Atcerēties, pieminēt un stāstīt.
EKSKURSIJAS 2024. gada 20. jūlijā Smiltenes pilsētas kapos
Smiltenes pilsētas kapos apbedīti daudzi ievērojami smiltenieši – cilvēki, kuru devums pilsētas un novada vēsturei ir nenovērtējams. Tie bija ļaudis, kas nesa pilsētas vārdu kultūras, zinātnes, izglītības un sporta jomā, tie bija ļaudis, kas nenogurstoši cīnījās par brīvas un neatkarīgas Latvijas valstiskumu, tie bija ļaudis, kas atstāja aiz sevis mantojumu, kuru lietojam vēl šobrīd, paši to neapzinoties. Skolotāji, mākslinieki, mācītāji, karavīri, sportisti un amatu meistari, rakstnieki un dzejnieki – viņu devums dažādos laikos materializējies grāmatās, būvēs, mākslās, likumdošanā un galu galā – atmiņās. Viņu apzināšanai un piemiņai Smiltenes Novadpētniecības muzejs sadarbībā ar Smiltenes TIC ir izveidojis ekskursijas maršrutu Smiltenes pilsētas kapos Vaļņu ielā.
Smiltenes pilsētas kapiem ir sava vēsture. Kapsētas pirmsākumi saistās ar Smiltenes draudzes mācītāju Hasenšteinu valdīšanas laiku 19. gadsimta sākumā, kad šeit ierīkoja jauno kapsētu ar mūri visapkārt. Sākumā vāciešu ģimenēm ierādīja savas vietas, bet latviešus apglabāja rindās. Vēlāk, 1871. gadā, koka bēru kambara vietā uzbūvēja mūra kapliču, tās torņa smailē 1873. gadā uzlika apzeltītu krustu. Par Bānūža muižas īpašnieka un Smiltenes draudzes vecākā Gotlība Bērensa testamentā novēlētiem līdzekļiem 1895. gadā uzcēla kapsētas baznīcu. Tai altāra gleznu dāvāja Tirzas mācītāja kundze Ilze Kundziņa, Smiltenes mācītāja Kārļa Kundziņa brāļa sieva. Viņa to bija pati gleznojusi pēc pazīstamā vācu gleznotāja Bernharda Plokhorsta gleznas motīva.
1940. gados pēc atjaunošanas uz izvadāmās telpas sienas tika uzkrāsots krusts, tā priekšplānā ar mācītāja Alfrēda Cimdiņa gādību tika novietota Indriķa Zeberiņa glezna "Jēzus Kristus Ģedimines dārzā lūdz Dievu". Smiltenes izpildkomitejas komunisti 1969. gadā lika altāri nojaukt un gleznu izvākt. To visu noglabāja Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcā. Tikai 1989. gada 23. jūlijā mācītājs Jānis Priednieks iesvētīja atjaunoto altāri, kura krāsojumu bija atjaunojis smiltenietis Aldis Štelcs, bet koka krustu izgatavojis ilggadējs Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks Eduards Mūrnieks, kurš iepriekš paglāba no iznīcināšanas kapličas altāri ar gleznu.
Smiltenes pilsētas kapos redzams arī arhitektūras piemineklis - Gotlība Bērensa dzimtas kapliča, kuru projektēja viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem Konstantīns Pēkšēns. Ekskursija vedīs arī gar pirmā lietišķās mākslas meistara keramiķa smiltenieša Jēkaba Drandas kapa pieminekli, slavenā mācītāja un kultūras darbinieka Kārļa Kundziņa kapa pieminekli, "Brīvības kara varoņu" pieminekli un daudziem citiem, tā aizvedot ekskursijas dalībniekus dažādu laiku notikumos un stāstos par bijušo laiku, cilvēkiem un viņu atstāto mantojumu Smiltenē.
Pirmās ekskursijas notiks Smiltenes vasaras vakaru un pilsētas kapu svētku ietvaros - 20. jūlijā pulksten 11.00 un pulksten 14.00. Sākums Vaļņu ielā 11, pie kapličas. Ekskursijas paredzamais garums – aptuveni 1,5 līdz 2 stundas. Vēlama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni 25776631. Dalība – bez maksas. Organizētāji lūdz dalībniekus ģērbties atbilstoši laikapstākļiem.
Informāciju sagatavoja
Vita Blate,
Smiltenes Novadpētniecības muzeja
Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja