- Pagasta platība – 221,3 km2.
- Iedzīvotāju skaits pagastā – 1107 (01.01.2024. PMLP dati).
Vēsturiskā izcelsme
Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Launkalna muižas (Launekaln) centra. Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1584. gadā sakarā ar katoļu kapelu Kapeņkalnā. Vietas nosaukums, domājams, cēlies no igauņu valodas lõuna — “dienvidi” — “kalns dienvidos [no igauņiem]”. Launkalnes pagasts pirmoreiz minēts 1637. g. arklu revīziju pārskatos. Līdz 1949. gadam pagasta centrs atradās Brantos.
Muižas vēsturē kā viens no pirmajiem īpašniekiem ap 1600. gadu minēts Raunas pilskungs Peters Veselovskis. 1747. gadā Krievijas ķeizariene Elizabete Petrovna muižu uzdāvināja Ņikitam Trubeckojam. Launkalna muiža no 1844. g. piederēja galma padomniekam K. fon Zengbušam (Sengbusch). Muižas pēdējais īpašnieks Karls Hermans Zengbušs kopā ar sievu Ernu Zengbušu 1918. gadā tiek nogalināts. 1919. gadā Zengbušu dzimta Launkalni atstāja.
Padomju gados Launkalne bija padomju saimniecības “Launkalne” ciemats.
Vispārējs raksturojums
Smiltenes novadā Launkalnes pagasts ir bagātākais ar meža zemi – 16128 ha pagasta teritorijas, kas ir 72,6%, bet lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 3770,9 ha.
Launkalnes pagasta lepnums ir arī krāšņā un maz skartā daba, kas piesaista daudzu cilvēku uzmanību, tāpēc Launkalnes pagasta iedzīvotāji rūpējas, lai bagātīgo un interesanto dabas krāšņumu ieraudzītu gan savējie, gan viesi.
Lielākā pagasta teritorijas daļa atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē. Pavisam pagastā atrodas 23 pauguri, no tiem lielākā daļa virs 150m v.j.l., augstākais pagastā un visā novadā ir Slapjuma kalns (248m v.j.l.).
Pagastā atrodas Mežoles liegums, kas ir īpaši aizsargājama dabas teritorija. Tas ir viens liels vienlaidu meža masīvs ļoti paugurainā reljefā. Specifisko reljefa un hidroloģisko apstākļu dēļ ir konstatēta liela biotopu un putnu sugu daudzveidība. Par dabas neskartību liecina Rauzas un Šepkas upītes – tīras mežu upes ar izteiksmīgu ieleju. Te konstatētas Latvijas Sarkanajā Grāmatā ierakstīto upes pērleņu kolonijas un ir izveidoti Šepkas un Rauzas liegumi.
Pagasta teritorijā atrodas 16 dažāda lieluma ezeri. Lielākie no tiem ir Lizdoles ezers – 53,9 ha, Niedrājs –17,7 ha, Spicieris – 16 ha, kas ir lielākie arī Smiltenes novadā. No 13 upēm un upītēm, lielākās ir Abuls, Rauza, Vija, bet no 10 purviem lielākais ir Krievu purvs – 154 ha. Vēl pagasta teritorijā atrodas Kapusila karjers.
Launkalnē šobrīd atrodas Brantu un Launkalnes pagasta apvienības pārvalde, Launkalnes Tautas nams, bibliotēka. Izglītības iegūšanas iespējas nodrošina Raunas pamatskolas programmu realizācijas vieta Launkalnē, kurā pieejama pirmsskolas un sākumskolas izglītība.
Uzņēmējdarbība
Ievērojama ekonomiskā nozīme ir mežsaimniecībai, mežizstrādei,kokapstrādei, kā arī lauksaimniecībai – graudkopībai, lopkopībai. Lielākie uzņēmumi ir AS „Stora Enso Latvia”, SIA “Graanul invest”, SIA „Vudlande”, SIA „Smiltene Impex”, AS “PATA Strenči”, SIA “AL Mežs”.
Launkalnes pagastā ir mājražotāji, ģimenes uzņēmumi un piemājas saimniecības. Piedāvājumā ir kā augstas kvalitātes pārtikas produkti un dzērieni, tā plašs stādaudzētavās/dārzniecībās audzēts augu sortiments un dārzkopības produkcija.
Apskates objekti
- Pārkalņu naudas akmens
- Virs zemes ir tikai akmens virsējā daļa, apmēram 25 m². Tilpumu ir grūti noteikt, jo akmens nav atrakts, bet tas varētu būt viens no lielākajiem dižakmeņiem Latvijā. Akmens ir iekļauts aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā.
- Ezers Salainis
- Ezers, kura forma no putna lidojuma atgādina Latvijas ģeogrāfisko kontūru. Viens no sešiem maziem mežezeriem, kas savienoti ar Niedrāja ezeru.
- Vecsautiņu avoti
- Spēcīgu avotu grupa, kas izplūst virszemē un veido ūdens baseinu. Avotu īpašu padara nelielie, nemitīgi mutuļojošie balto smilšu krāterīši, kas veidojas, avota ūdenim paceļoties no pazemes dzīlēm. Iecienīta vieta gan apskatei, gan dzeramā ūdens ieguvei no speciāli izveidotas laipas. Ģeoloģisks dabas aizsardzības objekts.
- Bācītes ezers
- "Atpūtas vieta “Ezerprāmnieki” atrodas Bācītes ezera krastā. Iespēja atpūsties ezera krastā, peldēties, makšķerēt un labi pavadīt laiku. Pirms apmeklējuma, lūgums sazināties ar saimniekiem."
- Silvas dendroloģikais parks
- Valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija. Dendroloģiskajā parkā aug aptuveni 200 koku un krūmu sugas. Vairākām sugām tā ir tālākā augšanas vieta uz ziemeļiem. Stādījumi veidoti grupās - pa dzimtām. Atpūtas vieta, kurā baudīt dabas daudzveidību.
- Meditatīvās pastaigas mežā
- "Ieeja" Garums 7, 10, vai 13 km. Pastaiga mierā ar sevi, bungu meditācija, viegla maltīte, čagas tēja.
- LVM rekreācijas zona "Niedrāja ezers un apkārtne"
- Niedrāja ezera krastos atrodas vairākas labiekārtotas peldvietas ar laipām un atpūtas vietas. Ap Niedrāja ezeru ved aptuveni 2,5 km gara taka, kā arī apkārtnes mežos, kur atrodas seši mazi, ar Niedrāja ezeru savienoti, mežezeri, izveidotas vairākas marķētas takas aktīvai atpūtai un sportam - riteņbraukšanai, skriešanai, nūjošanai. Ziemā takas tiek izmantotas slēpošanai, un ezerā ir izveidota peldvieta, kas īpaši piemērota aukstajām peldēm
- Spiciera ezers
- Ezera krastā atrodas labiekārtota peldvieta ar laipu un atpūtas vieta ar galdu, soliņiem un ugunskura vietu. Ezers ir interesants ar savu formu, tā platākā vieta ir tikai 130 m, tomēr tas stiepjas 1,7 km garumā.
- Lizdoles ezera publiskā peldvieta
- Iecienīta atpūtas un makšķerēšanas vieta, kur pieejama lēzena peldvieta, pontonu laipa, ugunskura vieta un atpūtas soliņi. Izveidota ģērbšanās kabīne, pie kuras piestiprināts zivju mērītājs, lai makšķerniekiem būtu iespēja pārliecināties par sava noķertā loma izmēriem.
- "Raibais stabs"
- Kultūrvēsturiska vieta, kas iekļaujas gan lauku ainavā, gan kalpo kā ceļa virzienu rādītājs ikvienam tā garām braucējam, jo atrodas vairāku ceļu krustpunktā. Līdz autoceļam Ķeņģi-Jaunpiebalga 7km, līdz Vidzemes šosejai 7,3km, līdz Launkalnei 6km un līdz Gulbenes šosejai 8,6km.
- Dabas izziņas taka „Veļu kalni”