No 3. aprīļa Raunas bibliotēkā skatāma krāšņa un daudzveidīga knipelēto mežģīņu darinātāju apvienības, biedrības “Savija” rokdarbu izstāde.
Ar knipelēto mežģīņu darināšanu Latvijā sāka nodarboties 18./19. gs. mijā. Labais tonis prasīja, lai muižnieku meitas prastu muzicēt, dejot, gleznot vai strādāt izsmalcinātus rokdarbus. Viens no tiem bija knipelēšana. Visticamāk, ka šo prasmi no Rietumeiropas atveda muižnieku bērnu guvernantes, kā arī no Vācijas un Krievijas atvesto amatnieku sievas. Tā knipelēšanas prasme nonāca līdz muižu kalpotājām latvietēm. Viņas, apguvušas vienkāršākos paņēmienus, nekopēja svešzemju mežģīnes, bet veidoja savai izpratnei un gaumei pieņemamus rakstus.
Latviešu knipelētās mežģīnes jau 19.gs. izcēlās ar sarežģītu un izsmalcinātu kompozīciju. Tad knipelēšanas izstrādājumu darināšana apsīka.
Rosība atsākās 1992.gadā, kad Latvijas – Vācijas kopuzņēmums „Inkom” sarīkoja Vologdas mežģīņu darināšanas kursus. Gūtās zināšanas ļāva sākt mūsu latviešu mežģīņu atšifrēšanu un to darināšanas atjaunošanu.
1995.gadā pie Latvijas Amatniecības kameras nodibināja Mežģīņu darinātāju amata biedrību, kas aptvēra visu veidu mežģīņu darināšanu, tādēļ maz uzmanības varēja veltīt tieši aizmirstajai knipelēšanai. 1998.gada decembrī tika nodibināta Knipelēto mežģīņu darinātāju apvienību „Savija”.
Knipelētās mežģīnes iekļautas UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas konvencijā, no 2018. gada – Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Izstāde Raunas bibliotēkā būs aplūkojama līdz 3. maijam.
Informāciju sagatavoja:
Raunas bibliotēkas vadītāja
Digna Soboļeva
