arī pagasta valde un pagasta tiesa. Pie pils bijis arī paviljons un ziemas dārzs, kurš zudis. Pie ezera celtas kūtis, spirta brūzis, ūdens sūknētava un kalpu māja. Kompleksā iekļaujas arī krogs un ūdensdzirnavas, kas agrāk ražoja elektrību. Kungu mājas priekšā bija parādes pagalms ar rundēli, bet aiz kungu mājas ainavu parks.