2023. gada 25. aprīlī, Birzuļu tautas nama zālē, Mēru ciemā, Bilskas pagastā, Smiltenes novada pašvaldības vadība – domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, izpilddirektora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos Evija Zurģe un izpilddirektora vietnieks attīstības jautājumos Mārtiņš Ulāns – tikās ar vietējo kopienu. Tikšanās fokusā – pašvaldības 2023. gada budžets, bet neiztrūka arī diskusija par citiem problēmjautājumiem.
“Šī ir pirmā tikšanās pēc budžeta apstiprināšanas. Pamatmērķis ir tikties ar iedzīvotājiem un skaidrot, kā veidojas pašvaldības budžets, jo iepriekšējās sanāksmēs 2022. gadā ir bijis ne mazums jautājumu, kā tad tas tiek sadalīts, kāpēc vienam vai otram pagastam vai funkcijai ir mazāk finansējuma, nekā citai,” norādīja E. Avotiņš.
Tikšanās sākumā Bilskas pagasta pārvaldes vadītāja Linda Karlsone stāstīja par pašreizējo situāciju teritorijā, lepojās ar tās stiprajām pusēm un sasniegumiem, kā arī norādīja uz aktuālo problemātiku. Pēc tam sekoja pašvaldības vadības prezentācija ar vispārīgu 2023. gada budžeta izklāstu, informāciju par finanšu rādītājiem konkrētajā pagastā, aktuālajiem projektiem šajā gadā visā novada teritorijā un nākotnes iecerēm.
Bilskas pagasta ieņēmumi ir 969 669 EUR, bet izdevumi – 981 718 EUR. Lielākās izmaksas – Smiltenes novadpētniecības muzejam Mēru muižā (galvenokārt ēkas uzturēšana), teritorijas attīstībai, Bilskas pamatskolai, pedagogu atalgojumam (Valsts budžets), autoceļu uzturēšana u.c.
Diskusijas daļā tika aktualizēti vairāki pagastam būtiski jautājumi, piemēram, Mēru muižas iespējama nodošana atsavināšanai, skolu tīkla reorganizācija, neatbilstības starppilsētu autobusu kursēšanā, lauku teritoriju attīstība un ceļu uzturēšana.
Aicinām iedzīvotājus būt aktīviem, apmeklēt klātienes tikšanās, atklāti paust savu viedokli un konstruktīvus ierosinājumus, jo tikai sadarbojoties un izrādot personīgu iniciatīvu varam radīt pozitīvas pārmaiņas savā novadā!
2023. gada 23. maija vakarā Drustu tautas nama zālē kopā sanāca Smiltenes novada pašvaldības vadība, domes deputāti un vietējā kopiena, lai diskutētu par pagasta aktualitātēm. Tika pārrunātas tādas tēmas, kā iepriekšējā gadā paveiktais, 2023. gada plānotais budžets un darbi, publiskā infrastruktūra, iespējamā skolu reorganizācija un citi jautājumi, kā arī tika secināts – nepieciešams biežāk sanākt kopā, pārrunāt sasāpējušos jautājumus un stiprināt pagasta pārvaldes un iedzīvotāju saikni.
Drustos viesojās pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, viņa vietniece kultūras un sociālajos jautājumos Astrīda Harju, izpilddirektora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos Evija Zurģe, Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītāja Velga Mālkalne un domes deputāti: Iluta Apine, Jānis Āboliņš un Mārtiņš Vīgants.
Uzklausot novadnieku viedokli jāsecina, ka viena no galvenajām sāpēm ir ceļu infrastruktūra – arī Drustu pagastā. Iedzīvotāji pauda neapmierinātību ar ceļu stāvokli, īpaši 2021. gadā atjaunoto valsts autoceļa posmu Rauna – Drusti – Jaunpiebalga (P 29), to pastiprināto putēšanu gada sausajā periodā, nepārredzamību sakuplojošo krūmu dēļ, smagu kravu pārvadāšanas atstāto ietekmi, kā arī atbildīgo institūciju gauso rīcību problēmu novēršanai. Atkārtoti skaidrojam, ka pašvaldība ir saimnieks tikai daļai ceļu, kur no savas puses iespēju robežās nodrošina nepieciešamo apsaimniekošanu – greiderēšanu, krūmu apzāģēšanu, tīrīšanu. Par Latvijas Valsts ceļu stāvokli sūdzības iesniedzamas to uzturētājam, ko vairākkārt darījusi arī pašvaldība no savas puses.
Drustu pagastā aktuāls jautājums ir iespējama vietējās skolas reorganizācija, pamatojoties uz aprīlī apstiprināto Smiltenes novada izglītības attīstības stratēģiju 2023. – 2028. gadam. Lēmumu par turpmāko likteni, respektīvi būt vai nebūt pamata un sākumskolai Drustos, domes deputāti pieņems 2023.gada 31. maija sēdē. Lēmumu īstenos līdz nākamā mācību gada sākumam. Pašvaldības vadība atzīst un atvainojas drustēniešiem, ka stratēģija apstiprināta tik vēlu un savas ikdienas pārkārtošanai doti vien trīs mēneši, bet situācija ir tāda, kāda tā ir. Šajā sakarā vietējie iedzīvotāji norādīja arī uz autobusu kustības nepilnībām, proti, maršruta Smiltene – Drusti – Launkalne – Smiltene kursēšanas laiki neesot ērti nedz skolēniem, nedz pieaugušajiem.
Darba attiecības nesen uzteikusi iepriekšējā tautas nama vadītāja, tāpēc vietējā kopiena nobažījusies kultūras pasākumu nodrošinājumu. V. Mālkalne informēja, ka izsludināts konkurss uz vakanto vietu, norit pieteikšanās uz to. Konkurss noslēgsies šīs nedēļas beigās, un jaunajam vadītājām uzdos nekavējoties ķerties pie jau sagatavotā pasākumu plāna realizācijas.
Vēl vairāk nekā trīs stundu garajā diskusijā runāja par ielu apgaismojumu, Krogus ezera peldvietas iekārtošanu, iespējamu moto trases izveidi pagasta centrā bērniem un jauniešiem, estrādes stāvokli un citiem saimnieciskiem jautājumiem. Iedzīvotāji izteica kritiku par informācijas pieejamību pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē, kā arī pauda neapmierinātību par vietējās kopienas aktualitāšu trūkumu informatīvajā izdevumā “Smiltenes Novada Pašvaldības Vēstis”.
Vairāki iedzīvotāji pauda atzinību par šādu tikšanos organizēšanu – tā ir iespēja klātienē atklāti runāt par problēmām, uzdot jautājumus, sniegt ierosinājumus, justies uzklausītiem. Vietējā kopiena lēma tikties ar pagasta pārvaldes vadītāju reizi divos mēnešos.
Otrdienas, 2023. gada 30. maija, vakarā Launkalnes tautas namā Smiltenes novada pašvaldības vadība un deputāti sanāksmē tikās ar Launkalnes un Brantu pagastu iedzīvotājiem, lai informētu par pašvaldības 2023. gada budžetu, plānotiem darbiem Launkalnes un Brantu pagastos, diskutētu par aktuāliem problēmjautājumiem un uzklausītu iedzīvotāju ierosinājumus pagastu turpmākai attīstībai.
Sanāksmē piedalījās pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, viņa vietniece kultūras un sociālajos jautājumos Astrīda Harju, priekšsēdētāja vietniece sadarbībai ar uzņēmējiem Gita Mūrniece, izpilddirektora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos Evija Zurģe un domes deputāti Inga Ērgle un Jānis Āboliņš.
Iedzīvotāji sanāksmē kā būtiskākos infrastruktūras attīstības risināmos jautājumus norādīja: ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu projektēšanu un izbūvi Ezera ielā, kopumā ciema teritorijā, tai skaitā uz jaunajiem apbūves gabaliem; satiksmes drošību ciema centrā, rosinot uzstādīt ātruma ierobežojuma zīmi; aktuāla ir A2 autoceļa nobrauktuve uz uzņēmumu Graanul Invest; valsts autoceļa V235 Smiltene – Launkalne-Drusti posma ar grants segumu stāvokli un aizaugušās ceļa malas, kur aicināja noteikt augstāku prioritāti autoceļam, izmērot noslodzi un satiksmes intensitāti, tādā veidā rosinot VSIA „Latvijas Valsts ceļi” to atjaunot ar dubulto virsmas apstrādi. Iedzīvotāji aicināja vairāk pievērst uzmanību un rīkoties, lai tiktu nojaukti vecie malkas šķūņi uz pašvaldības zemes, kur daļa ir jau sabrukuši, vizuāli nepievilcīgi un bīstami, tāpat aicināja panākt, lai privātie īpašnieki sakārtotu savas neapsaimniekotās un pamestās ēkas. Sanāksmes laikā tika pārrunāts arī par vēja parka attīstības procesu.
Iedzīvotāji vēlētos, lai uz kultūras pasākumiem vairāk tiek aicināti vietējie mākslinieki, lai ir savlaicīga informācija par norisēm pagastā un novadā, lai pasākumus apmeklētu vairāk paši pagastu iedzīvotāji. Rosināja, lai autotrasē un kartingu trasē organizētu vairāk sacensības amatieriem. Norādīja pārskatīt izvietotās apskates objektu zīmes un noņemt tās, kur darbība ir pārtraukta. Aktuāls ir arī sabiedriskā transporta jautājums – iedzīvotāji vēlas, lai Drusti-Launkalne-Smiltene reiss būtu patstāvīgs arī vasaras periodā, aicināja uz jauno mācību gadu pārskatīt skolēnu transportu grafiku un pieturvietas. Iedzīvotāji vēlētos, lai ciema centrā tiktu uzstādīts kāds no pakomātiem.
Iedzīvotāji rosināja pašiem būt aktīviem, sanākt kopā un sakopt dabas taku. Jāpiebilst, ka pagastā ir izveidota aktīva iedzīvotāja grupa, kas regulāri sanāk kopā, diskutē par jaunām attīstības idejām. Pašvaldību likums paredz, ka viens no sabiedrības iesaistes veicināšanas pasākumiem ir iedzīvotāju padomju veidošana, jautājot par šo iniciatīvu, Launkalnes iedzīvotāji kopumā atbalsta, atzīstot iedzīvotāju kopsapulci par piemērotāko ievēlēšanas formu.
Paldies iedzīvotājiem par vērtīgu diskusiju un sniegtajiem ierosinājumiem pagasta turpmākai attīstībai. Aicinām iedzīvotājus būt aktīviem, jautājumu risināšanā sazināties ar Brantu un Launkalnes pagastu apvienības pārvaldes vadītāju Lieni Gūtmani, kura palīdzēs un konsultēs par to tālāku virzību.
2023. gada 20. un 27. jūnijā notika Smiltenes novada pašvaldības vadības tikšanās ar Blomes un Smiltenes pagastu iedzīvotājiem. Diskusijas centrā – autoceļu stāvoklis, dažādi infrastruktūras un sociālās jomas jautājumi.
Lai gan abas sanāksmes nebija plaši apmeklētas, tikšanās bija vērtīgas un konstruktīvas, pārrunāti un aktualizēti katra pagasta būtiskākie infrastruktūras attīstības jautājumi. Sanāksmju sākumā pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš iepazīstināja ar plānoto 2023. gada budžetu un lielākajiem darbiem novadā un katrā pagastā, sanāksmes turpinājumā iedzīvotāji varēja dalīties ar visiem problēmjautājumiem.
Sanāksmes diskusijas daļā Blomes pagasta iedzīvotāji atgādināja, ka arī lauku iedzīvotāji maksā nodokļus un vēlas, lai pienācīgi tiktu uzturēti valsts un pašvaldības autoceļi gan vasaras, gan ziemas periodā, tai skaitā nodrošinātu ceļmalu pļaušanu, meliorāciju sistēmu uzturēšanu, atputekļošanu un segumu atjaunošanu. Pārrunāta tika arī vietējās kopienas padomes veidošanas nepieciešamība, skolu reorganizācija un ēku turpmākā apsaimniekošana, mūžizglītības piedāvājums ne tikai senioriem, bet arī citām interešu grupām. Kā prioritāros darbus Blomes pagastā nosauca Jeberlejas estrādes remontu un labiekārtošanu, skolas teritorijas un sporta infrastruktūras uzlabošanu, iespējams nodalot teritoriju dzīvojamo māju apbūvei, dzirnavas ēkas Dzirnavu ielā 3 bīstamības novēršanu un īpašumtiesību sakārtošanu. Iedzīvotāji vēlētos, lai būtu iespēja iepazīties ar pagasta pārvaldes budžetu detalizētāk, tai skaitā ar kultūrai paredzēto finansējumu, viņi būtu ieinteresēti iesaistīties arī ikgadējā pašvaldības budžeta prioritāšu plānošanas procesā sava pagasta robežās, lai pagastam būtu savs sociālais darbinieks, kurš būtu pieejams katru dienu, savukārt lauksaimnieki vēlētos, lai viņiem tiktu organizēts no uzņēmēju pasākuma atsevišķs pasākums. Pašvaldības pārstāvji uzklausīja ierosinājumus, informēja par pašvaldības un valsts plāniem un iespējām attiecībā uz autoceļu attīstību novada teritorijā, par to, ka jau šogad tiks novērsta dzirnavu ēkas bīstamība un ir uzsākta dokumentācijas izstrāde īpašumtiesību sakārtošanai, tāpat aicināja iedzīvotājus un pagasta pārvaldi veidot aktīvu sadarbību prioritāšu izvirzīšanā, jo arī pārvaldes vadītājam ir svarīgi zināt iedzīvotāju vajadzības un prioritātes.
Smiltenes pagasta iedzīvotāji kā akūtākās problēmas un prioritāros darbus noradīja valsts autoceļa P24 Smiltene-Valka rekonstrukciju (domes priekšsēdētājs iedzīvotajiem skaidroja, ka VSIA “Latvijas Valsts ceļu” būvniecības plānā tas ir iekļauts 2024. gadā). Tika norādīts, ka ir nepieciešams uzstādīt ātruma ierobežojuma zīmi uz P24 autoceļa posma gar tūristu un vietējo iedzīvotāju iecienīto vietu “Smiltenes Stounhendža”, vairāk jāpievērš uzmanība un jākontrolē latvāņu pļaušana, kur pašvaldība apliecināja, ka darbs pie latvāņu apkarošanas plāna ieviešanas un apkarošanas uzlabošanas notiek. Kā lielākos investīciju projektus iedzīvotāji saredz velo ceļa izbūvi līdz Niedrāja ezeram un apgaismojumu slēpošanas trasei. Iedzīvotāji rosināja sociālo uzņēmējdarbību iekļaut kā prioritāro jomu uzņēmējdarbības līdzfinansēšanas projektu konkursos. Diskusijas laika tika pārrunātas vēl vairākas tēmas, kas būtu jāuzlabo: jaunā novada teritorijas plānojuma izstrādi un nepieciešamību tajā pārvērtēt Smiltenes apvedceļa izvietojuma jautājumu, vēl kāda veikalu tīkla nepieciešamību Smiltenē, pagarināt velo ceļu, kas iet pa bijušo dzelzceļa līniju, ieteica Kalnamuižas teritorijā esošo bruģa ceļu izmantot vienvirziena satiksmei, kamēr autoceļš P24 nav rekonstruēts, pašvaldība norādīja, ka tas ir valsts īpašums un par to tiks diskutēts ar Smiltenes tehnikumu. Pagastu iedzīvotāji atzinīgi novērtēja paveikto Smiltenes pilsētā – Vecā parka un Tepera ezera promenādes rekonstrukciju, kā arī atzīmēja, ka pilsētas centrā ir vairāk autostāvvietu.
Paldies iedzīvotajiem par vērtīgām diskusijām, jo tikai sadarbojoties un diskutējot, varam kopā uzlabot dzīves kvalitāti pagastos un novadā kopumā. Lai kopā mums sanāk!
2023. gada 20. un 27. jūnijā notika Smiltenes novada pašvaldības vadības tikšanās ar Blomes un Smiltenes pagastu iedzīvotājiem. Diskusijas centrā – autoceļu stāvoklis, dažādi infrastruktūras un sociālās jomas jautājumi.
Lai gan abas sanāksmes nebija plaši apmeklētas, tikšanās bija vērtīgas un konstruktīvas, pārrunāti un aktualizēti katra pagasta būtiskākie infrastruktūras attīstības jautājumi. Sanāksmju sākumā pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš iepazīstināja ar plānoto 2023. gada budžetu un lielākajiem darbiem novadā un katrā pagastā, sanāksmes turpinājumā iedzīvotāji varēja dalīties ar visiem problēmjautājumiem.
Sanāksmes diskusijas daļā Blomes pagasta iedzīvotāji atgādināja, ka arī lauku iedzīvotāji maksā nodokļus un vēlas, lai pienācīgi tiktu uzturēti valsts un pašvaldības autoceļi gan vasaras, gan ziemas periodā, tai skaitā nodrošinātu ceļmalu pļaušanu, meliorāciju sistēmu uzturēšanu, atputekļošanu un segumu atjaunošanu. Pārrunāta tika arī vietējās kopienas padomes veidošanas nepieciešamība, skolu reorganizācija un ēku turpmākā apsaimniekošana, mūžizglītības piedāvājums ne tikai senioriem, bet arī citām interešu grupām. Kā prioritāros darbus Blomes pagastā nosauca Jeberlejas estrādes remontu un labiekārtošanu, skolas teritorijas un sporta infrastruktūras uzlabošanu, iespējams nodalot teritoriju dzīvojamo māju apbūvei, dzirnavas ēkas Dzirnavu ielā 3 bīstamības novēršanu un īpašumtiesību sakārtošanu. Iedzīvotāji vēlētos, lai būtu iespēja iepazīties ar pagasta pārvaldes budžetu detalizētāk, tai skaitā ar kultūrai paredzēto finansējumu, viņi būtu ieinteresēti iesaistīties arī ikgadējā pašvaldības budžeta prioritāšu plānošanas procesā sava pagasta robežās, lai pagastam būtu savs sociālais darbinieks, kurš būtu pieejams katru dienu, savukārt lauksaimnieki vēlētos, lai viņiem tiktu organizēts no uzņēmēju pasākuma atsevišķs pasākums. Pašvaldības pārstāvji uzklausīja ierosinājumus, informēja par pašvaldības un valsts plāniem un iespējām attiecībā uz autoceļu attīstību novada teritorijā, par to, ka jau šogad tiks novērsta dzirnavu ēkas bīstamība un ir uzsākta dokumentācijas izstrāde īpašumtiesību sakārtošanai, tāpat aicināja iedzīvotājus un pagasta pārvaldi veidot aktīvu sadarbību prioritāšu izvirzīšanā, jo arī pārvaldes vadītājam ir svarīgi zināt iedzīvotāju vajadzības un prioritātes.
Smiltenes pagasta iedzīvotāji kā akūtākās problēmas un prioritāros darbus noradīja valsts autoceļa P24 Smiltene-Valka rekonstrukciju (domes priekšsēdētājs iedzīvotajiem skaidroja, ka VSIA “Latvijas Valsts ceļu” būvniecības plānā tas ir iekļauts 2024. gadā). Tika norādīts, ka ir nepieciešams uzstādīt ātruma ierobežojuma zīmi uz P24 autoceļa posma gar tūristu un vietējo iedzīvotāju iecienīto vietu “Smiltenes Stounhendža”, vairāk jāpievērš uzmanība un jākontrolē latvāņu pļaušana, kur pašvaldība apliecināja, ka darbs pie latvāņu apkarošanas plāna ieviešanas un apkarošanas uzlabošanas notiek. Kā lielākos investīciju projektus iedzīvotāji saredz velo ceļa izbūvi līdz Niedrāja ezeram un apgaismojumu slēpošanas trasei. Iedzīvotāji rosināja sociālo uzņēmējdarbību iekļaut kā prioritāro jomu uzņēmējdarbības līdzfinansēšanas projektu konkursos. Diskusijas laika tika pārrunātas vēl vairākas tēmas, kas būtu jāuzlabo: jaunā novada teritorijas plānojuma izstrādi un nepieciešamību tajā pārvērtēt Smiltenes apvedceļa izvietojuma jautājumu, vēl kāda veikalu tīkla nepieciešamību Smiltenē, pagarināt velo ceļu, kas iet pa bijušo dzelzceļa līniju, ieteica Kalnamuižas teritorijā esošo bruģa ceļu izmantot vienvirziena satiksmei, kamēr autoceļš P24 nav rekonstruēts, pašvaldība norādīja, ka tas ir valsts īpašums un par to tiks diskutēts ar Smiltenes tehnikumu. Pagastu iedzīvotāji atzinīgi novērtēja paveikto Smiltenes pilsētā – Vecā parka un Tepera ezera promenādes rekonstrukciju, kā arī atzīmēja, ka pilsētas centrā ir vairāk autostāvvietu.
Paldies iedzīvotajiem par vērtīgām diskusijām, jo tikai sadarbojoties un diskutējot, varam kopā uzlabot dzīves kvalitāti pagastos un novadā kopumā. Lai kopā mums sanāk!
Otrdien, 2023. gada 18. jūlijā, Brantu pagastā norisinājās pašvaldības pārstāvju tikšanās ar iedzīvotājiem. Sanāksmes laikā tika apspriestas pagasta aktualitātes, pašvaldības budžets un noslēgumā tika izvērsta diskusija par sabiedrībai nozīmīgām tēmām.
Iedzīvotāju sanāksme norisinājās Vidzemes ciemā, Brantu pagastā. Smiltenes novada pašvaldību pārstāvēja domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, izpilddirektora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos Evija Zurģe un priekšsēdētāja vietniece kultūras un sociālajos jautājumos Astrīda Harju, kā arī Brantu un Launkalnes pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Liene Gūtmane. Sanāksmē iedzīvotājus uzklausīja un diskusijās iesaistījās arī vairāki pašvaldības domes deputāti – Inga Ērgle, Andris Abrāmovs, Ervins Labanovskis, Gita Mūrniece.
Tikšanās aizsākās ar iedzīvotājiem nozīmīga jautājuma risināšanu – kultūras dzīves atgriešanu SIA “Vidzemīte” klubā. Iedzīvotāji vēlētos, lai turpmāk šajā ēkā notiek amatiermākslas kolektīvu mēģinājumi un koncerti. Tāpat diskusijas raisīja iecere par Smiltenes pilsētas teritorijas paplašināšanu, tai pievienojot Vidzemes, Grotūža, Silvas, Saltupu ciemus un Kalnamuižas teritoriju. Iedzīvotāji pauda bažas par to, vai, pievienojot ciema teritoriju Smiltenes pilsētai, tiks saglabāts Brantu pagasta pakalpojumu saņemšanas punkts.
Sanāksmes turpinājumā klātesošie tika iepazīstināti ar prezentāciju par Smiltenes novada budžetu un iespēju iesaistīties iedzīvotāju padomēs, lai veicinātu kopienas ieceru īstenošanu. Pēc pašvaldības pārstāvju informatīvā stāstījuma, turpinājās diskusija, kurā izskanēja vairākas citas iedzīvotājiem nozīmīgas tēmas. Iedzīvotāju lūgums bija nākamajā gadā īstenot pašvaldības finansētus projektus Brantu pagastā, kā prioritāte tika norādīta trotuāra izbūve no Raiņa un Rīgas ielas krustojuma Smiltenē līdz Rīgas ielas noslēgumam Vidzemes ciemā. Iedzīvotājiem būtisks jautājums ir arī plānotā bīstamo un veco koku izzāģēšana Vidzemes ciemā. Bažas radušās par to, ka bērzu birzī tiks nocirsts pārāk daudz koku, taču pagasta pārvaldniece un atbildīgais eksperts sniedza skaidrojumu par plānotajām darbībām, kas paredz tikai bīstamo koku ciršanu. Tāpat aktualizēts tika ceļu uzturēšanas jautājums pagastā.
Kopumā, uzskaitot pašvaldības darba trūkumus, iedzīvotāji uzsvēra vajadzību vērst uzmanību uz ceļu stāvokļa uzlabošanu un tīrīšanu ziemā, kā arī nepieciešamību rīkot kultūras pasākumus Brantu pagastā. Kā pozitīvo pašvaldības darbā iedzīvotāji atzīmēja kultūras pasākumu piedāvājumu Smiltenes pilsētas svētkos un to, ka tas bija pieejams visiem iedzīvotājiem bez maksas.
Arī turpmāk aicinām iedzīvotājus būt aktīviem un apmeklēt klātienes tikšanās ar pašvaldības pārstāvjiem, lai uzzinātu vairāk par novada aktualitātēm un ziņotu par savā pagastā svarīgo, iesaistītos vērtīgās diskusijās.
Smiltenes novada pašvaldība kopš 2023. gada aprīļa beigām divas reizes mēnesī organizē tikšanās ar iedzīvotājiem visa novada pagastos. Otrdien, 25. jūlijā, aizvadīta šī mēneša noslēdzošā sanāksme Variņu pagastā.
Variņu pagasta tautas nama zālē uz tikšanos ar pašvaldības pārstāvjiem pulcējās pašlaik lielākais iedzīvotāju skaits. Pašvaldību pārstāvēja domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, izpilddirektora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos Evija Zurģe un domes deputāti – Inga Ērgle un Dainis Aļeksējevs.
Sanāksmi uzsāka pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, kurš ziņoja par 2023. gadā plānoto novada budžetu. Pašvaldības izpilddirektora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos Evija Zurģe papildināja stāstījumu, informējot par šā gada budžetā iekļautajiem projektiem Variņos, kā arī par plānoto iespēju veidot iedzīvotāju padomes, lai nodrošinātu pagasta iedzīvotāju interešu pārstāvniecību.
Turpinājumā sekoja diskusija, kurā pašvaldības pārstāvji uzklausīja iedzīvotāju ierosinājumus Variņu pagasta izaugsmei. Iedzīvotāji pauda neapmierinātību par ceļu stāvokli Variņu pagastā, taču jāatzīst, ka autoceļu posmi, kurus iedzīvotāji izcēla ir VSIA „Latvijas Valsts ceļi” pārziņā, kas apgrūtina iespējas situāciju risināt. Iedzīvotāji raizējās par ceļu slikto stāvokli, atsevišķos posmos ceļi ļoti put un traucē privātmājām, bet ziemā netiek pietiekoši bieži tīrīti. Diskusijas laikā tika izvirzīti priekšlikumi situācijas uzlabošanai, iedzīvotājiem par sūdzībām valsts ceļu uzturēšanas jautājumos informēt arī pašvaldību, tad pašvaldība no savas puses var iesaistīties komunikācijā, norādīt VSIA “Latvijas Valsts ceļi” uz veicamajiem uzlabojumiem.
Diskusija turpinājās ar ierosinājumu veikt uzlabojumus pašvaldības informācijas kanālos – īpaši tīmekļvietnē, kā arī pagasta iedzīvotāji atzīmēja, ka pašvaldības informatīvajā izdevumā biežāk gribētu redzēt ziņas par Variņu aktualitātēm. Tika norādīti trūkumi pagasta teritorijas uzturēšanā – iedzīvotājus neapmierina ciemā esošā autoostas būve, izskanēja lūgums vairāk sekot līdzi privāto īpašumu sakopšanai no pašvaldības puses, uzraudzīt tos. Jautājumi tika uzdoti par novada kopējo attīstību un plānotiem projektiem Variņos, iedzīvotāji vēlējās uzzināt, vai paredzēta dzīvojamā fonda paplašināšana pagastā.
Interese tika izrādīta par iespējām iesaistīties iedzīvotāju padomēs, kā arī iesniegt savas iniciatīvas līdzdalības budžeta projektu konkursā. Aktualizēts tika jautājums par Variņu pamatskolas nākotni, no pašvaldības pārstāvjiem saņemot ierosinājumus aktīvākai jaunu skolēnu piesaistei. Kopīgi tika modelēti scenāriji saistošu mācību piedāvājumu veidošanai.
Noslēgumā E. Avotiņš lūdza norādīt trīs Variņu iedzīvotāju ieteikumus pašvaldības darba uzlabošanai. Iedzīvotāji vēlējās, lai tiktu uzlabots ceļu stāvoklis pagastā, tāpat tika lūgta pašvaldības tīmekļvietnes pilnveidošana, kā arī izskanēja ierosinājums vairāk iesaistīt Variņu pagastu novada dzīvē. Kā pozitīvo aspektu pašvaldībā iedzīvotāji atzīmēja atbalstu skolēnu ēdināšanai un daudzbērnu ģimenēm.
Izskanēja idejas investīciju projektiem, kurus īstenot pagastā. Starp tiem – iecere par autoceļu dubultas virsmas apstrādi pagasta teritorijā un kopumā ceļu seguma atjaunošana, trotuāru nolīdzināšana visā ciema teritorijā, izskanēja iecere arī par skeitparka izveidi jauniešiem un autoostas laukuma sakārtošanu.
Nākamās tikšanās ar iedzīvotājiem atsāksies 2023. gada septembrī. Plašāka informācija tiks publicēta Smiltenes novada pašvaldības komunikācijas kanālos.
2023. gada 19. septembrī atsākās pašvaldības pārstāvju tikšanās ar Smiltenes novada iedzīvotājiem. Šoreiz sanāksme notika Grundzālē, kur pagastā dzīvojošie bija ieradušies apspriest aktuālos jautājumus.
Sanāksmē pašvaldību pārstāvēja domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, viņa vietniece kultūras un sociālajos jautājumos Astrīda Harju, izpilddirektora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos Evija Zurģe un domes deputātes – Inga Ērgle, Iluta Apine, kā arī Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja Alda Zvejniece.
Tikšanās sākumā pagasta aktualitātes ieskicēja pagasta pārvaldes vadītāja, kura izteica gandarījumu par nesen paveikto – Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru Grundzālē, kas durvis vēra februārī, tāpat lepnums ir Strūves ģeodēziskā loka punkta atklāšana un dažādi ēku labiekārtošanas darbi. Pārvaldes vadītāja izteica ieceres, kuras vēlētos īstenot turpmāk – pabeigt elektroinstalācijas atjaunošanu Grundzāles pamatskolā, pieslēgt centrālajam ūdensvadam ēkas Skolas ielā, kā arī ierīkot ielu apgaismojumu Palsas ielā un atjaunot Grundzāles estrādes un tautas nama grīdas. Kā prioritāte atzīmēta arī pagasta lauku ceļu uzturēšana. Alda Zvejniece uzteica aktīvos pagasta iedzīvotājus, īpašu pateicību izsakot tiem, kas pagasta teritorijā apkaro Sosnovska latvāni. Kā vienu no lietām, kuras iedzīvotājiem vajadzētu pilnveidot – labāk šķirot atkritumus.
Turpinājumā domes priekšsēdētājs un izpilddirektora vietniece prezentēja informāciju par Smiltenes novada un Grundzāles pagasta budžetu, attīstības plāniem un citām nozīmīgām lietām. Tika plašāk izklāstīta situācija investīciju jomā – par plānotajiem sociāliem pakalpojumiem deinstitucionalizācijas (pakalpojums personām ar ierobežotām spējām sevi aprūpēt, kas paredz atbalstu, lai varētu turpināt dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē) projekta ēkās, uzņēmējdarbības vides attīstību un iespēju iesaistīties iedzīvotāju padomēs, lai pārstāvētu savas intereses.
Sekoja diskusijas daļa, kurā iedzīvotāji pauda sev aktuālās tēmas pagastā. Izskanēja vēlme par grants ceļu asfaltēšanu no Vizlas ciema, kas gan attiecīgajā gadījumā ir VSIA “Latvijas valsts ceļi” valdījumā. Tika izvērsta diskusija par iespēju atputekļot grants ceļus pagastā. Iedzīvotāji lūdza skaidrojumus par sev interesējošo – darbinieku noslodzi un pienākumiem pagastu pārvaldēs un izmaksu aprēķinu uz vienu skolēnu, sekoja bažas par sabiedrībā izskanējušām spekulācijām, kas saistās ar 7.-9. klašu posmu slēgšanu lauku skolās un piebūves celtniecību Smiltenes vidusskolai, lai skolēnus varētu uzņemt tur, kas gan tika noliegtas, paskaidrojot, ka tas ir vien aptuvens atstāsts no Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvā ziņojuma par skolu tīkla sakārtošanu un nekas no tā vēl nav lemts valdībā, turklāt nekādā veidā nesakrīt ar pašvaldības redzējumu. Tāpat iedzīvotāji diskusijas laikā ierosināja labāku kultūras pasākumu plānošanu, lai sarīkojumi tuvu esošos pagastos nepārklātos un pēc tiem nesekotu ilgāki pārtraukumi kultūras dzīvē. Iedzīvotājus interesēja mūžizglītības piedāvājums novadā, kas būtu paredzēts cilvēkiem no 45 gadu vecuma. Aktualizēts tika jautājums par elektroenerģijas taupības pasākumiem – bija radies iespaids, ka pagastos apgaismojums tumšajā diennakts laikā tiek izslēgts, bet pilsētā nē. Pašvaldības pārstāvji sniedza skaidrojumu, ka šāds viedoklis radies, jo Smiltenes pilsētā ir vairākas tranzīta ielas, kurās apgaismojumu nepieciešams atstāt ieslēgtu, kā arī ielas, kurās tehniski to nav iespējams izslēgt, bet taupīts tika arī Smiltenē – visās ielās, kuras tas bija iespējams, taupības risinājumi piemēroti. Raisīts jautājums arī par stipendiju piešķiršanas kārtību augstskolu studentiem, bet noslēgumā spriests par novada pansionātiem, saņemot ierosmi pakalpojuma uzlabošanai.
Domes priekšsēdētājs lūdza iedzīvotājus izteikt vēlmes novadā nepieciešamajiem uzlabojumiem, atbildē saņemts lūgums plašāk skaidrot un komunicēt pašvaldībā aktuālo, tāpat izskanēja aicinājums uzlabot pašvaldības tīmekļvietni, veikt operatīvāku komunikāciju ar iedzīvotājiem.
Savukārt uzteikta tika novada kopējā atmosfēra – sirsnīgie cilvēki, arī darbinieku atsaucība pašvaldībā, labiekārtotā vide Smiltenes pilsētā.
Izskanēja vēlmes investīcijām Grundzāles pagastā – ideja attīstīt uzņēmējdarbību pašvaldības īpašumā “Jaunvederi” un sapnis par publisku peldvietu.
Aicinām arī turpmāk iedzīvotājus būt aktīviem un apmeklēt tikšanās ar pašvaldības pārstāvjiem. Tuvākās sanāksmes – 26. septembrī – Apē, Apes tautas namā, savukārt 28. septembrī – Gaujienā, Gaujienas muižas pilī. Visas sanāksmes norisinās plkst. 18.00.
2023. gada 20. septembrī aizvadīta pašvaldības pārstāvju tikšanās ar Palsmanes pagasta iedzīvotājiem. Konstruktīvā sarunā pagasta pārvaldes vadītāja un iedzīvotāji izvirzīja nākamā gada prioritāros darbus, aicinot pašvaldības vadību budžeta plānošanā tos atbalstīt.
Sanāksmi atklāja Palsmanes pagasta pārvaldes vadītāja Tigna Podniece, atskatoties uz tiem darbiem, kas ir paveikti šajā gadā un izvirzot pagasta pārvaldes nākamos prioritāros darbus. Kā viens no svarīgākajiem prioritāriem investīcijas projektiem ir gājēju ietves un apgaismojuma projektēšana un izbūve ciema centrā gar valsts autoceļu V243 Blome – Birzuļi – Palsmane, lai uzlabotu satiksmes un gājēju drošību. Līdzdalības projekta ietvaros plānots izveidot ūdens apgādes vietu Palsmanes kapsētā, aktuāli ir uzstādīt norādes, kā arī jārisina publisko labierīcību pieejamības jautājums. Kā neizdarītie darbi, kas jāturpina kopā ar iedzīvotajiem darīt – ierobežot un apkarot latvāņu izplatīšanos, ciema teritorijā jāreģistrē decentralizētās kanalizācijas sistēmas (krājtvertnes, individuālās attīrīšanas iekārtas, septiķi). Uzrunājot palsmaniešus, T. Podniece izteica pateicību viņiem un visām aktīvajām pagasta nevalstiskajām organizācijām par atbalstu un līdzdalību pagasta attīstībā, īstenojot dažādas iniciatīvas un projektus. Viņa aicināja iedzīvotājus izmantot projekta radīto iespēju un būt aktīvākiem sabiedrības veselības veicināšanas pasākumu apmeklētājiem. Pašvaldības vadībai pagasta pārvaldniece lūdza risināt ar skolēnu pārvadājumu tīklu saistītus jautājumus, lai būtu skaidri nosacījumi, kādās robežās katram pagastam jānodrošina skolēnu pārvadājumi.
Turpinājumā pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš un izpilddirektora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos Evija Zurģe iedzīvotājiem skaidroja par budžeta ieņēmumu un izdevumu pozīcijām, lielākajiem novada attīstības projektiem un pagasta prioritāriem darbiem. Diskusijas daļā iedzīvotāji jautāja par skolu tīkla sakārtošanas turpmākajām rīcībām, norādīja par Upes ielas un Palsmanes pamatskola pievedceļa slikto stāvokli. Iedzīvotājus neapmierina pašvaldības tīmekļvietne, kur grūti ir atrast vai nav informācija par izglītības un kultūras pasākumiem. Iedzīvotāji rosināja plānot kultūras pasākumus tā, lai tie nepārklātos vismaz kaimiņu pagastos, savukārt pašvaldības speciālistu darbā jāuzlabo savlaicīga atbilžu sniegšana. Budžeta plānošanas kontekstā iedzīvotāji vēlētos izprast, pēc kādiem kritērijiem tas tiek sastādīts, vai tiek ievērota vienlīdzība starp iestādēm un pagastiem.
Iedzīvotāji novērtēja atjaunoto pamatskolu, iespēju doties uz Smiltenes Mākslas, Mūzikas skolām, līdzfinansēšanas projektu konkursu, sociālo atbalstu, ko sniedz biedrība “Palīdzēsim viens otram”. Kā nozīmīgākos investīciju projektu iedzīvotāji saredz – jau pieminēto gājēju ietves izbūvi, ko gaida ar gadiem, ielu apgaismojuma atjaunošana, jo infrastruktūra ir novecojusi, pamatskolai nepieciešama sporta zāle un laukums, vēlētos labiekārtojumu un tīrīšanu peldvietai uzstādinājumā pie Kļavaisas upes.
2023. gada 26. septembrī Apē aizvadīta pašvaldības pārstāvju tikšanās ar iedzīvotājiem. Sanākušie atzinīgus vārdus un pateicību izteica apvienības pārvaldes vadītājai Lienei Ābolkalnei un darbiniekiem par ieguldīto darbu teritorijas apsaimniekošanā.
2023. gads Apē aizrit ar pozitīvu zīmi, paveikti nozīmīgi darbi, ļaujot pilsētai un pagastam attīstīties, nodrošinot iedzīvotājiem sakārtotu dzīves vidi. Sanāksmi atklāja Apes apvienības pārvaldes vadītāja Liene Ābolkalne, kura uzskaitīja daudzos darbus, kas ir jau paveikti un ko plāno turpināt īstenot 2024. gadā. Pārvaldes vadītāja lepojas, ka ir veikti labiekārtošanas darbi Elīnas Zālītes memoriālajā mājā; remonts Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolas sporta kompleksa jumtam un izbūvēts stāvlaukums; Skolas un Loka ielām atjaunots ielu segums un izveidota gājēju ietve; līdzdalības projekta ietvaros labiekārtots pilsētas skvērs; sakārtots “krājlaukums” (vieta bioloģiskam kompostam, zaru krātuve un stāvlaukums). Nozīmīgs notikums ir amatu mājas pārbūve, kur jau šobrīd notiek aktīva darbība. Ieviešanā ir divi LEADER projekti: apgaismojuma ierīkošana Apes mototrasē, vides elementa uzstādīšana pa godu “Vaidavas kauss” 50. jubilejai un Vaidavas dabas takas labiekārtošana. L. Ābolkalne iezīmēja arī tuvākos veicamos darbus un 2024. gada plānus: autonomo ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietu sakārtošana Apē, pilsētas un meža kapu digitalizācija, līdzdalības projekta ietvaros jāuzsāk estrādes labiekārtošana, jāmeklē tehniskie risinājumi, lai novērstu Raganu klinšu brukšanu, hokeja laukumam jāveic bortu nostiprināšana un divām pilsētas ielām ir plānota dubultās virsmas apstrāde.
Pašvaldības vadību sanāksmē pārstāvēja domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, viņa vietniece Astrīda Harju, deputāte Iluta Apine, izpilddirektors Andris Lapiņš un viņa vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos Evija Zurģe.
Šā gada sanāksmju virsuzdevums ir skaidrot, kā veidojas pašvaldības budžets, kāds ir tā sadalījums pa pagastiem, kādi ir lielākie projekti un atbalsta instrumenti iedzīvotājiem, uzņēmējiem un biedrībām dažādu mērķu īstenošanai. E. Avotiņš atzinīgi novērtēja Apes iedzīvotāju aktivitāti un aicināja turpināt izmantot pašvaldības piedāvātās iespējas.
Sanāksmes diskusijas daļā priekšsēdētājs uzdeva vairākus jautājumus, lai uzklausītu gan kritiku, gan saņemtu priekšlikumus, kas būtu jāuzlabo pašvaldības darbā. Sanāksmes dalībnieki atzīmēja, ka ir jāmaina iesniegumu izskatīšanas kārtība, to samazinot līdz divām nedēļām. Pašvaldības vadība atzīmēja, ka jau šobrīd uz iesniegumiem, kur iespējams atbildi sagatavot ātrāk, tas arī tiek darīts, taču ir jautājumi, kuri ir izskatāmi domes sēdē, kura notiek vienu reizi mēnesī. Tika aktualizēts jautājums par medības teritoriju paplašināšanu, atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem, tai skaitā gan par noslēgtajiem līgumiem, izvešanas biežumu, gan par atkritumu pareizu šķirošanu un plānoto dalīto atkritumu savākšanas uzsākšanu 2024. gadā. Iedzīvotāji aicināja turpināt palielināt līdzdalības budžetu viena projekta īstenošanai.
Iedzīvotāji norādīja uz pašvaldības tīmekļvietnes nepilnībām. Skaidrojam, ka pašvaldība 2023. gada 2. jūnijā noslēdza sadarbības līgumu ar Valsts kanceleju, kas paredz izejas koda saņemšanu bezatlīdzības lietošanā, lai pievienotos valsts un pašvaldību iestāžu vienotajai tīmekļvietņu platformai. Pārejot uz vienoto vietni, galvenie mērķi ir veidot saprotamu un vienotu satura izkārtošanas struktūru, nodrošināt skaidru informācijas publicēšanu, lietošanu no dažādām ierīcēm un visas nepieciešamās piekļūstamības prasības – pieejamību cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem.
Apes seniori novērtē mūžizglītības pasākumus (“Senioru akadēmija”), kā arī fizioterapeita nodarbības – tās apmeklē dažādu vecumposma iedzīvotāji. Apē sanāk kultūras dzīve – iedzīvotāji stāsta, ka ir pieradināti pie augtiem standartiem, viņus iepriecina tautas nama mākslinieciskais izpildījums un skaisti iekārtotā vide apkārt.
Kā nozīmīgākos investīciju projektus, kurus nepieciešams attīstīt, iedzīvotāji noradīja ūdens un kanalizācijas sakārtošanu Apes pilsētā un pagastā, kā arī veicināt degradēto un bezsaimnieku īpašumu un teritoriju sakārtošanu.
Paldies apeniešiem par tikšanos! Lai arī turpmāk Apē sanāk un Smiltenes novadā sanāk!
Ceturtdien, 2023. gada 28. septembrī, Gaujienas pilī aizvadīta Smiltenes novada pašvaldības vadības pārstāvju tikšanās ar iedzīvotājiem. Vairāk nekā divu stundu ilgajā sarunā aktualizēti tādi temati, kā Gaujienas pils iespējamā pārdošana, siltuma tarifi un infrastruktūra pagastā, izmaiņas skolu tīklā un citi. Secināts – ar “kliegšanu” neko panākt nevar, ir vairāk jāsarunājas.
Smiltenes novada pašvaldību pārstāvēja domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, izpilddirektora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos Evija Zurģe, pagasta pārvaldes vadītāja Inguna Avota un deputāti – Inga Ērgle un Otārs Putrālis. Uz sanāksmi ieradās vairāk nekā 30 gaujienieši.
Kā ierasts, tikšanās pirmajā daļā E. Avotiņš informēja par pašvaldības 2023. gada budžetu, īpaši, akcentējot situāciju Gaujienā, kā arī pastāstīja par lielākajiem investīciju projektiem. Turpinājumā E. Zurģe atbildēja uz iedzīvotāju iesūtītajiem jautājumiem, no kuriem viens bija par friziera pieejamību pagastā. Pašvaldībai nav tiešas ietekmes uz šāda pakalpojuma radīšanu, tomēr tā var sniegt atbalstu telpu jautājuma risināšanā. Tāpat topošajiem vai esošajiem skaistumkopšanas speciālistiem ir iespēja startēt pašvaldības konkursā “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!” un saņemt līdzfinansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstībai līdz pat 3000 eiro.
Kāds iedzīvotājs pauda neizpratni, kāpēc Smiltenes novada kapsētās svētdienās un pirmdienās netiek veikta apglabāšana. Šādu kārtību paredz pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 16/22 “Smiltenes novada pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi”, taču ar piebildi “izņemot atsevišķus ārkārtas gadījums, iepriekš saskaņojot ar kapsētas apsaimniekotāju” (12. punkts). Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā apbedīšana var notikt arī svētdienās un pirmdienās. Taču pašvaldība, pārstrādājot saistošos noteikumus, ņems vērā šo jautājumu, un pārvērtēs šo ierobežojumu nepieciešamību.
Viens no plaši iztirzātiem jautājumiem bija šīs sezonas siltuma tarifi. Gaujienā apkuri nodrošina divas katlumājas – “Gaismas” un “Robežnieki” – no kurām pirmajā saražotais siltums ir būtiski lētāks. Būtiska ietekme ir katlumājas operatoram – pakalpojums, ko nodrošina privātais komersants ir dārgāks, jo šajā gadījumā būtiska ir peļņa. Pašvaldība ar šādu pakalpojumu nepelna, tāpēc tas katlumājā “Gaismas” ir kļuvis lētāks. Savukārt, katlumājā “Robežnieki” iepriekšējā apkures sezona bija pirmā, kad tika strādāts ar siltumenerģijas uzskaites mēraparātiem, līdz ar to arī tarifs rēķināts pēc reāliem rādītājiem nevis aptuvenā aprēķina. Kāds iedzīvotājs, pamatojoties uz vairākiem novērojumiem, tomēr aicināja pievērst uzmanību un vēlreiz izvērtēt noteiktos tarifus, kas tika ņemts vērā.
Aktualizēts jautājums arī par skolu. Iedzīvotājus informēja, ka pašreiz ministrijas noteiktais minimālais skolēnu skaits 7.–12. klasē ir desmit. Gaujienas izglītības iestādes šo kritēriju pašreiz sasniedz. Bažīgāks ir jautājums par speciālās skolas likteni – iespējamu apvienošanos ar šādu izglītības iestādi Palsmanē. Iedzīvotāja aicināja pašvaldības vadību pasteidzināt šī lēmuma pieņemšanu, lai skolotāji, vecāki un citas iesaistītās puses varētu plānot savu nākotni. Tāpat tika jautāts par jaunu pedagogu piesaisti, risinot dzīvokļu pieejamību. Nepietiekams dzīvojamais fonds ir visa novada problēma. Gaujienā situācija ir salīdzinoši laba, jo pašvaldības īpašumā ir vairāk nekā 50 dzīvokļu īpašumi, kas gan tukši nestāv, bet, ja ir reāla pamatota specialista nepieciešamība, var tikt rezervēti šādam mērķim.
Iespējama Gaujienas pils pārdošana – šī brīža aktuālākais un sāpīgākais jautājums. Iedzīvotāji neslēpj savu sarūgtinājumu, tajā pat laikā saprotot, ka īpašums ir jāsakopj, jāattīsta, jāveicina tā ekonomiskā vilkme, kas potenciāli uzlabos situāciju un radīs jaunas darba vietas pagastā. E. Avotiņš solīja iedzīvotājiem organizēt kopīgas tikšanās ar vietējo kopienu, diskutēt par vislabāko risinājumu, jo pašmērķis nav ēkas pārdošana, bet gan attīstība.
Ne mazāk sāpīgs ir jautājums par Jāzepa Vītola memoriālā muzeja “Anniņas” stāvokli. Ēkai steidzami jāmaina jumts, iespējams, nepieciešami vērienīgāki pārbūves darbi. Šobrīd pašvaldībai līdzekļu, ko ieguldīt “Anniņās” nav. Risinājums ir projektu finansējuma piesaiste, un drīzumā tāds vārētu būt pieejams no Kultūras ministrijas administrētajām ES atbalsta programmām.
Gaujienieši sava pagasta centrā vēlētos izbūvētu gājēju celiņu, izbūvētas telpas skolas bēniņos, kā arī sapņo par ceļa posma Dārzciems-Igaunijas robeža sakārtošanu.
Otrdienas, 2023. gada 3. oktobra, vakarā Smiltenes Kultūras centra kino zālē pašvaldības vadības pārstāvji uz klātienes tikšanos aicināja pilsētas iedzīvotājus. Smiltenieši vēlējās noskaidrot par pilsētā īstenoto infrastruktūras projektu gaitu, aktualizēti jautājumi par satiksmes drošību Atmodas ielā, pasākumu informācijas izvietošanu, publisko labierīcību pieejamību, atkritumu šķirošanu, kā arī citi.
Ar iedzīvotājiem tikās Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, izpilddirektors Andris Lapiņš, viņa vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos Evija Zurģe un vietnieks attīstības jautājumos Mārtiņš Ulāns, Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītāja Velga Mālkalne, pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Smiltenes NKUP” valdes loceklis Aigars Vīvuliņš, kā arī deputātes – Gita Mūrniece un Inga Ērgle. Uz tikšanos ieradās vien seši smiltenieši, taču viņi bija sagatavojuši daudz jautājumu un tēmu, ko pārrunāt.
Sapulces apmeklētāji vēlējās uzzināt informāciju par dažādiem pašvaldības projektiem, kā arī par atsevišķiem privātīpašnieku attīstības plāniem pilsētā. Īsumā par dažiem no tiem:
- Smiltenes pilsētas centra pārbūve – būs vai nebūs jauna autoosta? Pašvaldība apliecina, ka, neskatoties uz līdzšinējām neveiksmēm jaunās autoostas būvniecības procesā, kuras saistītas gan ar pārmērīgām būvniecības izmaksām, gan neprecizitātēm iepirkumu pretendentu dokumentācijas noformējumā, kuru dēļ tas bija nesekmīgs, tiek meklēts veids, kā realizēt jaunās autoostas būvniecību. Ņemot vērā, ka autoostas pārcelšana no vecās vietas uz jauno ir kritiski svarīga Smiltenes centra pārbūves projekta turpināšanai, pašvaldība pieļauj iespēju pagaidām šo funkciju nodrošināt ar vienkāršākiem risinājumiem, vienlaikus neatsakoties no mērķa ar laiku uzbūvēt jauno ēku.
- Ko būvēs Kalēju ielā, Smiltenē, tā dēvētās “peldbaseina bedres” vietā? Īpašumu izsolē iegādājusies SIA “Alfa Projects”. Pašvaldība neuzņemas komentēt precīzus komersanta plānus, taču šajā teritorijā pieļaujama visdažādāko funkciju realizēšana, tai skaitā pakalpojumu sniegšanas vietas un komercobjektu būvniecība. Pašvaldība jaunajam īpašniekam pirkuma līgumā ir noteikusi vairākus nosacījumus zemes gabalu izmantošanā: divu gadu laikā jāizstrādā būvprojektēšanas dokumentāciju un piecu -jāpabeidz ēkas būvniecība. Ja kāds no šiem nosacījumiem netiks izpildīts, pašvaldība ir tiesīga atgūt īpašumu.
Smiltenieši arvien ir nobažījušies par ceļu satiksmes drošību Atmodas ielas posmā, iepretim veikalam “Maxima”. Vairākkārtēji traģiski negadījumi šajā posmā rosina meklēt risinājumus drošības uzlabošanai. Pašvaldība ar VSIA “Latvijas Valsts ceļi” pārrunājusi iespēju tur izvietot luksoforus, ātruma sensorus vai noteikt tā diferenciāciju, kas šobrīd nav akceptēts. Iespējams risinājums ir ātruma kontroles radari vai satiksmes organizācijas maiņa.
Tāpat smiltenieši jau ilgu laiku gaida autoceļa Smiltene-Valka remontu. Domes priekšsēdētājs E. Avotiņš informēja, ka tas provizoriski iekļauts Satiksmes ministrijas 2024. gada ceļu būvniecības plānā. Ceļa Smiltene-Valka remonts plānots līdz krustojumam ar autoceļu V243 (Blome-Birzuļi-Palsmane)
Smiltenes iedzīvotāja uzskata, ka būtu nepieciešams izvietot labierīcības populārākajās pilsētas apskates un atpūtas vietās, piemēram, Cērtenes pilskalnā. Pašvaldības pārstāvji tam piekrīt, taču norāda uz sabiedrības līdzatbildību. Pašvaldība nemitīgi saskaras ar demolēšanu publiskajās labierīcībās. Šogad tāda vairākkārt notikusi Smiltenes bērnu laukumā, Gaujas ielā 1, autoostā tualete pat dedzināta. Pamatojoties uz vairākiem postīšanas gadījumiem, A/S “Latvijas Valsts meži” pat plāno demontēt savā valdījumā esošās publiskās āra labierīcības. Infrastruktūra ir pilnveidojama, bet vēlreiz lūdzam iedzīvotājus būt saudzīgiem pret vidi un objektiem mums apkārt, būt atbildīgiem un mācīt atbildīgu rīcību saviem bērniem!
16. oktobrī Smiltenes novadā sākas sakoptības mēnesis. Kāds iedzīvotājs rosināja bez ierastās maisu izvešanas nodrošināt konteinerus vai speciālas vietas sagrābto lapu un augu zaļo daļu izbēršanai, tādējādi mazinot atkritumu izgāšanu mežā. A. Vīvuliņš skaidro, ka šāda prakse iepriekš bijusi – negodprātīgas rīcības dēļ šajās vietās nonākuši arī cita veida atkritumi, kā sadzīves tehnika, tekstila izstrādājumi, pārtikas pārpalikumi u.c. Lapu un augu zaļo daļu vākšana maisos ir vieglāk kontrolējama un disciplinējošāka. Šī gada sakoptības mēnesī turpināsies ierastā prakse ar maisu izvešanu.
Pašvaldība arī saņēma kritiku par pasākumu informācijas izvietošanu. Iedzīvotāja vērsa uzmanību par informācijas trūkumu, kā arī aicināja vairāk izmantot sociālo mediju platformas, īpaši Facebook, pasākumu publicitātes nodrošināšanai. Kāds cits iedzīvotājs savukārt vēlētos, ka pašvaldības informatīvajā izdevumā tiktu informēts par pasākumiem tālākā laika periodā – ne tikai konkrētajā, bet arī vismaz nākamajā mēnesī. Ieteikumi tiks ņemti vērā.
Pirms neilga laika sociālā medija Facebook grupā atsevišķi pilsētas iedzīvotāji pauda neapmierinātību par 2020. gadā Smiltenes Tūrisma informācijas centra izdoto ilustratīvo pastaigu maršrutu, kas it kā maldinot pilsētas viesus. Skaidrojam, ka pastaigu maršruts nav topogrāfiska karte, bet gan mākslinieciski ilustratīvs materiāls, kurā attēloti galvenie pilsētas apskates objekti. Tās mērķis bija pilsētas jubilejā radīt atšķirīgu, vizuāli pievilcīgu papildinājumu jau ierastajām mēroga kartēm. Šo trīs gadu laikā, kopš materiāls ir izstrādāts, Tūrisma centrs nav saņēmis nekādus iebildumus vai jautājumus.
Sanāksmē neiztrūkstoši informēja par pašvaldības 2023. gada budžetu, kā arī galvenajiem plānotajiem un uzsāktajiem projektiem. Runāja arī par iedzīvotāju padomju veidošanu, skolēnu pārvadājumiem, atkritumu šķirošanu, pasākumu piedāvājumu bibliotēkās, telpu nomas maksu pasākumiem un citiem jautājumiem.
Ceturtdien, 2023. gada 5. oktobrī, norisinājās Smiltenes novada pašvaldības vadības pārstāvju tikšanās ar iedzīvotājiem Raunā. Sanāksmē piedalījās četri iedzīvotāji, taču nelielajā pulkā tika saturīgi spriests par aktuālo pagastā.
Šajā sanāksmē pašvaldības pārstāvju bija krietni vairāk nekā iedzīvotāju. Uz tikšanos bija ieradies Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, izpilddirektors Andris Lapiņš, viņa vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos Evija Zurģe, Raunas pagasta pārvaldes vadītāja Linda Zūdiņa un domes deputāti – Inga Ērgle, Mārtiņš Vīgants un Andris Abrāmovs. Iedzīvotājus informēt bija ieradies arī Raunas pagasta saimniecības vadītājs Andris Soboļevs, kā arī Raunas muzeja vadītāja Ieva Plētiena un Raunas kultūras centra vadītāja Linda Vecgaile.
Neformālā gaisotnē iedzīvotāji tika iepazīstināti ar Smiltenes novada pašvaldības un Raunas pagasta budžetu 2023. gadam, aktualitātēm, investīciju objektiem un iespējām piesaistīt pašvaldības finansējumu dažādu iniciatīvu īstenošanai. Stāstījumu papildināja Raunas muzeja vadītāja Ieva Plētiena, sniedzot paplašinātu ieskatu pagastā īstenoto projektu aktivitātēs. I. Plētiena ziņoja, ka, pateicoties pārrobežu sadarbības projektam “Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā, Ropšā, LV – RU”, Raunas pilsdrupās veikta pilsdrupu konservācija un ierīkoti interaktīvi stendi. Savukārt saistītā projekta “ZE RUNRARO” ietvaros tiek īstenots plašs klāsts dažādu kultūras aktivitāšu – sarūpētas materiālas vērtības, piemēram, stendi, brošūras, kā arī veiktas aktivitātes Raunas popularizēšanai un attīstībai. Nesen, piemēram, publikācija par Raunas pilsdrupām ievietota nacionālās aviokompānijas “AirBaltic” lidojumu žurnālā “Baltic Outlook”, kur ar to varēja iepazīties plašs lasītāju loks, bet drīz sekos publikācija žurnālā “Ieva”.
Par nozīmīgo iedzīvotājus informēja Raunas pagasta pārvaldes vadītāja Linda Zūdiņa. Starp pašlaik aktuālajām tēmām – teritorijas uzturēšanas, kopšanas darbi un to apjoms, darbinieku skaits Raunas pagastā, tāpat arī ieguldījumi ceļu ikdienas un ārkārtas uzturēšanas darbos un citi. Runājot par pozitīvo, L. Zūdiņa iepriecināja, ka pavasarī apmeklētājus sagaidīs atjaunotā Raunas Staburaga infrastruktūra – iepriekš ziņots, ka dabas objektā bojājumu dēļ bija slēgtas kāpnes, taču pēc veiktajiem darbiem gaidāmas skaistas pārmaiņas, kas lieliski papildinās ainavu. Tāpat izskanēja pateicība I. Plētienai par neatlaidīgo darbu, saglabājot Raunas pilsdrupas, un arī iedzīvotājiem, kas aktīvi darbojas pagasta dzīves pilnveidošanā. Pirms tikšanās pagasta pārvaldes vadītāja bija saņēmusi divus jautājumus, uz kuriem bija sagatavotas atbildes. Iedzīvotāji bija interesējušies par kārtību, kādā tiek apsaimniekotas daudzdzīvokļu mājas un, kas ir atbildīgs par dzīvokļu un mājas komunikācijām, ja konstatēts, ka atsevišķi daudzdzīvokļu mājas dzīvokļi pie centralizētās siltumapgādes pieslēguši ūdens sildītājus. Uz jautājumu sniegta atbilde, ka pašvaldība nesniedz namu apsaimniekotāja pakalpojumus, situācijas risināšanai ieteikts dzīvokļu īpašniekiem izvēlēties atbilstošāko namu apsaimniekotāju, kas parūpēsies par mājas iedzīvotāju interesēm un vajadzībām. Otrais jautājums tika saņemts par apkures rēķina atspoguļojumu, iedzīvotājam nebija skaidrs, kāpēc rēķinā neparādās katra dzīvokļa kvadrātmetri. Sniegts skaidrojums, ka rēķinā iekļaujamo informāciju visā Latvijā nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”, kuros paredzēts uzrādīt patēriņa apjomu megavatstundās, pašvaldības lietotajā grāmatvedības programmā nav iespējas ievadīt kvadrātmetrus un to uzrādīšanai arī nav nepieciešamības, jo tas neietekmē aprēķinu.
Par nākamā gada prioritātēm informēja pašvaldības izpilddirektors Andris Lapiņš. Kā nozīmīgākos virzienus 2024. gadā izpilddirektors minēja dažādu būtisku ieceru īstenošanu Eiropas fondu projektu ietvaros, skolu tīkla sakārtošanu, energotaupības pasākumu veikšanu, sociālo pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī izaicinājumu – darbinieku algu fonda pieaugumu saistībā ar minimālās algas likmes celšanos.
Turpinājumā – diskusija par iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem. Sanākušos interesēja, cik pagastos šobrīd vairs nav nevienas izglītības iestādes, jautājuma ierosinātāju māca bažas, ka bez izglītības iestādes pagasts nav pilnvērtīgs. Konstruktīvā diskusijā uz šo jautājumu sniegts atbilžu kopums: šobrīd divos pagastos – Drustos un Virešos – neatrodas neviena izglītības iestāde, jo pēdējo gadu laikā bija ļoti mazs skolēnu skaits. Tāpat secināts, ka arī paši vecāki nereti izvēlējušies bērnu vest uz citām skolām. Pārdomas raisa arī pārējo izglītības iestāžu nākotne, ņemot vērā zemo dzimstības līmeni novadā.
Tāpat kāds iedzīvotājs interesējās, vai arī turpmāk tiks organizētas “Senioru akadēmijas” nodarbības, atzinīgi novērtējot vērtīgo mūžizglītības iespēju. Interesenti iepriecināti, ka saistībā ar lielo iedzīvotāju interesi – “Senioru akadēmija” tiks organizēta arī turpmāk.
Diskusijā izskanēja jautājums arī par pašvaldības kredītprocentiem, saņemot atbildi, ka šogad to apjoms pieaudzis teju desmit reizes un arī nākotnē gaidāms to kāpums. Jāatzīmē, ka pašvaldība atbildīgi izturas pret saistībām un aktīvi seko līdzi optimālai izdevumu plūsmai.
Tāpat aktualizēts jautājums par autoceļa Rauna-Valmiera stāvokli. Pašvaldības vadība aktīvi strādā, lai šo jautājumu risinātu, un sarunas tiks turpinātas arī ar jauno Satiksmes ministru, argumentējot ceļa posma uzlabojumu nepieciešamību. Edgars Avotiņš viesa cerību, ka ceļam ir sakārtota nesošā kārta, kas, gadījumā, ja izdotos panākt uzlabojumu veikšanu, ievērojami samazinātu remontdarbu izmaksas.
Pēc jautājuma, ko pagastā būtu nepieciešams attīstīt, iedzīvotājs uzsvēra – skeitparku jauniešiem. Iepriekš ziņots, ka līdzšinējais skeitparks Raunā tika demontēts tā bīstamā stāvokļa dēļ. L. Zūdiņa informēja, ka bijušas sarunas ar jauniešiem par skeitparka attīstību, nonākot pie secinājumiem, ka līdzšinējais asfalta segums paredzētajām aktivitātēm nav piemērots, būtu nepieciešams izveidot piemērotu segumu un formu pamatam, jāaplēš tā izmaksas un iespējamie finansēšanas avoti.
Otrdien, 2023. gada 17. oktobrī, norisinājās Smiltenes novada pašvaldības vadības pārstāvju tikšanās ar iedzīvotājiem Trapenē, diskutējot par vietējai kopienai nozīmīgiem attīstības jautājumiem.
Uz tikšanos bija ieradies Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, priekšsēdētāja vietniece kultūras un sociālajos jautājumos Astrīda Harju, izpilddirektora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos Evija Zurģe, Trapene pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Šepters un domes deputātes – Inga Ērgle un Iluta Apine.
Trapenes pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Šepters iedzīvotājus informēja par pašlaik aktuālajām tēmām: parka teritorijas attīstības plānu, ko plānots izstrādāt, piesaistot augstskolas studentus; Bormaņmuižas parka attīstību un labiekārtošanu, kas ietver pastaigu takas, skatu laukuma, terases izveidi un pontona tilta uzstādīšanu pār dīķi. Finansējumu plāno piesaistīt, rakstot projektus biedrības “Alūksnes lauku partnerība” izsludinātajos konkursos.
E.Avotiņš iepazīstināja ar Smiltenes novada pašvaldības un Trapenes pagasta budžetu 2023. gadam, aktualitātēm, investīciju objektiem un iespējām piesaistīt pašvaldības finansējumu dažādu iniciatīvu īstenošanai. Priekšsēdētājs aicināja veidot iedzīvotāju padomes, kas nodrošinātu iedzīvotāju iesaisti pašvaldības darbā. Padome būtu kā instruments, kas palīdzētu nodefinēt mērķus, skaidrot kopienai lēmumus, kas pieņemti. Būtu lēmēji par sava pagasta teritoriju.
Turpinājumā sekoja diskusija par citiem svarīgiem jautājumiem iedzīvotājiem. Kā pirmais jautājums izskanēja par sabiedriskās tualetes neesamību pie autoostas, norādot, ka tā ir, bet slēgta. Tika skaidrots, ka tā nav pašvaldības īpašums, tāpēc pagasta pārvalde to neapsaimnieko. Kā risinājums varētu būt BIO tualetes uzstādīšana. Pārvaldes vadītājs norāda, ka būs jāveic aptauja par tās atrašanās vietu, jo pagasta centrā tai vietu īsti neredz.
Iedzīvotāji aicināja izvērtēt, cik ekonomiska ir bērnu vešana no rīta uz izglītības iestādēm, jo to nodrošina četri autobusi. Pašvaldības vadība norādīja, ka pēc izglītības iestāžu reorganizācijas skolēnu pārvadājumu jautājums ir aktuāls un tiek meklēti risinājumi.
Sanākušie iedzīvotāji izteica vēlmi darboties skolas kokapstrādes darbnīcā un izmantot tās telpas arī citiem pasākumiem. Tika nolemts, ka ir jāizstrādā pakalpojumu izcenojums, lai varētu pilnvērtīgi un oficiāli darboties skolas telpās. Iedzīvotāji interesējās par iespējām sakārtot hokeja laukuma segumu, sporta zāli, skolas sporta laukumu un rotaļu laukumu, kā arī uzstādīt apgaismojumu pie daudzīvokļu mājas. Viens no risinājumiem ir pieteikties pašvaldības līdzfinansējumu konkursos.
Diskusijā ar iedzīvotājiem radās priekšlikums veidot mazo uzņēmumu kooperatīvu, kas, piemēram, novada izglītības iestādēm, sociālās aprūpes centriem varētu piedāvāt dārzeņus, lauku labumus no mūsu pašu novada zemniekiem.
Iedzīvotāji jautāja par cīņu ar latvārņiem – kā labāk ierobežot to izplatību, kas nepieciešams un kādas iespējas pašvaldībai palīdzēt. E. Zurģe atgādināja, ka teritorijām, uz kurām aug latvārņi, pienākas nekustamā īpašuma atlaides.
Trapenes pagastā sanāk kultūrā – par to noslēgumā vienojās tikšanās apmeklētāji. Paldies iedzīvotajiem par vērtīgo diskusiju, lai kopā sanāk īstenot visas ieceres!
Otrdien, 2023. gada 31. oktobrī, norisinājās Smiltenes novada pašvaldības vadības pārstāvju tikšanās ar iedzīvotājiem Virešu pagastā, diskutējot par vietējai kopienai nozīmīgiem jautājumiem.
Uz tikšanos bija ieradies Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, priekšsēdētāja vietniece kultūras un sociālajos jautājumos Astrīda Harju, izpilddirektora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos Evija Zurģe, Virešu pagasta pārvaldes vadītāja Līga Ozoliņa un domes deputātes – Inga Ērgle un Iluta Apine.
Virešu pagasta pārvaldes vadītāja Līga Ozoliņa sanākušos iedzīvotājus informēja par jaunākajām aktualitātēm Virešu pagastā. Kā viena no lielākajām pārmaiņām ir Virešu pagasta pārvaldes, bibliotēkas, feldšerpunkta pārcelšanās uz bijušās Sikšņu skolas telpām Vidagā. Ar laiku visi pakalpojumi iedzīvotājiem būtu pieejami vienuviet. Lai atnākot uz feldšerpunktu, iedzīvotājs var samaksāt rēķinus, saņemt sev vajadzīgos pakalpojumus un doties uz bibliotēku pēc kādas jaunākās grāmatas. Ir jau jūtams, ka pārceļot pagasta pārvaldi uz Vidagas ciemu, ir bijis pareizs lēmums. L. Ozoliņa izteica priekšlikumu, ka bijušās pagasta pārvaldes telpas Virešos varētu nodot nomā mazajiem uzņēmējiem, kas piepildītu tukšās telpas, radoši darbojoties, un dotu ieguldījumu novadam kopumā. Ir jau izrādīta interese. Pārvaldes vadītāja atzinīgi novērtē savu komandu, ar ko ikdienā strādā, jo pašu spēkiem dara lielus darbus, nepiesaistot dārgus pakalpojumus un aicināja iedzīvotājus uz sadarbību.
Turpinājumā E. Avotiņš iepazīstināja ar Smiltenes novada pašvaldības un Virešu pagasta budžetu, lielākajiem investīciju objektiem un iespējām piesaistīt pašvaldības finansējumu dažādu iniciatīvu īstenošanai. Sekoja diskusija par iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem. Vislielākā sāpe ir par valsts autoceļiem pagasta teritorijā. Tie ir neizbraucami un kritiskā stāvoklī. Pašvaldība ir informēta par šādiem ceļiem, ir sarunas ar autoceļu uzturētājiem, bet risinājumu nav – valstī kopumā trūkst līdzekļu ceļu sakārtošanai. Sanākušie iedzīvotāji atzinīgi vērtēja pašvaldības ceļus, tie ir labā stāvoklī.
Iedzīvotājus satrauc grausti, nekoptas un bīstamas teritorijas, mājas. Šī problēma ir ļoti aktuāla visā novadā. Ar šo strādā Būvvalde, mēģinot rast risinājumu, lai vide novadā tiktu sakārtota. Jautāja par iespēju barikāžu dalībniekiem samazināt nekustamo īpašuma nodokli. Diskusijā vienojās, lai piešķirtu atlaides, ir nepieciešams kāds oficiāls dokuments vai apliecība. Ne visi barikāžu dalībnieki ir ieguvuši šādas apliecības, līdz ar to veidojas nevienlīdzība, piešķirot atlaides. Mūsu teritorijā barikāžu dalībnieku saraksts nav pilnīgs.
Vidagas ciems ir vienīgais ciems novadā, kur nav izbūvētas centralizētās kanalizācijas sistēmas, lai iedzīvotāji varētu pieslēgt savus mājokļus. Diemžēl, tuvākajā laikā pašvaldība neplāno šādu izbūvi. Kā risinājums tika minēts bioloģiskās kanalizāciju sistēmas ieviešana. Virešu pagastā izteikti trūkst jauniešu, aktīvākie ir pensionāri. Pašvaldības pārstāvjiem iedzīvotāji aicināja rast risinājumu, lai Virešos (gar A2 šoseju) atjaunotu ielu apgaismojumu, lai var nokļūt no pieturas līdz Saieta namam.
Atzinīgi vērtēja pagasta pārvaldes vadītājas Līgas Ozoliņas darbu, kultūras notikumus Virešu pagastā, kas notiek augstā līmenī un tie Saieta namā ir ļoti labi apmeklēti. Labprāt lasa pašvaldības bezmaksas informatīvo izdevumu “Smiltenes Novada Pašvaldības Vēstis”. Noslēgumā iedzīvotāji ieteica izbūvēt veloceliņu no Smiltenes līdz Apei.
Šī bija noslēdzošā iedzīvotāju sapulce. Drīz jau būs jauns budžets un jauni izaicinājumi.