2024. gada 19. maijs
A- A A+
Viegli lasīt

Ārpusģimenes aprūpē esošie bērni pēc pilngadības sasniegšanas varēs saņemt papildu atbalstu

Latvijā vecums, līdz kuram bērns pēc ārpusģimenes aprūpes var uzturēties audžuģimenēs vai pie aizbildņiem, ir viens no zemākajiem Eiropā, ko pierāda veiktie pētījumi. Tāpēc ir nepieciešams pāreju uz pieaugušā vecumu nodrošināt pakāpeniskāk, šajā laikā pievēršot uzmanību bērna individuālajām vajadzībām un nodrošinot uzticama pieaugušā atbalstu jaunietim.

Lai palīdzētu jaunietim attīstīt prasmes un resursus, kas nepieciešami patstāvīgas dzīves uzsākšanai, plānots sociālais mentors. Viņš, izvērtējot katra jaunieša individuālo situāciju un cieši sadarbojoties ar viņu, piedalīsies dažādu juridisku, sadzīvisku jautājumu risināšanā, jaunieša socializēšanās iemaņu stiprināšanā, iesaistīsies jaunietim nozīmīgos notikumos, tai skaitā klātesot izglītības un darba meklējuma procesos.

Labklājības ministrijas piedāvātos atbalsta pasākumus pēc pilngadības sasniegšanas ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās”, kas otrdien, 30. aprīlī, pieņemti valdības sēdē.

Grozījumi paredz, ka papildu atbalsta pasākumi tiek sniegti pilngadību sasniegušajam ārpusģimenes aprūpē bijušajam bērnam un adoptētajiem, kuriem ar tiesas spriedumu atcelta adopcija līdz 21 gada vecumam vai, ja tie mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā, — līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks uzsver, ka “šie noteikumu grozījumi ir solis uz priekšu pakāpeniskas pārejas no ārpusģimenes aprūpes sistēmas uz patstāvīgu dzīvi nodrošināšanā un arī turpmākajos gados ministrija, kopā ar citām jomām turpinās šī atbalsta pilnveidi, paredzot papildus risinājumus jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes tādās jomās kā veselība, nodarbinātības veicināšana, izglītība, juridiskais atbalsts un citas. “

Plānotais atbalsts ietver palīdzību atbalsta tīkla izveidē, finanšu un budžeta pārvaldības pratības nostiprināšanu un mērķtiecīgu atbalstu izglītības ieguvē, kas visi kopā ievērojami samazina dažādu risku, t.sk. jauniešu nabadzības risku iestāšanos nākotnē. Laika pavadīšanā mentora klātbūtnē ir paredzēta arī kabatasnauda, apmaksājot ēdināšanu, kultūras pasākumus, sporta nodarbības un cita veida motivācijas pasākumus jaunietim.

Papildus tam jauniešiem tiek piedāvāta dalība atbalsta grupās dažādu sociālo prasmju apguvei, kas sevī var ietvert gan tādas praktiskās nodarbības kā ēst gatavošana, rēķinu apmaksa, skaitītāju rādījumu nodošana, gan arī teorētiskas nodarbības budžeta plānošanā vai stresa pārvaldīšanā, juridiskas dabas jautājumu risināšanā, veselīgā attieksmē pret sevi un apkārtējiem un citiem jautājumiem.

Lai nodrošinātu maksimālu iespēju jaunietim saņemt zināmas un uzticamas personas atbalstu, grozījumi paredz, ka jaunietis, ja pats to vēlas un bijušais aprūpētājs tam piekrīt, var turpināt uzturēties pie bijušā aprūpētāja, kas ietver iespēju, ka iepriekšējie aprūpētāji var kļūt par sociālajiem mentoriem, tādējādi turpinot atbalstīt pilngadību sasniegušo.

 

Egils Zariņš

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists