Smiltenes novada pašvaldība, izvērtējot pašreizējos laikapstākļus un ledus biezumu uz novadā esošajām ūdenstilpnēm, ir pieņēmusi lēmumu daļēji atcelt rīkojumu “Par aizliegumu atrasties uz Smiltenes novada administratīvajā teritorijā esošo iekšzemes publisko ūdeņu ledus”.
Atbilstoši jaunajam rīkojumam, līdz turpmākam pašvaldības lēmumam, ievērojot drošības prasības, iedzīvotājiem ir atļauts atrasties uz šādām ūdenstilpnēm:
- Bilskas ezera (Bilskā);
- Blomes dzirnavezera, Asuāna ezera un Steģu gravas ūdenskrātuves (Blomes pagastā);
- Brantu un Strantes ezera (Brantu pagastā);
- Krogus ezera (Drustu pagastā);
- Zvārtavas ezera (Gaujienas pagastā);
- Kļavaisas uzstādinājuma (Palsmanes pagastā);
- Skolas dīķis (Raunas pagastā);
- Krusta dīķa (Smiltenes pagastā);
- Tepera ezera un Tiltleju ezera (izņemot upes ieteku un izteku (pie slūžām) daļas) Smiltenē.
Smiltenes novada pašvaldība aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un ievērot drošības noteikumus, uzturoties uz ledus. Ledus biezums un izturība var mainīties atkarībā no laikapstākļiem, tāpēc izvērtējiet riskus pirms došanās uz ledus.
Drošība ir pirmajā vietā, tāpēc aicinām izlasīt un ņemt vērā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta drošības padomus.
Vietas, kur ledus vienmēr būs plānāks:
- Upju sašaurinājumi. Upju sašaurinājumos veidojas caurtece, palielinās ūdens tecējuma ātrums un siltais ūdens upju dibenā sajaucās ar pārējo ūdeni un paceļas augšpusē, tāpēc šajā vietā ledus ir vienmēr plānāks.
- Zem tiltiem. Zem tiltiem ledus vienmēr ir plānāks gaisa cirkulācijas un straujākas caurteces dēļ.
- Pie krastiem. Dabīgo ūdens svārstību rezultātā, kā arī kūstot ledum un sniegam, ledus tiek atrauts no krastiem. Arī tumšais pamats sekmē ātrāku kušanu.
- Pie krastiem, apaugušiem ar niedrēm. Pie krastiem, kas apauguši ar niedrēm, ledus vienmēr ir trauslāks un neizturīgāks.
- Zem ledus tumši priekšmeti. Ledus šādās vietās būs plānāks.
- Kuģu ceļos. Kuģu ceļos ziemas periodā ledus ir neizturīgāks un plānāks, jo kuģošanas laikā tas bieži tiek salauzts.
- Kanalizācijas, strauta ieteku vietās. Ledus vienmēr ir plānāks kanalizācijas ūdeņu ieteku vietās to augstākas temperatūras dēļ un strautu ieteku vietās- straujas ūdens kustības dēļ.
- Vietas ar zemūdens izciļņiem. Ledus ir plānāks vietās ar zemūdens izciļņiem straujas ūdens kustības dēļ šajās vietās.
- “Auksto avotu” vietās. Ziemas periodā, kad ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra zem ledus kārtas ir ap 0 ºC, “aukstie avoti” saglabā savu konstanto temperatūru- ap + 8 ºC, līdz ar to šajā situācijā tie kļūst par “siltajiem” un virs tiem ledus ir plānāks.
- Citās vietās (platu upju grīvās, krauju nogāzēs, pie muliņiem, zemesragu tuvumā, āliņģu vietās, upēs ar spēcīgu straumi).
Ja gadās ielūzt, tad:
- skaļi jāsauc palīgā un apkārtējiem nekavējoties ir jāzvana uz tālruņa numuru 112;
- jācenšas saglabāt mieru un nostabilizēt elpošanu;
- lai palīdzētu, ielūzušajam jātuvojas rāpus vai guļus, netuvojoties līdz pašai ielūzuma vietai. Ielūzušajam apmēram no 2–5 metru attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets. Ja glābēji ir vairāki, jāievēro, ka vienam no otra jāatrodas 2–3 metru attālumā.
- izvelkot cietušo uz ledus vai pašam izkļūstot uz ledus, rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam. Lai sekmīgi izkļūtu no ledus, makšķernieki ir aicināti līdzi ņemt dažādus palīglīdzekļus - ledus irbuļus vai āķus, ar kuru palīdzību var ieķerties ledū un tādējādi izvilkt sevi ārā. Šādus irbuļus vai āķus katrs pats var uztaisīt arī mājas apstākļos, piemēram, pielietojot koka gabalu un naglas. Līdzās tam, pilns makšķerēšanas kostīms, kuram ir peldfunkcija, ļaus pēc ielūšanas ledū uzpeldēt un uzreiz nenogrimt.
Kā palīdzēt cilvēkam pēc izglābšanās no ielūšanas ledū:
- nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība, zvanot uz tālruņa numuru 113;
- jānovieto cietušo siltā telpā vai vismaz aizvējā;
- jāatbrīvo cietušo no mitrām drēbēm, apaviem, nomainot tās pret sausām un jāsasedz ar siltām, sausām drēbēm, vislabāk ar kādu segu vai, ja netālu ir automašīna, var izmantot arī aptieciņā esošo folija segu;
- cietušo jānovieto uz kādas kastes, ragavām vai citas virsmas, lai būtu mazāka saskare ar sniegu un ledu;
- cietušo nedrīkst strauji sildīt – sasildīšanai jānotiek pakāpeniski;
- ja vien cilvēks var pakustēties un ir pie apziņas, viņš droši to var darīt, jo tas palīdzēs sasilt;
- ja cietušajam nav traucēta apziņa, jādod silts, salds dzēriens;
- cietušajam nedrīkst dot alkoholu, jo tas veicina ķermeņa atdzišanu. Alkohols cilvēkam rada subjektīvu, mānīgu sajūtu, ka viņam ir silti, taču patiesībā alkohola ietekmē perifērie ādas asinsvadi paplašinās un ķermenis daudz straujāk zaudē siltumu;
- ja cietušā stāvoklis ir smags, bez vajadzības nekustināt cietušajam rokas un kājas, nemasēt, jo tas veicinās straujāku ķermeņa siltuma zudumu; tāpat arī cietušo nesēdināt vai necelt stāvus, jo samazināsies asins pieplūde galvas smadzenēm un cietušais var zaudēt samaņu;
- ja cietušais zaudē samaņu, jāveic atdzīvināšanas pasākumus. Atdzīvināšanas pasākumi ir jāveic līdz brīdim, kad ierodas mediķi vai kad cietušajam atjaunojusies normāla elpošana vai arī līdz brīdim, kad glābēja spēki ir izsīkuši. Ja atdzīvināšanas pasākumi netiks veikti, iespēja izglābt šādu cilvēku būs niecīga.
- iegaumējiet, ka, pat, ja ielūzis cilvēks ir izglābts, obligāti nepieciešams izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību
- ja esat pats izglābies pēc ielūšanas, nekavējoties centieties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, vai, ja tas nav iespējams, doties uz tuvāko sabiedrisko vietu un mājām, kurās varētu būt pieejama palīdzība
- nekādā gadījumā nevelciet nost slapjās drēbes, ja jums nav sauss rezerves apģērbs.
Sagatavoja: Santa Sinka, Komunikācijas nodaļas vadītāja