2023. gada 21. sept.
A- A A+
Viegli lasīt
Flower

Būvvalde

Smiltenes novada Būvvalde ir Smiltenes novada pašvaldības izveidota pašvaldības administrācijas nodaļa, kas pašvaldības domes noteikto pilnvaru ietvaros veic pašvaldības kompetencē esošās funkcijas būvniecības jomā.

Būvvaldes darbības mērķis ir līdzsvarotas vides veidošana un būvniecības stratēģijas izstrādāšana, realizācija un kontrole Smiltenes novada administratīvajā teritorijā atbilstoši tās attīstības plānam, teritorijas plānojumam un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.

Būvvalde sadarbībā ar valsts un pašvaldības institūcijām darbojas saskaņā ar Būvniecības likuma, Vispārīgo būvnoteikumu, Latvijas būvnormatīvu un citu normatīvo aktu prasībām.

Smiltenes novada Būvvaldes darba laiks, kontaktinformācija, pakalpojumu apraksts, būvniecības procesa veidlapas, spiežot uz zemāk esošām pogām:

Būvju iedalījums grupās atbilstoši būvniecības procesam

No 2014.gada 1.oktobra spēkā stājas jaunais būvniecības regulējums, kurš nosaka būvju iedalījumu grupās atbilstoši būvniecības procesam. Ar iedalījumu var iepazīties PIELIKUMĀ. 

Būvniecības dokumentācija nav nepieciešama

Būvniecības procesa normatīvais regulējums, tas ir, speciālie būvnoteikumi, paredz vairākus gadījumus, kad būvniecības ieceres dokumentācija (projekts) nav nepieciešama.

  • Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumi Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 7.punkts;
  • Ministru kabineta 2017.gada 9.maija noteikumi Nr.253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” 6.punkts;
  • Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumi Nr.633 “Autoceļu un ielu būvnoteikumi” 64.punkts;
  • ar Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra noteikumi Nr.550 “Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi” 9.punkts;
  • Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumi Nr.573 “Elektroenerģijas, ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi” 3.punkts. 

Ēkas:

  • Ja ēkā vai telpu grupā tiek īstenots interjera projekts, kas neskar trešās personas, nesošās būvkonstrukcijas, slodzi nenesošās sienas, starpsienas, koplietošanas inženiertīklus un ja ēka nav kultūras piemineklis.
  • Pirmās grupas ēkas* vai tās daļas (izņemot publiskas ēkas pilsētās un ciemos) atjaunošanai, nemainot ēkas nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, neskarot ēkas fasādi un koplietošanas inženiertīklus, veicot funkcionālus vai tehniskus uzlabojumus.
  • Pirmās grupas ēkas* fasādes apdares atjaunošanai, visu logu nomaiņai, fasādes siltināšanai, jumta siltināšanai, jumta ieseguma nomaiņai, pagraba siltināšanai, ja ēka nav valsts aizsargājamais kultūras piemineklis un atrodas ārpus pilsētām un ciemiem.
  • Pirmās, otrās vai trešās grupas* ēkas logu atjaunošanai un nomaiņai, ja netiek mainīta krāsa, materiāls, dalījums (tiek nodrošināta atbilstība ēkas fasādes koptēlam), vai būvvaldē iesniegta informācija, kurai pievienota skice vai pase ar skaidrojošu aprakstu, ko parakstījis būvspeciālists arhitektūras jomā (sertificēts arhitekts), kā arī paredzētā būvniecības iecere netiek veikta kultūras piemineklī vai tā aizsargjoslā.
  • otrās vai trešās grupas dzīvojamās ēkas lodžiju aizstiklošanai (izņemot valsts aizsargājamos kultūras pieminekļus), nemainot ārsienu izvietojumu, ja neveicot citus fasādes būvdarbus, un institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniegts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā pieņemts lēmums par lodžiju aizstiklošanas pieļaujamību un saskaņota ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes lodžiju aizstiklojuma skice vai pase ar skaidrojošu aprakstu.
  • Pirmās vai otrās grupas* vienstāva ēkas bez pamatiem (piemēram, siltumnīca, nojume, lapene, paviljons) jaunai būvniecībai vai novietošanai ārpus publiskās ārtelpas, kā arī nojaukšanai, ja tās ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu un to nojauc līdz minētā termiņa beigām (ietverot nojaukšanas laiku).
  • Pirmās, otrās vai trešās grupas* ēkas ārdurvju atjaunošanai un nomaiņai, neveicot citus ēkas fasādes būvdarbus, ja tiek nodrošināta atbilstība ēkas fasādes koptēlam (ievērots apjoms, durvju proporcijas un dalījums, tā krāsojums) un izvēlētie būvizstrādājumi nodrošina vismaz līdzvērtīgas iepriekšējā būvizstrādājuma tehniskās ekspluatācijas īpašības (izņemot valsts aizsargājamos kultūras pieminekļus).
  • Pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas lieveņa, ārējo kāpņu un ārējo jumtūdeņu novadsistēmu atjaunošanai, neveicot citus ēkas fasādes būvdarbus un nodrošinot to atbilstību ēkas fasādes koptēlam (izņemot valsts aizsargājamos kultūras pieminekļus);
  • Pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas ārdurvju atjaunošanai un nomaiņai, neveicot citus ēkas fasādes būvdarbus, ja tiek nodrošināta atbilstība ēkas fasādes koptēlam (ievērots apjoms, durvju proporcijas un dalījums, tā krāsojums) un izvēlētie būvizstrādājumi nodrošina vismaz līdzvērtīgas iepriekšējā būvizstrādājuma tehniskās ekspluatācijas īpašības (izņemot valsts aizsargājamos kultūras pieminekļus);
  • Pirmās grupas ēkas vai otrās grupas* viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas, tās palīgēkas vai lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas jumta ieseguma atjaunošanai (izņemot valsts aizsargājamajiem kultūras pieminekļiem un ēkām pilsētās un ciemos), neveicot citus ēkas fasādes būvdarbus, ja tiek nodrošināta atbilstība ēkas fasādes koptēlam, netiek mainīta jumta konfigurācija un krāsa un izvēlētie būvizstrādājumi nodrošina vismaz līdzvērtīgas iepriekšējā būvizstrādājuma tehniskās ekspluatācijas īpašības, ja pašvaldības apbūves noteikumos nav noteiktas citas prasības.
  • Ierosinot otrās vai trešās grupas vienstāva ēkas nojaukšanai (piemēram, siltumnīcas, nojumes, paviljona, kafejnīcas), kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu un kuru nojauc līdz minētā termiņa beigām (ietverot nojaukšanas laiku).

Inženierbūves:

  • Inženierbūvju avārijas novēršanas vai tās seku likvidēšanas būvdarbiem.
  • Žoga novietošanai, ja to, pildot normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, veic valsts pārvaldes iestāde vai būvdarbiem ārpus publiskās ārtelpas.
  • Saskaņojot ar zemes gabala īpašnieku, būves īpašnieku vai, ja tāda nav, tad ar zemes gabala, būves tiesisko valdītāju un trešajām personām, kuru tiesības tiek skartas, ja normatīvajos aktos par saskaņojuma nepieciešamību nav noteikts citādi, un ievērojot citos normatīvajos aktos noteiktās prasības:
  • iekšējo inženiertīklu būvdarbiem (izņemot elektroenerģijas vai elektronisko sakaru iekšējo inženiertīklu būvdarbus (iekšējā inženiertīkla (izņemot elektroenerģijas vai elektronisko sakaru iekšējos inženiertīklus) atjaunošanai, ierīkošanai, nojaukšanai vai pārbūvei, ja šiem būvdarbiem ir paredzēts publisko tiesību juridiskās personas vai Eiropas Savienības politikas instrumentu līdzfinansējums); (naftas produktu iekšējā inženiertīkla atjaunošanai, ierīkošanai, nojaukšanai vai pārbūvei) novietošanai; (Ja iekšējā inženiertīkla būvdarbiem apliecinājuma karte nav nepieciešama, šos būvdarbus (izņemot elektroenerģijas vai elektronisko sakaru iekšējo inženiertīklu būvdarbus un iekšējo inženiertīklu būvdarbus viendzīvokļa dzīvojamā ēkā) veic saskaņā ar atbilstoša būvspeciālista vai būvkomersanta izstrādātu iekšējo inženiertīklu novietojuma plānu, kurā norādīts iekšējā inženiertīkla novietojums būvē vai telpu grupā, uz būves stāva plāna vai telpu grupas plāna. Novietojuma plāns ir saskaņojams ar būves vai telpu grupas īpašnieku vai, ja tāda nav, – ar tiesisko valdītāju, tajā ietver tā izstrādātāja apliecinājumu par tā atbilstību normatīvo aktu prasībām un tas nav saskaņojams ar būvvaldi. Novietojuma plānam pievieno izvērtējumu par iekšējo inženiertīklu atjaunošanas vai pārbūves ietekmi uz pakalpojuma pieejamību, ja plānota daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas koplietošanas iekšējā inženiertīkla atjaunošana vai pārbūve, un būves nesošajām konstrukcijām. Vienu novietojuma plāna eksemplāru būvniecības ierosinātājs iesniedz pakalpojuma sniedzējam, kurš būves iekšējo inženiertīklu izmanto vai izmantos pakalpojuma sniegšanai. Būvvalde ir tiesīga prasīt iesniegt tai novietojuma plāna un noteiktā izvērtējuma dublikātu vai kopiju un veikt būvdarbu tiesiskuma kontroli.);
  • hidranta, aizbīdņa, kapes vai citas ierīces nomaiņas darbiem;
  • pirmās grupas inženierbūves* (izņemot gāzes inženiertīklu pievadu ostas teritorijā un naftas produktu inženiertīklu pievadu) atjaunošanai;
  • atsevišķu labiekārtojuma elementu (soliņi, celiņi, vaļēja terase (kas nav saistīta ar ēku), bērnu rotaļu ierīces, sporta aprīkojums, atsevišķas laternas un apgaismes ķermeņi, karogu masti ar augstumu līdz 12 m (ieskaitot), dārza kamīni, ielu norādes stabi, ceļa zīmes, brīvi stāvošas atkritumu tvertnes, velosipēdu statīvi u.tml.), žoga un pirmās grupas sporta laukuma (bez inženiertīkliem) būvdarbiem ārpus publiskās ārtelpas, kā arī kapavietas aprīkojumu (kapavietā uzstādīta piemiņas zīme, piemineklis, soliņš, apmales, sēta u.tml.) būvdarbiem;
  • otrās grupas inženierbūves (izņemot ārējos inženiertīklus), kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu un kas jānojauc līdz šī termiņa beigām, (turpmāk – sezonas inženierbūve) nojaukšanai;
  • būvtāfeles novietošana un nojaukšana;
  • pirmās vai otrās grupas* inženierbūves novietošanai uz publiska pasākuma vai ielu tirdzniecības atļaujā norādīto laiku.

Autoceļi un ielas:

  • pirmās grupas māju ceļu atjaunošanai;
  • veicot avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus objektā, kuram ir noteikta ekspluatācijas vai drošības aizsargjosla.

Hidrotehniskās un meliorācijas būves:

  • Paskaidrojuma raksts vai būvniecības iesniegums (turpmāk kopā – būvniecības ieceres iesniegums) nav nepieciešams, ja pasūtītājs veic avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus objektā, kuram ir noteikta ekspluatācijas vai drošības aizsargjosla.

Elektroenerģijas, ražošanas, pārvades un sadales būves:

Šajos gadījumos paredzētā būvvaldes informēšana par būvdarbiem energoapgādes komersantu objektos:

  • avāriju un bojājumu seku (arī bojājumu, kas radušies dabas stihijas, zādzības un citu neparedzētu apstākļu dēļ) novēršanai;
  • atsevišķu bojāto vai nolietoto iekārtu vai konstrukciju nomaiņai;
  • energoapgādes objektu ekspluatācijas un uzturēšanas remontiem;
  • elektroenerģijas uzskaites iekārtas pārbūvei vai atjaunošanai;
  • energoapgādes objektu atjaunošanai, ja objekts ir pirmās grupas būve un netiek mainītas elektrolīniju trases, principiālais tehniskais risinājums vai ēku (būvju) fasādes; (Vispārīgie būvnoteikumi, 1.pielikums – 1.grupas būves -1) Elektrotīkls ar nominālo spriegumu līdz 20 kV, tai skaitā elektroapgādes sadalnes (piemēram, uzskaites, relejaizsardzības, kabeļu komutācijas), komutācijas un aizsardzības iekārtas; 2) Inženiertīklu pievads.
  • atjaunošanas un pārbūves būvdarbiem pastāvīgi norobežotās un nepiederošām personām slēgtās energoapgādes objektu teritorijās (piemēram, elektroenerģijas un siltumenerģijas ražotnēs, apakšstaciju, sadales punktu, komutācijas punktu un tamlīdzīgās norobežotās teritorijās);
  • pagaidu elektroietaises pieslēgumam uz laiku līdz trim mēnešiem un sezonas energoapgādes objektiem ārpus valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem un to aizsargjoslām (aizsardzības zonām);
  • mazu funkcionālu palīgēku nojaukšanai, kas atrodas pastāvīgi norobežotās un nepiederošām personām slēgtās energoapgādes objektu teritorijās.

Tipveida ēku projekti

Lai novada iedzīvotājiem atvieglotu būvniecības procesu, tām palīgēkām, kas atbilst mazēku definīcijai (mazēka ir vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2), un veicinātu arhitektoniskā veidola vienotību novada teritorijā, Smiltenes novada būvvalde piedāvā iedzīvotājiem iespēju izvēlēties kādu no izstrādātajiem tipveida projektiem. Tipveida projekti izstrādāti, lai atvieglotu palīgēku būvniecības procesu novada teritorijā.

Atbilstoši Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumiem Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, mazēkas klasificējamas kā pirmās grupas ēkas. Tām būvniecību ierosina, iesniedzot būvvaldē paskaidrojuma rakstu vai paziņojumu par celtniecību. Lēmums par būvniecības ieceres akceptēšanu ir spēkā piecus gadus, un šajā termiņā ēkas process ir jānoslēdz.

Tipveida projektu dokumentācija sagatavota atbilstoši būvniecības normatīvā regulējuma prasībām. Tipveida projektos ietilpst skaidrojošais apraksts par plānoto būvniecības ieceri (tai skaitā par ugunsdrošības risinājumiem un izmantotajiem būvizstrādājumiem, būvniecībā radušos atkritumu apsaimniekošanu, to apjomu un pārstrādes vai apglabāšanas vietu, vides aizsardzības pasākumiem), objekta vizuālais risinājumu un arhitektūras rasējumi (stāva plāns, fasādes risinājumi un jumta plāns).

Tipveida projektus ir iespējams pielāgot būvniecības ierosinātāja vajadzībām, tie ir izstrādāti tā, lai būtu ērti pielāgojami jebkurai atrašanās vietai. Sazinoties ar būvvaldes arhitektu, ir iespējams mainīt ēkas ārējās nesošās konstrukcijas, apdares materiālus, ailu novietojumu un citus risinājumus projektā.

Kā izmantot palīgēku tipveida projektu:

Persona, kura ir izvēlējusies izmantot kādu no piedāvātajiem tipveida projektiem un nevēlas veikt arhitektūras risinājumos nekādas izmaiņas:

  1. lejupielādē skaidrojošā aprasta veidlapu, tipveida projekta vizuālo risinājumu un grafiskos materiālus;
  2. aizpilda skaidrojošā apraksta veidlapu;
  3. sagatavo situācijas plānu atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000), kurā norādīts ēkas novietojums zemes gabalā un tā ārējie izmēri (var izstrādāt pats būvniecības ierosinātājs), kā arī dokumentu, kas apliecina tiesības ierosināt būvniecību (ja attiecīgā informācija nav pieejama valsts informācijas sistēmās) un saskaņojumus ar trešajām personām (ja šo personu tiesības tiek skartas);
  4. ielogojas Būvniecības informācijas sistēmā https://bis.gov.lv/lv ;
  5. zem sadaļas “Būvniecība” izvēlas “Gribu būvēt”;
  6. ja būvniecība plānota ārpus publiskās ārtelpas, tad izvēlas, aizpilda un iesniedz dokumentu “Paziņojums par būvniecību”. Ja būvniecība plānota publiskajā ārtelpā, tad izvēlas, aizpilda un iesniedz dokumentu “Paskaidrojuma raksts ēkai (iesniegums)”.

SKAIDROJOŠĀ APRAKSTA VEIDLAPA

Personām, kuras vēlas pielāgot tipveida projekta risinājumus, nepieciešamas sazināties ar kādu no būvvaldes speciālistiem.

Apmeklētāju pieņemšanas dienās Smiltenes novada būvvalde Smiltenes novada iedzīvotājiem nodrošina palīdzību tipveida projektu dokumentācijas iesniegšanai.

 

NORMATĪVS:

  • Ja tiek izmantots paziņojums par būvniecību:

Pirms būvdarbu uzsākšanas, būvniecības informācijas sistēmā iesniedz paziņojumu par darbu uzsākšanu. Par paziņojumā par būvniecību norādīto datu pareizību atbild tā iesniedzējs. Paziņojumam par būvniecību pievieno: Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu “Ēku būvnoteikumi” 22.3. punktā norādīto informāciju šo noteikumu 7.1 3., 7.1 4. un 7.1 5. apakšpunktā minētajā gadījumā – situācijas plānu atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000), kurā norādīta nojaucamā ēka vai ēkas novietojums zemes gabalā un tā ārējie izmēri, un kuru var izstrādāt pats būvniecības ierosinātājs, kā arī citu personu saskaņojumus, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem tādi nepieciešami.

  • Ja tiek izmantots paskaidrojuma raksts ēkai (iesniegums):

Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu “Ēku būvnoteikumi” 23. punkts nosaka, ka ierosinot būvniecību šo noteikumu 7.2 1., 7.2 2., 7.2 3., 7.2 4. un 7.2 5. apakšpunktā minētajā gadījumā, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu, kurai pievieno šo noteikumu 8. un 9.1 punktā minētos dokumentus, kā arī šādus dokumentus un informāciju:

  1. Persona, ierosinot jebkura veida būvniecību, būvniecības ieceres iesniegumam pievieno:

8.1. valdījuma vai lietojuma gadījumā – dokumentu, kas apliecina tiesības ierosināt būvniecību, ja attiecīgā informācija nav pieejama valsts informācijas sistēmās;

8.2. saskaņojumu ar trešajām personām, kuru tiesības tiek skartas, un citas atļaujas vai saskaņojumus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos (izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.1 un 1.2 daļā minēto gadījumu);

8.3. citus dokumentus, ja to nosaka normatīvie akti.

9.1 Ja plānotajai būvniecībai, kuru īsteno, pamatojoties uz paskaidrojuma rakstu, atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešami tehniskie vai īpašie noteikumi, atļaujas vai saskaņojumi, tos pieprasa un saņem pirms attiecīgās būvniecības ieceres dokumentācijas iesniegšanas institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas.

23.1. skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri, tai skaitā par ugunsdrošības risinājumiem un izmantotajiem būvizstrādājumiem, plānoto būvdarbu veikšanas laiku (kalendāra plānu) un sadalījumu būves kārtās ar tajā ietveramo apjomu (ja paredz būvdarbus vai objekta nodošanu ekspluatācijā pa būves kārtām), bet nojaukšanas gadījumā – arī par paredzēto nojaukšanas metodi un tās termiņiem, ēkai nojaucamajiem inženiertīkliem, būvniecībā radušos atkritumu apsaimniekošanu, to apjomu un pārstrādes vai apglabāšanas vietu, vides aizsardzības pasākumiem, teritorijas sakārtošanu pēc nojaukšanas darbiem;

23.2. ja paredzēta jauna būvniecība vai novietošana, papildus pievieno:

23.2.1. publiskā ārtelpā paredzētam objektam – objekta vizuālo risinājumu;

23.2.2. situācijas plānu atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000), kurā norādīta paredzētā objekta piesaiste zemes gabalā un tā ārējie izmēri;

23.2.3. ja paredzēta sezonas ēkas būvniecība, – izvērtējumu par risinājuma ietekmi uz ēkas kopējo stiprību un noturību.

Projektu veidi   

1. 

 

PLĀNI

ĒKAS FASĒDES KRĀSU PASES

2. 

PLĀNI

ĒKAS FASĀDES KRĀSU PASES

3.

PLĀNI

ĒKAS FASĀDES KRĀSU PASES

4.

PLĀNI

ĒKAS FASĀDES KRĀSU PASES

5. 

PLĀNI

ĒKAS FASĀDES KRĀSU PASES

 

6. 

PLĀNI

ĒKAS FASĀDES KRĀSU PASES

7.

PLĀNI

ĒKAS FASĀDES KRĀSU PASES