- Pagasta platība – 69 km2.
- Iedzīvotāju skaits pagastā – 1029 (01.01.2024. PMLP dati).
Vēsturiskā izcelsme
Senākās liecības vēsta, ka pašreizējā Kalnamuižas teritorijā 1359. gadā stāvajā Abula upes krastā Bruņinieku ordeņa locekļi, pēc tautības vācieši, cēla pili kā nocietinājumu. Vēstures avotos 1427. gadā pirmo reizi pie pils pieminēta tirgotāju un amatnieku apmetne – Smiltesele, Pilsdrupu teritorijā pašlaik atrodas interesants objekts – siera namiņš, celts 1763. gadā, kas pašlaik ir vienīgais Latvijā. Šeit agrāk tika žāvēts siers, ko pēc nogatavināšanas veda uz Rīgas tirgiem.
Vispārējs raksturojums
Īstu kultūras un ekonomikas uzplaukumu pagasts piedzīvoja 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kad šeit saimniekoja progresīvi domājošais firsts Pauls Līvens, kādreizējais Smiltenes muižas īpašnieks, kurš, cita starpā, nodarbojās ar piena ganāmpulka izveidi un piena pārstrādi, uz kura bāzes vēlāk izveidojās Smiltenes piensaimniecības skola, kas mūsdienās profesionālās izglītības iestāde “Smiltenes tehnikums”. Muižas teritorijā atrodas arī tehnikuma mācību viesnīca „Kalna ligzda”, veterinārā mācību klīnika, darbojas ēdnīca, bibliotēka, pagasta pārvalde.
Kalnamuižas teritorija var lepoties ne tikai ar vēsturiskām celtnēm, bet arī ar 18 ha lielo parku, kurā aug reti sastopamas dažādu koku un krūmu sugas.
Pagasts novadā ir ar vislielāko lauksaimniecības zemju īpatsvaru, 63% no pagasta teritorijas. Lielākie uzņēmumi un saimniecības nodarbojas ar piena un gaļas lopkopību, graudkopību, dārzeņu audzēšanu, mežistrādi, kokapstrādi un tūrismu.
Apskates vietas
- Smiltenes muižas šķūņa drupas
- Iecienīta apskates vieta vasaras vakaros, iesaukta par Stonhendžu, jo drupu siluets atgādina arheoloģisko pieminekli Apvienotajā Karalistē. Visticamāk, tieši šim firsta Paula Līvena muižas šķūnim ir cieša saistība ar Dziesmu svētku tradīcijas pirmssākumiem Smiltenē - 1908. gada augustā Smiltenes Mūzikas un dziedāšanas biedrība tajā sarīkojusi Smiltenes un apkārtnes pirmo plašāko dziesmu dienu, kurā piedalījās ap 400 dziedātājiem no 9 apkārtnes koriem - Valkas, Trikātas, Jaunvāles, Plāņu, Aumeisteru, Palsmanes, Mālavas, Vijciema un Grundzāles.
- Kalnamuižas dižpriede un dabas parks
- Tā ir ievērojama ar savu sazarojumu, kas sākas jau pavisam netālu no zemes un garajām skujām, kas priedes izskatu padara īpaši neparastu.
- Smiltenes muižas komplekss un viduslaiku pilsdrupas
- 14. gs. celtas Vācu ordeņa pils drupas. Smiltenes muižas centrs izveidojies viduslaiku Smiltenes pils vietā, ko pēc nopostīšanas Lielā Ziemeļu kara laikā vairs neatjaunoja. Senākā Smiltenes muižas kungu māja celta no koka 1730. gadā. Krievijas Impērijas ķeizariene Katrīna II Smiltenes pilsmuižu uzdāvināja Vidzemes ģenerālgubernatoram Georgam (Džordžam) Braunam, kas no 1763. līdz 1771. gadam lika uzcelt līdz mūsdienām saglabājušās muižas ēkas. Viņa mantinieki muižu pārdeva Rīgas tirgotājam J. S. Bandavam, bet 1893. gadā Smiltenes muižu nopirka firsts Pauls Līvens. Pēc 1920. gada zemes reformas Smiltenes muiža sadalīta 264 vienībās, 1922. gadā muižas centrā ierīkoja viengadīgu piensaimniecības skolu (tag. Smiltenes tehnikums).
- Saglabājušās: muiža, pārvaldnieka ēka, ledus pagrabs, mednieku māja, stallis, klēts, siera namiņš. Šobrīd muižas ēkās saimnieko Smiltenes tehnikums. Apskatāms no ārpuses.
- Zauskas priede
- Zauskas priede līdz 1951. gadam tika uzskatīta par Latvijas dižāko priedi. Tās stumbra apkārtmērs bija sasniedzis 4,63 m. Vēlāk koks nokalta, un 1958. gadā to nozāģēja un sadalīja vairākos gabalos. Pēc speciālistu domām, koka vecums bija ap 370 gadu.
- Daudzfunkcionālais sporta komplekss “Teperis
- Gleznainās Smiltenes pilsētas apkārtnē, pie Tepera ezera, kas izveidots aizsprostojot Abula upi, atrodas daudzfunkcionālais sporta komplekss “Teperis”, kura teritorijā pieejams stadions, tenisa laukums, kartingu trase, distanču slēpošanas trase, autokrosa trase, pludmales volejbola laukumi, hokeja laukums āra trenažieri un peldvietas.