- Pagasta platība –152,4 km2.
- Iedzīvotāju skaits – 2333 (01.01.2024. PMLP dati).
Vēsturiskā izcelsme
Raunas pagasts un Raunas apdzīvotā vieta savu vārdu ieguvusi no upes ar tādu pašu nosaukumu, kas izteka no Raunaiša ezera, šķērso visu pagasta teritoriju un ietek Gaujā. Vēsturiski Raunas pagasts dēvēts arī par Pils-Raunas pagastu. Viens no senākās vēstures un dabas procesu lieciniekiem Raunas pagastā ir avotu veidots saldūdens kaļķiežu atsegums - Raunas Staburags, kura aizsardzībai izveidots dabas liegums.
Sākotnēji Raunas pagasta teritoriju apdzīvoja tautu grupa - somugri, kurus ap 6. - 7. gs. nomainīja viena no baltu tautām - latgaļi. Kā liecinieki šiem procesiem ir Raunas pagastā esošie senkapi, kā arī iespaidīgais Tanīsa pilskalns. Arī viduslaikos Rauna ir bijusi nozīmīgs varas, reliģiskais un saimnieciskais centrs. Par to liecina Raunas pils, kas bija viena no Rīgas arhibīskapa pilīm un būtisks nocietinājums arhibīskapa varas sistēmā. Pils nocietinājumus likvidēja tikai 1683. gadā. Aptuveni vienā laikā ar pili vai nedaudz vēlāk celta Raunas baznīca. 15. gs. blakus Raunas pilij izveidojās apdzīvota vieta, ko varam uzskatīt par Raunas apdzīvotās vietas pirmsākumiem, bet 16. gs. blakus pilij izveidojās Raunas pils muiža, kas pēc pils pamešanas kļuva par vienu no Raunas pagasta galvenajiem kultūrvides un saimnieciskajiem elementiem. Muižas īpašnieki bieži mainījās. Vieni no pēdējiem muižas īpašniekiem bija bagātā Vulfu dzimta. Raunas muižai bija arī vairākas pusmuižas jeb palīgsaimniecības: Cimzas, Bormaņu, Lorenču, Marijkalna, Cīruļu, Krūklantu, Papānu, Vības.
Raunas pagasts daudzus gadsimtus ietilpa Raunas draudzē, ko var uzskatīt par Raunas vēsturisko novadu un kas bija krietni vien plašāks kā Raunas pagasts šodien. Vēsturiskajā Raunas novadā iekļāvās arī Veselavas, Jaunraunas, Baižkalna, Launkalnes, Brantu, Startu, Rozes, Grestes un Mārsnēnu muižas. Raunas draudze 18./19. gs. bija viena no biezāk apdzīvotajām draudzēm Latvijas teritorijā – tajā bija 300 apdzīvotas sētas, bet Raunas pagasta zemnieki izteikti nodarbojās ar amatniecību, īpaši aušanu, ar ko tie līdztekus piebaldzēniem bija pazīstami arī citos novados.
Raunas draudzei bija liela loma latviešu tautas garīgās kultūras vēsturē. 18. gs. draudze kļuva par vienu no hernhūtiešu jeb brāļu draudžu darbības centriem. To darbībai bija būtiska ietekme uz zemnieku garīgās kultūras un domāšanas attīstību, par ko liecināja lasītpratēju skaits draudzē. Liela nozīmes tautas izglītības sekmēšanā bija Raunas draudzes skolai, kas bija slavena visā Vidzemē un kur mācījušies daudzi vēlāk ievērojami cilvēki. Te savu pirmo izglītību ieguva pedagogs un latviešu kora mūzikas pamatlicējs Jānis Cimze. 19. gs. Rauna izveidojās par nelielu lauku rūpniecisko centru, jo tās apkārtnē darbojās cukurfabrika, papīrfabrika, metālapstrādes uzņēmums, dzirnavas, zāģētavas, alus brūzis, kaļķu dedzinātavas, ķieģeļu un podnieku cepļi, astoņi krogi, moderniecība u.c.
20. gs. sākums Raunas pagastā, tāpat kā visā Latvijas teritorijā, iesākās ar 1905. gada revolūcijas notikumiem. Raunā izveidojās tā dēvētā Tautas sapulce, kurā tika pieprasīta vietējo jautājumu pastāvīgāka izlemšana. Līdz Pirmajam pasaules karam turpināja attīstīties Raunas centra apbūve. Ar sabiedrības organizētu atbalstu tika uzcelts iespaidīgais Lauksaimniecības biedrības namiem. Lai gan Pirmais pasaules karš tiešā veidā Raunu neskāra, tomēr Raunas apkārtnē norisinājās Latvijas vēsturē izšķirošās Cēsu kaujas un šeit bija izvietoti Igaunijas armijas spēki. Kopumā Brīvības cīņās krita 33 Raunas draudzes locekļi, un 8 saņēma Lāčplēša Kara ordeni.
20. gs. 20.- 30. gadu vēsture Raunas pagasta kontekstā uzskatāma par izaugsmes laiku. 20. gs. 20. gadu otrajā pusē Rauna ieguva lielāko daļu tās centrālās daļas apbūves. Tāpat Raunas pagastā bija attīstījusies aktīva sabiedriskā dzīve, par ko liecina vērā ņemamais biedrību skaits. Liels notikums Raunā bija arheoloģiskie izrakumi Tanīsa pilskalnā 1927. gadā, kurus apmeklēja prezidents Gustavs Zemgals. Pēc sešiem gadiem, 1933. gadā, Raunu apmeklēja prezidents Alberts Kviesis, lai atklātu Brīvības pieminekli. Uz 20. gs. 30. gadu otro pusi Raunas pagastā bija vairāk 3 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa bija zemnieku, kas strādāja 588 lauku saimniecībās.
Otrais Pasaules karš tiešā veidā Raunas pagastu neskāra un okupēto varu ietekme bija līdzīga kā citviet Latvijā. 1941. gadā un 1949. gadā norisinājās masveidīgas iedzīvotāju izsūtīšanas, kurās no Raunas un Baižkalna pagastiem tika izsūtīt 124 cilvēki. Pēc Otrā pasaules kara un atkārtotās Latvijas okupācijas Raunas pagastā aktīvi darbojās mežabrāļi. Lielākajā daļā gadījumu mežabrāļu kustībā iesaistītie cilvēki tika iznīcināti. 1952. gada 16. aprīlī čekisti iznīcināja Dailoņa Breikša vadīto nacionālo partizānu grupu Raunas pagasta “Daiņkalnos” un “Graškalnos”.
Padomju laiks pagastā iesākās ar zemes reformu un saimniecības steidzīgu atjaunošanu. Raunas un Baižkalna pagastā izveidoja 9 kolhozus, kurus vēlāk apvienoja zem diviem kolhoziem - “Sarkanais Oktobris” un “Zelta Druva”. 20. gs. 50. – 60. gados uz Raunas mašīnu-traktoru staciju bāzes tika izveidota Latvijas Lauksaimniecības tehnikas Cēsu rajona Raunas nodaļa jeb Lauktehnika. Tas bija lielākais rūpniecības uzņēmums Raunas pagastā, kurā strādā ap 500 darbinieku, apkalpojot 15 kolhozus, 8 padomju saimniecības, vairāk kā 300 fermas. Lauktehnika nodarbojās ar traktoru, lauksaimniecības mašīnu remontu, pārvadāja kravas, nodrošināja kolhozu materiāli tehnisko apgādi u.c.
1959. gadā Raunu apmeklēja PSRS vadītājs Ņikita Hruščovs un Vācijas Demokrātiskās Republikas vadītājs Valters Ulbrihts, par kuru vizīti saglabājušies daudzi amizanti raunēniešu atmiņu stāsti. Padomju laikā Raunas pagastā bija raksturīga aktīva kultūras dzīves. 1955. gadā Raunas pagasta kolhozu apvienotais koris tika izvirzīts uz Latviešu mākslas un literatūras dekādi Maskavā, bet Raunas ciema kultūras nams bija starp labākajiem lauku kultūras namiem Latvijā. Šajā laikā darbojās Raunas lauku slimnīca, pienotava, aptieka, skola, divi bērnudārzi, pasta-sakaru nodaļa, sadzīves pakalpojumu uzņēmums, grāmatnīca u.c.
Iesākoties pārmaiņām 20. gs. 80. gados, atmodas vēsmas nesa pārmaiņas arī Raunas pagasta dzīvē. 1988. gadā tika nodibināta Latvijas Tautas frontes Raunas pagasta atbalsta grupa, kas 1988. gada 18. novembrī pie Raunas Brīvības pieminekļa uzvilka sarkanbaltsarkano karogu un atjaunoja pieminekļa vēsturisko uzrakstu “Dievs, svēti Latviju!”. Par Raunas pagasta izaicinājumu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kļuva pagasta pastāvība Cēsu rajona ietvaros. 1995. gadā Raunas pagasts kļuva par sakoptāko Vidzemes pagastu. 2006. gadā tika atjaunots Raunas pils tornis. 2009. gada sākumā tika izveidots Raunas novads, apvienojot divus bijušā Cēsu rajona pagastus – Raunas un Drustu. 2021. gada 1. jūlijā teritoriāli administratīvās reformas rezultātā Raunas novads tika pievienots Smiltenes un Apes novadiem, veidojot jauno Smiltenes novadu.
Vispārējs raksturojums
Rauna ir viena no skaistām apdzīvotām vietām Vidzemē un atgādina mazu pilsētiņu, kaut oficiālu pilsētas tiesību nav. Atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā, tāda paša nosaukuma upītes krastā un vismaz piecu lielāku ceļu krustpunktā – 23 km no Cēsīm un Smiltenes, 30 km no Valmieras, 2 km no A2 autoceļa Rīga- Sigulda- Igaunijas robeža jeb Vidzemes šosejas, 100 km no Rīgas. Tūristus Rauna piesaista ar savu daudzveidību un unikalitāti. Tūristiem iespējams apskatīt dabas objektus, arhitektūras pieminekļus un vēsturiskas vietas. Raunas pagātne un skaistās dabas ainavas ir pietiekoši liela bagātība, lai tūrists vēlētos atgriezties ne vienu reizi vien.
Raunas pagasts robežojas ar Smiltenes novada Blomes, Brantu, Launkalnes pagastiem un Cēsu novada Veselavas, Priekuļu, Liepas, Mārsnēnu un Dzērbenes pagastiem. Raunas pagasts iekļaujas Vidzemes augstienes Mežoles paaugurainē, augstākā vieta 221,5 m vjl. Raunas pagasta teritoriju šķērso upes: Rauna, Ārupīte, Cimziņa, Kalpupe, Lubūžupīte, Līčupe. Lielākie ezeri: Lubūža ezers, Slutaisis, Bezdibenis, Cepļa ezers, Ceriņu ezers, Drūģu dīķis, Jānišu ezers, Skrapcis u.c. Apdzīvotās vietas: Rauna, Rozes, Cimza, Lisa, Ķieģeļceplis, Bormaņi, Marijkalns, Vieķi, Kauliņi, Strīķeļi u.c.
Raunas pagastā darbojas Raunas pamatskola un pirmsskolas izglītības iestāde, sociālais dienests, bāriņtiesa, bibliotēka, muzejs, sporta zāle, jauniešu centrs. Ir pieejamas trīs ģimeņu ārstu prakses un zobārstniecība, privātuzņēmēju sniegtie pakalpojumi skaistumkopšanas un veselības jomā, tiek piedāvātas nakšņošanas iespējas kā mierīgā lauku vidē, tā izgaismotā Raunas centrā. Ilglaicīgas sociālās aprūpes pakalpojumus bijušās Raunas mācītājmuižas ēkās sniedz Nodibinājuma “Raunas evaņģēliski luteriskās draudzes diakonijas centrs” struktūrvienība “Pansija Rauna”.
Raunas pagastā nozīmīgi attīstīta ir uzņēmējdarbība- izteikti aktīvi ir mājražotāji, ģimenes uzņēmumi, kas vienlaicīgi ir arī tūrisma nozares dalībnieki. Pieejami ne tikai augstas kvalitātes pārtikas produkti un dzērieni, bet arī māla izstrādājumi, rokdarbi, amatnieku darinājumi, stādaudzētavās individuāli aprūpēts augu sortiments. Pateicoties izdevīgam ģeogrāfiskam izvietojumam, Raunas pagastā darbojas kokapstrādes, tehnoloģiju uzņēmumi, kas saražoto produkciju galvenokārt eksportē. Ievērojama ekonomiskā nozīme ir lauksaimniecībai- zemkopībai, graudkopībai, lopkopībai, kā arī mežsaimniecībai un mežizstrādei.
Daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras pasākumu piedāvājumu Raunas pagastā iespējams izteikti baudīt gada siltajā sezonā no maija līdz septembrim. Kultūras aktivitātēs iesaistās arī amatierkolektīvi- sieviešu un jauniešu deju kopas, audēju kopa, jauktais koris. Tradicionālos pasākumus- Viduslaiku dienu Ronnenburgā, Festivālu “Rodam Raunā”, Raunas vārda dienas svinības un ielu svētkus apmeklē ne tikai vietējie iedzīvotāji, tos iecienījuši arī viesi no tuvākām un tālākām vietām.
Nodrošinot kvalitatīvu zemes dzīļu resursu ieguvi un apstrādi, tādējādi veicinot tautsaimniecības attīstību, Raunas pagasta pievārtē darbojas vairāki grants, smilts, šķembas karjeri.
Apskates objekti
- Raunas Staburags
- Latvijas mērogā unikāls saldūdens kaļķiežu veidojums Raunas upes senlejā, kurš veidojies pirms 8 – 10 tūkstošiem gadu, avota kaļķiem nogulsnējoties un sacietējot augsnes virskārtā. Avots, kas plūst pāri Staburagam, turpina to audzēt arī mūsdienās. Tas ir ap 3,5 m augsts un 17 m plats, kopējais kāpņveidīgās kraujas garums ir 35 m. Šeit atrodamas vairāk kā 100 aļģu un sūnu sugas. Kāpt uz Staburaga stingri aizliegts!
- Raunas vidusslaiku pilsdrupas un skatu tornis
- Raunas pils celta 14. gs. otrajā pusē un bija viena no Rīgas arhibīskapa galvenajām uzturēšanās vietām. Raunas pils tika pieskaitīta pie stiprākajām Vidzemes pilīm, bet šobrīd tās ir vienas no apjomīgākajām un labāk saglabātajām pilsdrupām Latvijā. Apmeklētājiem ir iespēja uzkāpt pilsdrupu skatu tornī.
- Raunas evaņģēliski luteriskā baznīca
- Baznīcas pirmsākumi datējami ar 14.gs. Laika gaitā tā piedzīvojusi vairākus postījumus un pārbūves darbus. Pēdējie pārbūves darbi tika veikti 1937. gadā, arhitekta Paula Kundziņa vadībā. Šo remondarbu laikā baznīcas fasādē tika atsegti seni plienakmeņu ciļņi, kas ir unikāli Latvijas mākslas vēstures pieminekļi. Pieejamas arī ekskursijas draudzes mācītāja Edija Kalniņa vadībā.
- Tanīsa pilskalns
- Tanīsa pilskalns atgādina par Raunas kā apdzīvotas vietas pirmsākumiem, jo tā bija pirmā vieta, kur uz dzīvi apmetās cilvēki šajā pusē. Kalns ticis apdzīvots jau kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras, kad šeit dzīvoja somugri, kurus 6. gs. nomainīja latgaļi, kas turpināja apdzīvot pilskalnu nākamajos gadsimtos. Tanīsa pilskalns bija viens no lielākajiem un visvairāk nocietinātajiem seno latgaļu pilskalniem. Vieni no apjomīgākajiem arheoloģiskajiem izrakumiem pilskalnā notika 1927. gadā arheologa Franča Baloža vadībā.
- Raunas Brīvības piemineklis
- Piemineklis atklāts 1933. gadā, un tas ir veltīts Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušo Raunas draudzes locekļu piemiņai. Pieminekļa meta autors ir tēlnieks Kārlis Zemdega, un šis viņa veidotais piemineklis Rīgas Brīvības pieminekļa metu konkursā bija ieguvis 3.vietu. Pieminekļa pamatni rotā Baumaņu Kārļa sacerētās himnas vārdi “Dievs, svētī Latviju”.
- Raunas veselības dabas taka
- Nepilnus 2 km garā taka ved gar Raunas upes labo un kreiso krastu. Takā ir iespējams izbaudīt dabas un vēstures daudzveidību. Baltie smilšakmens atsegumi, kas tiek izgaismoti naktīs, akmeņainā Raunas upes gultne un industriālais mantojums mijas ar stalto Tanīsa kalnu, noslēpumaino Velnalu un neskartas dabas stūrīšiem. Pastaigā var pasēdēt “Sapņotavā”, iepazīties ar “Mātes” skulptūru Dzirnavgravā, kā arī sarīkot pikniku. Takas sākums ir pie Cēsu ielas vai Valmieras ielas tilta pār Raunas upi.
- Interaktīvā izziņas un dabas taka pilsdrupu teritorijā Raunas parkā
- Izzinošā dabas taka tiek dēvēta arī par “Fizikas āra laboratoriju”, kuru apmeklēt ir aicināti dažāda vecuma un klašu kolektīvi, izmantojot taku kā neformālās izglītības rīku. Takā ir vairāki interaktīvi objekti, kuri caur spēles un interaktīvas iesaistes principiem atklāj vairākus dabiskos fizikas likumus.
- Pils vēstures taka Raunas parkā
- Takā ir izveidoti dažādi elementi, kas atspoguļo Raunas pils arhitektonisko uzbūvi tās pastāvēšanas augstākajā posmā. Galvenokārt, izmantoti elementi no galvenās pils, jo tās struktūra daļēji saglabājusies un atpazīstama šodienas pilsdrupās. Caur izveidotajiem stendiem ikviens interesents aizraujošā veidā var apgūt pils vēsturi.
- Raunas dzirnavas
- Zināms, ka dzirnavas šajā vietā pastāvējušas jau 17. gadsimta sākumā. Tagad redzamais upes aizsprosts ar trīs sliekšņiem ierīkots 1887. gadā. 1921. gadā dzirnavas īpašumā ieguva vietējā lauksaimniecības biedrība, un tās kļuva par pagasta lielāko rūpniecības uzņēmumu. Dzirnavās ierīkoja arī divas ar ūdens turbīnām darbināmas elektrības stacijas, kas nodrošināja mājsaimniecības ar elektrību.
- Daktera Zālīša māja
- Māja – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – glabā 20. gadsimta izcilo ārstu piemiņu. Divās istabās ir apskatāmas Raunas slimnīcas dibinātāja Rūdolfa Skaidrā (1882-1954) un Latvijas onkologa, psihoterapeita Jāņa Zālīša (1933-2007) dzīvei un darbam veltītas ekspozīcijas. Ar ekspozīciju saturu var iepazīties ekskursijas laikā, noklausoties stāstījumu par izcilo ārstu dzīvi un darbību.
- Dabas galerija
- 2017. gada 15. jūlijā Raunas centrā tika uzstādīti pieci gotikas stilā veidoti galerijas stendi. Stendu dizainā apvienotie stili ir aizgūti no Raunas viduslaiku pilsdrupām un Raunas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas. Dabas galerijā tiek izstādītas mainīgās galerijas.
- Raunas Kultūrvēsturiskā mantojuma centra izstāžu telpa
- Raunas muzejs vāc, glabā, pēta un popularizē Raunu raksturojošās kultūrvēsturiskās vērtības un izstāžu zālē veido tematiskās izstādes. Izstāžu zāle atrodas ēkā, kas Raunā tiek saukta par Plūmes māju vai grāmatnīcu, jo 20.gs. 20.-30. gados tā piederēja tirgotājam J.Plūmem, bet padomju gados te atradās grāmatnīca. Šodien ēkā atrodas bibliotēka, muzeja izstāžu zāle, audēju kopas studija un hostelis.
- Raunas Romas katoļu baznīca
- Raunā dekāns A.Piebalgs 1939. gadā nopirka no Valsts Bankas divu stāvu māju baznīcai. Sākot ar 1963. gadu Raunā dzīvo prāvests J. Jaškovičs, kurš kapelu pārveidoja par glītu dievnamu ar pīlāriem, ģipša ornamentiem, altāri, skaistu biktskrēslu un soliem. Iepriekš sazinoties, iespējama arī baznīcas apskate.
- Bareljefs tēlniekam Kārlim Baumanim
- 2016. gada septembrī, atzīmējot tēlnieka, grafiķa un mākslas vēsturnieka Kārļa Baumaņa simto dzimšanas dienu, Raunā tika atklāts tēlnieces Olitas Nigules veidotais bareljefs. Kārlis Baumanis ir dzimis Raunā.
- Piemineklis Jānim Cimzem
- 1989. gadā atklāts Romualda Getauta piemineklis, godinot izcilo latviešu komponistu un Vidzemes skolotāju semināra dibinātāju un direktoru Jāni Cimzi, kurš dzimis Raunas pagasta Cimzas pusmuižā un savu pirmo izglītību ieguvis Raunas draudzes skolā.