- Pagasta platība – 99,3 km2.
- Iedzīvotāju skaits pagastā – 837 (01.01.2024. PMLP dati).
Vēsturiskā izcelsmes
Vēstures avoti liecina, ka 15. gs. Palsmanes muiža piederējusi Grundeisu dzimtai. 1489. gadā tā nonāca Bukshvedenu īpašumā. 1615. gadā valsts padomnieks Svante Banners nošķīra Palsmani kā pagastu no Smiltenes pils apgabala. Palsmanes muižai piederēja Vilciņu, Rauzas, Vizlas, Mālmuižas, Sinoles, Mēru un Biksējas pusmuižas. 1732. gadā Krievijas ķeizariene Anna Joanovna muižu pārdeva Kurzemes hercogam Ernstam Bīronam, kurš ap 1733. gadu to pārdod Johannai Margaretai Cekelai [Zoeckel]. Pēc viņas nāves 1743. gadā īpašums sadalīts dēliem, izveidojot Palsmanes un Mēru muižas. Franča Kristofa Cekela meita ieprecas fon Albedillu dzimtā, viņas dēls Palsmanes muižu ieķīlā. 1802. gadā ķīlas – maiņas kārtībā īpašums nonāk fon Kālenu dzimtas īpašumā. Kāleni izveido muižas ēkas un parku, kādu to zinām šodien, ēkas celtas 1870. – 1880. gadā. Muižas ēka celta eklektisma stila neorenesanses formā, kas bija raksturīga 19. gadsimta otrās puses muižu kungu namu arhitektūrā, tai ir vienkāršs un atturīgs fasādes rotājums, centrā novietots tornītis.
Palejā gar Palsas krastu bijis iekopts dārzs ar siltumnīcām, kur audzēti arī tādi Ziemeļvidzemē grūti audzējami augi kā persiki un aprikozes.
Pēc agrārās reformas muižas galvenā ēka tika izmantota dažādām vajadzībām, tajā atradies gan skolas zēnu internāts, 2. Pasaules kara gados pilī ir bijusi iekārtota slimnīca vācu zaldātiem, darbojusies arī Palsmanes vidusskola, vēlākajos gados telpās iekārtoti dzīvokļi Palsmanes pamatskolas skolas skolotājiem, līdz 1959. gadā muižā tiek iekārtota internātskola, kura darbojas līdz mūsdienām.
Vispārējs raksturojums
Teritorijai cauri plūst upes: Palsa, Vidaga, Vizla, Rauza. Apmēram pusi no pagasta kopplatības aizņem meži.
Palsmanes pagastā īpaši aizsargājamas teritorijas ir: dabas liegums Rauza (Natura 2000 teritorija), dabas liegums Šepka (Natura 2000 teritorija), Palsmanes parks (dabas piemineklis).
Palsmanē darbojas trīs izglītības iestādes: Palsmanes pamatskola, mājīga diennakts pirmsskolas izglītības iestāde un speciālā pamatskola, kura kopš 1966. gada atrodas 1880. gadā celtajā pilī, kurā mācās bērni ar īpašām vajadzībām, ar 2024. gada 1. septembri skolai mainās nosaukums - Palsas pamatskola.
Palsmanes vecajā baznīcas kroga ēkā, kurai ir vairāk kā 100 gadu, jauki iekārtojies Kultūras nams, kurā dzīvo senas un interesantas tradīcijas. Vakaros te pulcējas daudzi palsmanieši un novada ļaudis. Pagastā darbojas vidējās paaudzes tautas deju kopa „Cīrulis”, līnijdeju dejotāji, teātra mīļotāji un azartiskie galda spēļu spēlmaņi.
Uzņēmējdarbība
Pagasta teritorijā darbojas vairākas zemnieku saimniecības, kuras pamatnozares ir graudkopība, piena lopkopība, augļkopība.
Apskates objekti
- Mīlestības skvēriņš
- Skvērā izvietotas akmens un metāla skulptūras – Stārķi, Vardīte, Bučotava un citas. Šī ir iecienīta pieturvieta jaunlaulātajiem.
- Palsmanes muiža
- Muiža uzcelta 1880. gadā un atrodas parkā, ciema centrā, Palsas labajā krastā. Pašreiz muižā darbojas Smiltenes novada speciālā pamatskola. Apkārt muižas pilij izvietots pils parks.
- Palsmanes ev. luteriskā baznīca
- Viena no neparastākajām un skaistākajām klasicisma stila baznīcām Latvijā. Celta 1817. gadā astoņstūra formā ar zvana torni vienā malā.