2024. gada 19. maijs
A- A A+
Viegli lasīt

Ir jāpaaugstina ēku energoefektivitāte, lai mazinātu enerģētisko nabadzību

“Ēku energoefektivitāte ir galvenais enerģētiskās nabadzības mazināšanas risinājums,” šāda atziņa izskanēja 3.aprīlī notikušajā darbseminārā Alūksnē, kuru organizēja Vidzemes plānošanas reģions projekta CEESEU-DIGIT ietvaros.

Enerģētiskā nabadzība ir būtiska problēma Eiropā, un tās cēloņi rodami situācijā, kad enerģijas izmaksas Eiropā ir proporcionāli augstas pret iedzīvotāju ienākumiem, kā arī ēkas ir energo-neefektīvas. Ne vienmēr enerģētiskā nabadzība būtu saistāma ar sociāli neaizsargātām grupām vai mazturīgajiem. Tā bieži vien ir pazīme, ka par enerģētikas pakalpojumu tiek maksāta pārlieku liela summa, un turklāt to jāskata arī komforta aspektā, proti, vai ir pietiekami silts vai gaišs. Tomēr Latvijā, lai noteiktu, vai mājsaimniecību ir skārusi enerģētiskā nabadzība, galvenokārt tiek vērtēts mājsaimniecības vai personas ienākumu līmenis un atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes vai personas statusam. Eiropā uz enerģētiskās nabadzības indikatoriem raugās plašākā mērogā, vērtējot, vai enerģētikas pakalpojumi ir pieejami cenas ziņā un vai ir iespēja nodrošināt adekvātu komforta līmeni mājoklī, lai neapdraudētu labbūtību un veselību. Nepiemērota iekštelpu temperatūra var veicināt mitruma un pelējuma veidošanos, kā arī radīt saslimšanas ar elpceļu un sirds slimībām. Tāpat enerģētisko nabadzību var veicināt ārējie apstākļi, kurus ir grūti ietekmēt pašai mājsaimniecībai. Piemēram, daudzdzīvokļu mājās, kur siltumu nodrošina individuālās apkures iekārtas, bieži vien neapdzīvotie dzīvokļi netiek ziemas periodā apsildīti, līdz ar to arī kaimiņiem var būt grūtības uzturēt piemērotu iekštelpu temperatūru.

Darbseminārā Alūksnē Vidzemes plānošanas reģions aicināja vairāk par enerģētiskās nabadzības definējumu, likumisko ietvaru un risinājumiem pastāstīt Selīnai Vancānei, Rīgas Tehniskās Universitātes Vides inženierzinātņu doktorantei. Latvijā ir lielākais iedzīvotāju īpatsvars Eiropā, kas dzīvo daudzdzīvokļu ēkās. “Dzīvojamais fonds Latvijā strauji noveco, to raksturo augsts ēku energoresursu patēriņš un zemas siltumtehniskās prasības. Enerģētisko nabadzību veido sliktais ēku stāvoklis kombinācijā ar zemu maksātspēju. Ja nevaram uzlabot katra indivīda materiālo labklājību, tad būtu jāuzlabo ēku energoefektivitāte,” uzsvēra S.Vancāne. Ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotāji lielā mērā pakļauti enerģētiskās nabadzības riskam un saskaras ar grūtībām segt ikmēneša rēķinus par mājokli, daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšana ir iespējama, ja investīcija īpašumā nesagādā papildus finansiālās grūtības iedzīvotāju ikdienas izmaksās. Tas nozīmē, ka būtu jānodrošina papildus finansējums mājokļu pabalstam, ja pēc atjaunošanas mēneša maksājums ir pieaudzis salīdzinot pret situāciju, ja ēka nebūtu atjaunota.

Lai varētu mērķtiecīgi veikt atbalsta pasākumus, nepieciešams apzināt vispārējo ēku stāvokli Latvijā. S. Vancāne uzsvēra, ka ēkas ar viszemākajiem energoefektivitātes rādītājiem būtu jāatjauno prioritāri, tam radot atsevišķu atbalsta programmu, kā to nosaka Eiropas Komisijas rekomendācijas. Šobrīd nav nepieciešamo datu, lai veiktu pilnīgu novērtējumu par mājokļu fondu Latvijā.  Atsevišķās pašvaldībās ir iespēja integrēt datus, apvienojot tos ar informāciju par siltumenerģijas patēriņu, bet lielākā daļā šādus datus neapkopo. Šādas publiskas informācijas pieejamība veicinātu iedzīvotāju izpratni un iesaistīšanos ēku atjaunošanas procesā, kā arī iedzīvotājiem palīdzētu novērtēt īpašuma energoefektivitātes līmeni iegādājoties jaunu īpašumu. Zema energoefektivitātes klase būtu klasificējama kā bīstamības rādītājs. Turklāt ir jāpievērš uzmanība arī tādiem iedzīvotājiem, kas neiekļaujas sociālā atbalsta saņēmēju lokā, bet tomēr ir grūtības nomaksāt enerģijas rēķinus un veikt ēkas atjaunošanu. Alūksnē tika uzsvērta arī vienas pieturas aģentūru loma iedzīvotāju informēšanai, kā arī konsultatīvā atbalsta sniegšanai par daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas soļiem. Šāda aģentūra darbojas Rīgā, kur Rīgas enerģētikas aģentūra sniedz profesionālas konsultācijas un atbalstu daudzdzīvokļu namu atjaunošanai. Šobrīd arī Vidzemes plānošanas reģionā notiek sagatavošanās darbi, lai izveidotu šādu atbalsta punktu arī Vidzemē, kas taps Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta RenoWave ietvaros.

Vidzemes plānošanas reģions CEESEU-DIGIT projekta ietvaros pašvaldību speciālistiem uzsvēra nepieciešamību arī savos ilgtspējīgas enerģijas un klimata plānos pievērst uzmanību pasākumiem enerģētiskās nabadzības mazināšanai. Noderīgs informācijas avots pašvaldībām var būt 2021. gadā sagatavotais materiāls “Cīņa pret enerģētisko nabadzību, īstenojot vietējos pasākumus”, kuru publicējis Enerģētiskās nabadzības konsultatīvais centrs. Materiāls latviešu valodā pieejams: https://energy-poverty.ec.europa.eu/discover/publications/publications/epah-report-tackling-energy-poverty-through-local-actions-inspiring-cases-across-europe_en

Papildus 2023. gadā tika sagatavots ziņojums Latvijā “Enerģētiskās nabadzība – no definīcijas līdz rīcībai”, kas pieejams: https://bankwatch.org/wp-content/uploads/2023/01/2023-01_Energ-e-tiska-nabadzi-ba-no-defini-cijas-li-dz-ri-ci-bai_final.pdf

Semināra otrajā daļā Gulbenes novada pašvaldības speciālists Krišjānis Upāns dalībniekus iepazīstināja ar platformu “Energy Equilibrium” (latviski “Enerģijas līdzsvara platforma”), kas izveidota ar mērķi atbalstīt pašvaldības un enerģijas piegādātājus lēmumu pieņemšanā, paātrinot vietējo atjaunīgo energoresursu izmantošanu un attīstot piemērotas enerģijas akumulācijas infrastruktūras. Šis projekts tiek finansēts no Interreg Baltijas jūras reģiona projekta ”Carbon driver energy equilibrium at the municipal scale (Energy Equilibrium) (Oglekļa vadītas enerģijas līdzsvars pašvaldības mērogā (Enerģijas līdzsvars)”, Projekta nr. #C027.” Papildus informācija pieejama projekta mājas lapā www.interreg-baltic.eu/project/energy-equilibrium-interreg-baltic-sea-region/

Kopā ar Alūksnes novada pašvaldību darbsemināra dalībnieki devās apskatīt 2023. gadā atklāto Alūksnes Izziņas un pakalpojuma centru un Alūksnes Biznesa staciju. Alūksnes Biznesa stacija uzbūvēta uzņēmējdarbības atbalstam, un ēka ir kļuvusi par mājvietu četriem novada uzņēmējiem.

Par CEESEU-DIGIT projektu

Kopš 2023. gada rudens vairākās Vidzemes pašvaldībās VPR komanda organizē energopārvaldības darbseminārus, kuru mērķis ir veicināt energopārvaldnieku un citu speciālistu zināšanas, izstrādājot un atjaunojot ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānus. CEESEU-DIGIT projekts tiek ieviests Eiropas Savienības “Life” programmas ietvaros. Vairāk par projekta aktivitātēm lasiet ŠEIT.

Šis projekts ir saņēmis Eiropas Savienības finansējumu saskaņā ar granta līgumu Nr. 892270. Visu atbildību par darbsemināru saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par ievietotās informācijas izmantošanu.

Jautājumiem: Maija Rieksta, Vidzemes plānošanas reģions, e-pasts: maija.rieksta @vidzeme.lv, mob.nr. 26099521

 

Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā. Saziņai: [email protected]