2025. gada 24. janvārī Smiltenē notika Igaunijas–Latvijas Republikas starpparlamentārās sadarbības grupu tikšanās. Šī vizīte, kurā piedalījās Riigikogu (Igaunija) un Saeimas pārstāvji, tika organizēta ar mērķi stiprināt abu valstu sadarbību izglītības, pašvaldību un pārrobežu sadarbības jautājumos. Tikšanās programma ietvēra vizīti Smiltenes vidusskolā un Smiltenes tehnikumā, kā arī diskusijas par vairākiem nozīmīgiem tematiem.
Diskusija Smiltenes vidusskolā – izglītības izaicinājumi
Tikšanās laikā Smiltenes vidusskolā galvenā uzmanība tika pievērsta mūsdienu izglītības izaicinājumiem, īpaši mērķdotāciju finansējuma sadales kārtībai. Pārstāvji pārrunāja, kā uzlabot finansēšanas modeļus, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību gan pierobežā, gan citviet valstī. Tāpat tika apspriesta valsts iesaiste ēdināšanas nodrošināšanā izglītības iestādēs un vispārpieņemtā prakse šī pakalpojuma organizēšanā. Īpaša uzmanība tika pievērsta arī “zaļajai ēdināšanai” skolās, kur Latvijas puse lūdza Igaunijas kolēģus dalīties ar savu pieredzi šajā jomā, jo kaimiņvalsts jau veiksmīgi ieviesusi vairākus videi draudzīgus risinājumus skolu ēdināšanā.
Sarunas Smiltenes tehnikumā – profesionālās izglītības izaicinājumi
Vizītes turpinājumā pārstāvji apmeklēja Smiltenes tehnikumu, kur diskusiju centrā bija profesionālās izglītības finansēšana, prestiža celšana un popularizēšana.
Tehnikuma vadība norādīja uz Latvijas valdības noteikumiem Nr. 655, kas nosaka finansējumu uz vienu audzēkni, un uzsvēra, ka bāzes finansējums nav mainīts kopš 2007. gada. Šobrīd tehnikumi saņem tikai līdz 95 % no nepieciešamā finansējuma, kas būtiski ietekmē mācību procesa kvalitāti. Pārstāvji vienojās, ka profesionālās izglītības prestiža celšana un reklāma ir būtiski aspekti, lai piesaistītu jauniešus un veicinātu interesi par šo izglītības virzienu, īpaši pierobežas reģionos.
Pašvaldību jautājumi un pārrobežu sadarbība
Tikšanās laikā tika apspriesti arī vairāki būtiski jautājumi, kas skar pašvaldības un pierobežas reģionus. Tika pārrunāta lauksaimniecības zemju apsaimniekošana pie robežas, piemēram, meliorācijas darbi Latvijas pusē un to trūkums Igaunijas pusē, kas rada negatīvu ietekmi uz zemes kvalitāti. Abi parlamenti meklēja risinājumus, kā šos jautājumus koordinēt pārrobežu līmenī.
Tika izcelts arī jautājums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadali Latvijas pierobežā dzīvojošajiem, kas strādā Igaunijas pusē. Diskusiju laikā tika izteikti priekšlikumi, kā panākt lielāku nodokļu atdevi Latvijas pašvaldībām.
Svarīga tēma bija arī ekonomiskās aktivitātes veicināšana, tostarp ceļa Gaujiena–Taheva asfaltēšanas iespējas. Latvijas puse uzsvēra, ka šis ceļš būtiski uzlabotu abu valstu iedzīvotāju mobilitāti un veicinātu ekonomisko attīstību.
Pārrobežu programmas un civilā aizsardzība
Tikšanās noslēgumā tika pārrunātas pārrobežu sadarbības programmas, tostarp Interreg un EST-LAT. Latvijas puse interesējās par Igaunijas prioritātēm šajās programmās un iespējām īstenot kopīgus projektus.
Tāpat uzmanība tika pievērsta civilās aizsardzības jautājumiem. Abi parlamenti vienojās par nepieciešamību ciešāk sadarboties, lai nodrošinātu iedzīvotāju drošību un labklājību nākotnes izaicinājumu kontekstā.
Tikšanās Smiltenē iezīmēja svarīgu soli Latvijas un Igaunijas sadarbībā izglītības, pašvaldību un pārrobežu sadarbības jautājumos. Abas puses vienojās turpināt diskusijas un attīstīt praktiskus risinājumus, kas sekmēs abu valstu reģionu attīstību un iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Informāciju sagatavoja: Zane Ērgle-Mežule, komunikācijas speciāliste