Smiltenes pilsēta

• Pilsētas tiesības Smiltenei piešķirtas 1920. gadā.
• Pilsētas teritorija: 7,2 km^2. 
• Iedzīvotaji: 5351 (01.01.2024. PMLP dati).

Vēsturiskā izcelsme 

Smiltenes stāsts aizsācies jau gadsimtiem pirms pilsētas izveidošanās. No teritorijas Vidzemes augstienē, kuru apdzīvoja somugri un kurā ap 7. - 8. gs. sāka iespiesties latgaļi, Smiltene kļuva par apmetni, vēlāk miestu, laikā gaitā izaugot par attīstītu, mūsdienīgu un plaukstošu pilsētu ar senu un bagātu vēsturi. 

Vārds „Smiltene” cēlies no latgaļu cilts vārda „Smiltesele”, kas pirmo reizi vēstures avotos minēta 1427. gadā kā tirgotāju un amatnieku apmetne, taču Smiltenes pils rakstos minēta  1359. gadā. Smiltenes pils celta kā Livonijas Rīgas arhibīskapijas saimniecības pilsmuiža 14.-17. gadsimtā un tajā atradusies arī pirmā baznīca.

Smiltene smagi cietusi gan Livonijas, gan Ziemeļu kara laikā un no 16. - 18. gs. tā vairākkārt nopostīta un atkal atjaunota. 1760. gadā Krievijas impērijas ķeizariene Katrīna II Smiltenes pilsmuižu uzdāvināja Vidzemes ģenerālgubernatoram Georgam (Džordžam) Braunam (daļa muižas zemju Brauna īpašumā nonākusi jau Elizabetes I valdīšanas laikā 1759. gadā).  G. Brauns no 1767. līdz 1771. gadam lika uzcelt līdz mūsdienām saglabājušās muižas ēkas.

Straujš Smiltenes uzplaukums sākās 19./20. gs. mijā, kad Smiltenes muižu iegādājās firsts Pauls Līvens - ar viņa atbalstu tapa slimnīca, pirmā HES Baltijā, nabagu patversme, kokzāģētava, šaursliežu dzelzceļš, nodibināta tirdzniecības skola.

1920. gadā Smiltenei piešķirtas pilsētas tiesības. Sākās jaunu privātmāju celtniecības vilnis. 1935. gadā Smiltenē bija vairāk nekā 400 dzīvojamo māju, daudzi tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumi, no kuriem lielākie bija linu un vilnas apstrādes uzņēmumi, vairākas kokzāģētavas, galdniecības un dzirnavas.

20. gs. Smilteni postoši skāra Otrais pasaules karš, kura laikā padomju aviācijas uzbrukumos nopostīta vairāk kā puse pilsētas apbūves. 

Pēckara gados pilsēta tiek atjaunota - vietā, kur bija slējies 1893. gadā celtais Smiltenes - Palsmanes - Aumeisteru - Gaujenes biedrības nams, 1954. gadā uzcēla nelielu autoostas ēku. 1962. gadā atklāj Smiltenes kultūras namu ar kinoteātri Gaujas ielā. 1966. gadā veco dzirnavu ēkā atvērta metālapstrādes rūpnīca “Abula”, pēc gada atklāts Universālveikals “Smiltene” Daugavas ielā. 1981. gadā uzceļ Smiltenes poliklīniku. 

Par seniem notikumiem joprojām vēsta pagātnes liecinieki - vecā ugusndzēsēju depo ēka, Smiltenes Kalnamuiža, Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca, Jāņukalns, arhitekta K. Pēkšēna projektētā Bērensa kapliča un daudzi citi vēsturiskie objekti. 

21. gs. sākumā īstenoti vairāki vērienīgi projekti - uzcelts tirdzniecības centrs Baznīcas laukumā, sporta halle, VUGD depo ēka, daudzfunkcionālais sporta un atpūtas komplekss "Teperis", veikta Vecā parka rekonstrukcija.

Ievērojamas personības 

Spilgtus nospiedumus Smiltenes un apkārtnes vēstures lappusēs atstājuši daudzi ievērojami cilvēki - mācītāji Jakobs Lange un Kārlis Kundziņš, Smiltenes muižas īpašnieks Pauls Līvens, keramiķis Jēkabs Dranda, dzejnieces Kornēlija Apškrūma un Marika Svīķe, dzejnieks Ķikuļa Jēkabs, fotogrāfs Arnolds Pirro, mākslinieki Rūdolfs Pērle un Aldis Štelcs, rakstnieki Kažoku Dāvis, Zeiboltu Jēkabs un citi.

Vispārējs raksturojums

Gadu gaitā Smiltenei izveidojusies raksturīga mazstāvu dzīvojamā apbūve, savdabīgas reljefa formas-pakalni un ielejas, meži, parki un ezeri. Caur pilsētu tek upe Abuls, uz kuras uzdambējuma izveidoti Tepera ezers, Vidusezers un Tiltleju ezers. Pilsētas dienvidu daļā atrodas Klievezers. Pateicoties izdevīgi ģeogrāfiskajam novietojumam, Smiltenē attīstījusies uzņēmējdarbība un infrastruktūra. Labvēlīgā vide uzņēmumiem devusi iespēju konkurēt ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas tirgū, nesot Smiltenes vārdu pasaulē. 

Smiltenē ir pieejama visu līmeņu izglītība – darbojas pirmsskolas izglītības iestāde, vidusskola,  tehnikums, pieejamas dažādas ārpusskolas nodarbības mākslas, mūzikas un sporta skolā, kā arī iespēja apmeklēt dažāda veida pulciņus un interešu grupas. 

Pilsētā ir ļoti labi attīstītas kultūras un sporta tradīcijas. Šeit darbojas vairāki dažāda vecuma deju kolektīvi un kori, tautas teātris, tautas lietišķā mākslas studija, kino, pieaugušo un bērnu bibliotēka ar publisko interneta pieeju. Smiltenē aktīvi darbojas vairākas Latvijā pazīstamas un iemīļotas mūziķu grupas. Tāpat darbojas vairāki sporta kolektīvi un klubi –futbolā, volejbolā, basketbolā, orientēšanās sportā, vieglatlētikā, hokejā, riteņbraukšanā, autosportā u.c. Dažādi ikgadēji kultūras un sporta pasākumi kļuvuši par iecienītiem gan pilsētā, gan visā novadā ne tikai vietējiem iedzīvotājiem un viesiem no Latvijas, bet arī viesiem no ārzemēm. Ar Smiltenes spilgtiem notikumiem bagāto vēsturi apmeklētāji var iepazīties Smiltenes Novadpētniecības muzeja izstādēs un ekspozīcijās, kuras izvietotas gleznainajā Mēru muižā.

Smiltene kļuvusi par skaistu, sakoptu, tīru, zaļu, latvisku, omulīgu mazpilsētu un Smiltenes novada centru Latvijas Ziemeļvidzemes daļā. Smilteni apmeklē Latvijas un ārvalstu viesi, lai rastu mieru un klusumu, baudītu dabas krāšņumu, apbrīnotu pilsētas attīstību, kultūras un sporta tradīcijas un vietējo iedzīvotāju lielo rosību. 

Apskates objekti

• Smiltenes Vecais parks un Vidusezers – labiekārtota teritorija, kas vijas gar Vidusezeru un Abula upi ar atpūtas un piknika vietām, soliņiem, ūdenstilpnēm ar strūklakām, asfaltētiem celiņiem, koka tiltiņiem un arī Smiltenes vanšu tiltu. Iecienīta teritorija ne tikai lēnām pastaigām, bet arī aktīvai atpūtai - nūjošanai, velobraukšanai, skrituļošanai. Parks savienojas ar Tepera ezera apkārtni un promenādi.
• Tepera ezers un promenāde – ezera gleznainā apkārtne ir iecienīta smilteniešu un pilsētas viesu atpūtas vieta, kur var doties pastaigā pa Tepera promenādi, aplūkot dambi ar pārgāzni, peldošo strūklaku, kura vakara stundās ir izgaismota. Izmantojot koka vai pontonu tiltu, var doties uz Tepera ezera saliņu, uz kuras izvietoti koka zviļņi un citas atpūtas vietas. Promenādi vasarā aktīvi izmanto arī riteņbraucēji, skrituļotāji, teritorijā izvietoti pludmales volejbola laukumi, āra trenažieri, peldvietas. Sākumā ezeru sauca par Kalnezeru, jo lejpusē atradās Vidus ezers. Ezera ūdeņi darbināja ūdens ratu, kas bija savienots ar āmura pacelšanas vārpstu. Lielā āmura dēļ ezeru sāka dēvēt par Ēmuru. Bankrotējot dzelzāmura īpašniekam to pārņēma igaunis Tepfers. Tā ezers nes sava pēdējā dzelzs āmura īpašnieka Tepfera vārdu. Tagad ezeru atpazīst ar vārdu Teperis.
• Cērtenes pilskalns – valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, vissenākais Smiltenes vēstures pagātnes liecinieks. Pilskalna augstums no Cērtenes upītes puses sasniedz gandrīz 25 m. Lai pilskalnu nocietinātu, tam visapkārt izrakts līdz 12 m dziļš grāvis, ko uzskata par vienu no grandiozākajām fortifikācijas būvēm Latvijas pilskalnos. Teritorijā apskatāmas vietas – Dziedinātava, Amfiteātris, senā dambja vieta un pats pilskalns. Plašā teritorija ir piemērota gan aktīvai atpūtai, gan nesteidzīgām pastaigām un dabas baudīšanai.
• Smiltenes muižas šķūņa drupas – iecienīta apskates vieta vasaras vakaros, iesaukta par Stonhendžu, jo drupu siluets atgādina arheoloģisko pieminekli Apvienotajā Karalistē.  Visticamāk, tieši šim firsta Paula Līvena muižas šķūnim ir cieša saistība ar Dziesmu svētku tradīcijas pirmssākumiem Smiltenē - 1908. gada augustā Smiltenes Mūzikas un dziedāšanas biedrība tajā sarīkojusi Smiltenes un apkārtnes pirmo plašāko dziesmu dienu, kurā piedalījās ap 400 dziedātājiem no 9 apkārtnes koriem - Valkas, Trikātas, Jaunvāles, Plāņu, Aumeisteru, Palsmanes, Mālavas, Vijciema un Grundzāles.
• "Tiltlejas ezers" – Ir viens no trīs ezeru kaskādēm, kas izveidoti, nosprostojot Abula upi. Tiltlejas ūdenskrātuve atrodas Smiltenes pilsētas ziemeļu daļā starp Rūpniecības un Ezeru ielu. Vēsturiski hidroelektrostacija uz Tiltlejas ūdenskrātuves ir viena no pirmajām uzbūvētajām HES Baltijā. Līdzīgas konstrukcijas HES tika uzbūvētas arī Abula posmos pie Vidusezera un Tepera ezera.
• "Piena steķis" - Ūdens ņemšanas vieta Tepera ezera promenādē ir dāvana Smiltenes pilsētai. Vides objekts ir izveidots kā piena steķis, uz kura atrodas liela piena kanna, tādējādi simbolizējot dāvinātāju – piena pārstrādes uzņēmumu.
• Klievezers – viena no iecienītākajām atpūtas vietām Smiltenes pilsētā. Klievezerā iebūvēta gara koka laipa ar soliņu galā, ezera krastā izvietoti četri zviļņi jeb koka gultas. Apmeklētājiem brīvi pieejama krastā izveidotā ugunskura vieta ar diviem soliem un malkas nojumi.
• Atpūtas vieta pie Tupurīša – skaista piknika vieta purvaina ezera krastā Smiltenes piepilsētas mežā. Šeit izveidota ugunskura vieta un galds ar soliem.
• Smiltenes HES – Smiltenes hidroelektrostacijas stāsts aizsākas 1901. gadā, pateicoties firstam Paulam Līvenam. 1913. gadā tika uzcelta otrā HES. Mūsdienās parkā redzama jaunā privātā elektrostacija, kas celta 1999. gadā un ik dienu atgādina par Līvena ieguldījumu un Smiltenē radīto elektrisko apgaismojumu.
• Smiltenes muižas komplekss un viduslaiku pilsdrupas 14. gs. celtas Vācu ordeņa pils drupas. Smiltenes muižas centrs izveidojies viduslaiku Smiltenes pils vietā, ko pēc nopostīšanas Lielā Ziemeļu kara laikā vairs neatjaunoja. Senākā Smiltenes muižas kungu māja celta no koka 1730. gadā. Krievijas Impērijas ķeizariene Katrīna II Smiltenes pilsmuižu uzdāvināja Vidzemes ģenerālgubernatoram Georgam (Džordžam) Braunam, kas no 1763. līdz 1771. gadam lika uzcelt līdz mūsdienām saglabājušās muižas ēkas. Viņa mantinieki muižu pārdeva Rīgas tirgotājam J. S. Bandavam, bet 1893. gadā Smiltenes muižu nopirka firsts Pauls Līvens. Pēc 1920. gada zemes reformas Smiltenes muiža sadalīta 264 vienībās, 1922. gadā muižas centrā ierīkoja viengadīgu piensaimniecības skolu (tag. Smiltenes tehnikums). Saglabājušās: muiža, pārvaldnieka ēka, ledus pagrabs, mednieku māja, stallis, klēts, siera namiņš. Šobrīd muižas ēkās saimnieko Smiltenes tehnikums. Apskatāms no ārpuses.
• Smiltenes ev. luteriskā baznīca – lielākā lauku tipiska krusta veidā celtā baznīca Latvijā. Logi ir gotiskā stilā, iekšpusi rotā izcili kokgriezumi un vijas latvju raksti. Ērģeles būvējuši Racmanis un Rollers. Baznīcas altārglezna “Kristus augšāmcelšanās” ir neparasta ar to, ka tai ir divi tapšanas gadaskaitļi un divi autori - 1873.g. mākslas darbu uzgleznoja vācbaltu mākslinieks Ernsts fon Liphards, bet 1896.g. to pilnībā pārgleznojis ievērojamais latviešu gleznotājs Janis Rozentāls. Baznīcas pulkstenis ir bijušā Latvijas Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dāvana.
• Smiltenes sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca. Garīgu un kultūras pasākumu norišu vieta. 19.gs. Firsts Pauls Līvens uzdāvināja draudzei zemes gabalu baznīcas būvei, kur 1895. gadā tika ielilkts pamatakmens. Šī ir lielākā pareizticīgo baznīca Smiltenē un tās apkārtnē.
• Smiltenes sv. Jāzepa Romas katoļu baznīca. Jaunākā sakrālā celtne Smiltenē, atklāta 2002. gadā. Baznīcas tornī atrodas Polijā, Krakovas pilsētā, izliets 100 kg smags zvans.
• Piemineklis Jakobam Langem. Jakobs Lange (1711.-1777.) kā mācītājs strādājis Smiltenē, piedalījies Bībeles sagatavošanā, izveidojis pirmo vācu-latviešu un latviešu-vācu vārdnīcu, dibinājis skolas un cīnījies par latviešu izglītošanu.
• Piemiņas akmens Krišjānim Baronam. Uz akmens atveidotas pēdas, jo 1859. gadā, ceļojot kājām no Tērbatas uz Dundagu, mūsu Dainu tēvs Krišjānis Barons pa ceļam iegriezies arī Smiltenē. Tēlnieks O. Feldbergs. 
• Piemineklis "Sašķeltā ģimene". Piemineklis veidots 1941.-1949. gadā uz Sibīriju aizvesto piemiņai. Akmens ir sašķelts trijās daļās, kurās tēlnieks Indulis Ranka atveidojis mātes un bērna tēlus, tā parādot, ka ģimene tajā laikā bijusi sašķelta tāpat kā šis akmens
• Bērensa kapliča - Bānūžu muižas īpašnieka un Smiltenes muižas pārvaldnieka Bērensa dzimtas kapliča, kuru projektējis K. Pēkšēns. Apskatāma no ārpuses.