2024. gada 21. apr.
A- A A+
Viegli lasīt
Flower

Kultūras iestādes

Kultūra – plašākā jēdziena izpratnē ir cilvēku un cilvēces visu sasniegumu kopums, forma un veids, kas caurstrāvo jebkuru cilvēcisku darbību un esamību. Kultūra ietver sabiedrībā atzītas vērtības, toleranci, indivīdu un sabiedrības ārējo un iekšējo orientāciju, ticību, radošu garu un intereses.

Kultūras saglabāšanas un attīstības pamats ir valoda, folklora, paražas, rituāli, tradīcijas, zināšanas un izglītības process, daudzveidība un interese par citām kultūrām, kā arī laikam atbilstošs radoša darba produkts. Šaurākā jēdziena izpratnē kultūra ir mākslas, arhitektūras, mūzikas, literatūras un citu radošo izpausmju kopums.

Smiltenes novadā valsts noteikto funkciju – rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību, veic Smiltenes novada Kultūras un tūrisma pārvalde un tās pārraudzībā un pakļautībā esošās iestādes un struktūrvienības:

 

  • Smiltenes novada bibliotēka (ar apakšstruktūrām):
    • Apes bibliotēka;
    • Bilskas bibliotēka ar Birzuļu un Lobērģu nodaļām;
    • Blomes bibliotēka;
    • Brantu bibliotēkā;
    • Drustu bibliotēka;
    • Gaujienas bibliotēka;
    • Grundzāles bibliotēka;
    • Launkalnes bibliotēka;
    • Palsmanes bibliotēka;
    • Raunas bibliotēka ar Rozes nodaļu;
    • Trapenes bibliotēka;
    • Variņu bibliotēka;
    • Vidagas bibliotēka.
  • Smiltenes novada Tūrisma informācijas centrs;
  • Smiltenes Novadpētniecības muzejs;
    • Drustu novadpētniecības muzejs;
    • J. Vītola memoriālais muzejs “Anniņas”;
    • Raunas Kultūrvēsturiskā mantojuma centrs.
  • Kultūras centru nodaļa:

    • Smiltenes Kultūras centrs;
    • Apes Kultūras centrs ar apakšstruktūru “Amatu māja” (tai skaitā E. Zālītes memoriālā māja);
    • Blomes Tautas nams;
    • Drustu Tautas nams;
    • Gaujienas Tautas nams;
    • Raunas Kultūras centrs;
    • Variņu Tautas nams;
    • Launkalnes Tautas nams;
    • Bilskas pagasta Birzuļu Tautas nams;
    • Grundzāles Kultūras nams;
    • Palsmanes Kultūras nams;
    • Trapenes Kultūras nams, Trapenes novadpētniecības centrs ;
    • Virešu Kultūras nams.

 Pārvaldes darbības mērķi ir:

  • Attīstīt kultūras un tūrisma iestādes un struktūrvienības, kā daudzfunkcionālas un kvalitatīvas kultūras un tūrisma pakalpojumu sniedzējas, kas dod ieguldījumu daudzveidīga un sabiedrības aktīvai līdzdalībai pieejama kultūras, tūrisma un mūžizglītības procesa veidošanā;
  • Nodrošināt tautas mākslas un kultūras vērtību radīšanu, saglabāšanu, izkopšanu un jaunrades procesu attīstīšanu Smiltenes novadā un Smiltenes pilsētā;
  • Sekmēt līdzsvarotu kultūras procesu attīstību un kultūras pieejamību Smiltenes novadā, nodrošinot iedzīvotājiem tiesības uz kvalitatīvu dzīves telpu.

Pārvalde izstrādā nolikumus, metodiskos norādījumus, lielu uzmanību vēršot speciālistu tālākizglītībai, piemēram, iekšējās komunikācijas vadīšana, lietišķā etiķete, cilvēkresursi un nodarbinātība, kultūras pasākumu organizēšanas praktiskie pasākumi, sekmīga kultūras projektu vadība un finansējuma piesaiste, profesionālā izdegšana, tās novēršanas iespējas u.c.

Smiltenes novada kultūras nozares prioritāte ir latviskā identitāte un Dziesmu un Deju svētku tradīciju saglabāšana.

Smiltenes novads ir vieta, kur ir spoži svētki un neticama uzdrīkstēšanās. Vieta, kur ir izcili talantīgi cilvēki un kuri līdzdarbojas kultūras procesos, tādējādi pilnveido sevi, Latviju un Eiropu.

Kultūras tradīcijas Smiltenes novadā tiek godātas caur vienmēr aktīvu kultūras dzīvi – tautiskām dejām, koru dziedājumiem, aktiermākslu un amatniecību. Šobrīd novadā kopumā darbojas 65 dažādi amatiermākslas kolektīvi, kuros iesaistījušies vairāk kā 720 dalībnieki. Aktīvā iedzīvotāju iesaistīšanās amatiermākslā būtiski nostiprina iedzīvotāju latvisko identitāti, nodrošinot Vispārējo Dziesmu un Deju svētku tradīciju saglabāšanu.

Deju māksla – Smiltenes pusē vienmēr valdījis dejotprieks. To apliecina lielais tautisko deju kolektīvu skaits ar senām tradīcijām. Šodien novadā aktīvi darbojas vairāk kā 10 tautisko deju kolektīvi, vairākas mūsdienu deju grupas, senioru Eiropas deju kolektīvi, kā arī līnijdeju kolektīvi. Smiltenes novads var lepoties ar radošiem un talantīgiem dejotājiem, kuri godā latviešu tautas deju, dziesmu un tautas tērpu kultūru. 

Tautisko deju kolektīvi: JDK “Buki” un VPDK “Ieviņa” Smiltenes pilsētas kultūras centrā, JDK “Atspērines” Blomes, “Nadele” Blomes, JDK “Rieda” un VPD “Rieda” Grundzāles, VPDK “Cīrulis” Palsmanes un VPDK “Varis” Variņu pagastā, Bērnu deju kolektīvs “Mazais kastanītis” , Pirmsskolas deju kolektīvs “Vidējais  kastanītis’’ un Tautisko deju kolektīvs „Kastanītis”  no Gaujienas, deju kolektīvs ,,Trejdeviņi“ Raunā, Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Virši” Virešos, Vidējās paaudzes tautisko deju kolektīvs “Metenis Apē, 2.-6. klašu tautisko deju kolektīvs “Nebēdnieki”, 10. Pirmsskolas vecuma bērnu tautisko deju kolektīvs “Mazie Nebēdnieki”,  Bērnu tautisko deju kolektīvs ”Nebēdiņa” (3-5 gadi) Apē.

Senioru deju grupas: “Vējiem līdzi” Brantu, “Smiltesele” Smiltenes, Senioru dāmu deju kolektīvs „Sinda” Gaujienā, dāmu deju kolektīvs ,,Kņopienes.lv“ Raunā.

Līnijdeju grupas: “Kantrī ritmi” Brantos, “Forever live” Smiltenē, “Let`s dance” Palsmanes un “Spriksteles” Variņu pagastā, līnijdeju grupa “Īstās meitenes” Apē.

Koru māksla – Smiltenes kultūras dzīve izsenis bijusi bagāta ar kora dziedāšanas tradīcijām. Jauktais koris „Vidzemīte”, Jauktais koris „Pakalni”, Senioru jauktais koris „Mežābele”, savukārt 2018.gadā darbu uzsāka Smiltenes novada Kultūras centra jauktais koris “LidoJums”, Raunas jauktais koris ,,Rauna“, Trapenes Sieviešu koris  “Trapene”, Apes novada jauktais koris “Ape” 

Amatierteātri – teātra mākslai Smiltenes novadā ir sena vēsture. Pirmās teātra izrādes notika 1870. gadā, lomās iejutās vietējie skolotāji un lauku saimnieki. 1945. gadā darbu sāka kultūras nama drāmas ansamblis, no kura 1966. gadā izveidojās Smiltenes Tautas teātris, kas ir Smiltenes novada lepnums un gods. Amatierteātru kolektīvi aktīvi darbojas gandrīz katrā pagastā – „Cik Jaudas” Grundzāles, „Nenolaid rumpi” Blomes, „Randiņš” Palsmanes, Brantu pagasta amatierteātris, amatierteātris „Kaķu nams’’ no Gaujienas, amatierteātris “Kurmis” Trapenē, amatierteātris “Vireši”, Bilskas pagasta Birzuļu tautas nama amatierteātris.

Vokālie ansambļi – novadā darbojas  vokālie ansambļi: Grundzāles pagasta „Vienkārši prieks”, Smiltenes novada Kultūras centra „Iedvesma”, “Anemones” Launkalnes pagastā, “Ieklausies” un “Herakleum” Blomes pagastā, vīru un sieviešu  vokālais ansamblis  no Gaujienas, Drustu sieviešu vokālais ansamblis “Dienvidvējā”, sieviešu vokālais ansamblis “Noktirne”, trio “Mondo”, SAC “Trapene” senioru ansamblis “Pīlādzis”, muzikālā apvienība “Atmoda”, vīru vokālais ansamblis “Runči” un jauktais vokālais ansamblis “Sonets” no Trapenes, Virešu sieviešu vokālais ansamblis, Bērnu vokālais ansamblis “Atspole” Virešos, Apes sieviešu vokālais ansamblis, Apes vecākās paaudzes sieviešu vokālais ansamblis “Dziesmas mūžs”, kapela ”Ope”, bērnu un jauniešu vokālā grupa Apē.

Folkloras kopa – Smiltenes novada Kultūras centra folkloras kopa “Rudzupuķe”. Piedalās vietēja un starptautiska mēroga festivālos, vada mičošanas, līdzināšanas, krustabu un bedību rituālus, uztur latviešu tautas tradīcijas, godus, vada un māca latvju dančus, rotaļas. Vienmēr atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir popularizēt mūsu tautas tradicionālo kultūru.

Pūtēju orķestris – ar izciliem panākumiem darbojas Smiltenes pilsētas pūtēju orķestris. Tā sastāvu veido Smiltenes mūzikas skolas bijušie un tagadējie audzēkņi, kā arī Apes pūtēju grupa.

Lietišķā māksla – lai veicinātu interesi par latviešu tautas kultūras mantojuma izzināšanu, saglabāšanu un vairošanu, apvienotu paaudzes un dažādus sociālos slāņus, 1947. gadā tika izveidota Tautas lietišķās mākslas studija „Smiltene”, kas veiksmīgi darbojas arī šodien. Šobrīd darbojas arī Variņu pagasta lietišķās mākslas studija un Blomes pagasta rokdarbnieču un aušanas kopa “Blumenhof”, amatierkopa ,,Dari pats” Drustos, Raunas pagasta audēju kopa “Drellis”.

Smiltenes novads var lepoties arī ar vairākām Latvijā atpazīstamām un iemīļotām mūziķu grupām: „Apvedceļš”, „Mākoņstūmēji”, „Kreisais pagrieziens”, “The missing”, “Propellers”, “Ceļojums”, “Palsa”. 


SASNIEGUMI 

Smiltenei 100 svētki un nakts pastaigu taka “Teiksma par gaismas bruņinieku” ieguvusi Latvijas Pasākumu forums Izcilības balvas 2020 trīs nominācijās: