Smiltenes novada pašvaldība sadarbībā ar Stokholmas pilsētas pašvaldību un vēl 7 partneriem no Vācijas, Lietuvas, Somijas, Igaunijas un Polijas uzsākusi īstenot Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.- 2027. gadam projektu “Integrating criteria for chemicals, climate and circularity in procurement processes” (latviski– Ķīmisko vielu, klimata un aprites kritēriju integrēšana iepirkuma procesos), akronīms- “ChemClimCircle”.
“ChemClimCircle” projekts ir vērsts uz zaļā un aprites publiskā iepirkuma procedūru ieviešanu pašvaldību līmenī, kas mazāk kaitē klimatam, mazāk rada atkritumus, efektīvāk izmanto resursus, un mazina kaitīgu ķīmisku vielu klātbūtni. Smiltenes novada pašvaldība šajā projektā pilotēs iepirkumus, un vēlāk ar savu pieredzi plāno motivēt arī citas Latvijas pašvaldības sekot šim piemēram. Smiltenes novada pašvaldības kopējās izmaksas projektā “ChemClimCircle” ir 26 880 EUR, kas ietver programmas līdzekļus 21 504 EUR, valsts budžeta dotāciju 2688 EUR un pašvaldības līdzfinansējumu 2688 EUR.
Projekta ietvaros jau notikušas vairākas aktivitātes. Attālināti platformā Zoom 14.oktobrī projekta atklāšanas pasākums, 1. un 15.novembrī divas tikšanās, kuru rezultātā izstrādāta igauņu partneru aptaujas anketa par iepirkumu sistēmu, un nosūtīta aizpildīšanai visās projektā iesaistītājās partneru pašvaldībās. Turpretī no 29.novembra līdz 1.decembrim Hamburgā, Vācijā notika starptautisks seminārs “THINK TANK WORKSHOP”, kurā klātienē tikās gan visu deviņu projekta partneru pārstāvji, gan asociētie partneri un citi interesenti, lai diskutētu par ķīmisko vielu, klimata un aprites kritēriju integrēšanu iepirkuma procesos – esošo situāciju Ziemeļvalstīs un Austrumu bloka valstīs, problēmām, iespējamajiem risinājumiem. Semināra ietvaros tika prezentēts projekts un partneri, sniegts ieskats iegūtajos datos no projekta partneru anketēšanas rezultātiem, izcelts kopīgais un atšķirīgais katrā no valstīm, noteikti papildus nepieciešamie dati situācijas pilnīgākai izpratnei. Semināra ietvaros notiek arī diskusijas darba grupās. Tā kā šāda pieeja tiek īstenota pirmo reizi ir daudz jautājumu, neskaidrību un nepieciešams pēc iespējas pilnīgāk izprast katras valsts esošo likumdošanu iepirkuma jautājumos, it īpaši piemērojot zaļā iepirkuma principus, un potenciālās iespējas integrēt iepirkumos ķīmisko vielu, klimata un aprites kritērijus. Papildus projekta sanāksmē tiek runāts par projekta īstenošanas nosacījumiem, tiek noteikts partnera sanāksmju laika grafiks un risināti nākamie jautājumi saistībā ar projekta ieviešas procesu.
Projekta galvenā partnera Stokholmas pilsētas pašvaldības pārstāve un projekta koordinatore Anne Lagerqvist ir pārliecināta, ka “Tā kā bieži ir jāsasniedz mērķi visās trijās jomās: ķīmiskās vielas, klimats un aprite, un nav ticams, ka tās tiks apstrādātas individuāli, lielāka iepirkumu procesu koordinācija ievērojami atvieglotu darbu. Mēs plānojam veidot sinerģijas starp ķīmisko vielu, klimata un aprites kritērijiem un konstatēt, bet izvairīties no mērķu konfliktiem. Liela uzmanība ir pievērsta CO2 emisiju samazināšanai un apritei. Bet, lai sasniegtu apriti, nepieciešami materiāli, kas nesatur toksiskas vielas. Lineāra domāšana patēriņa modeļos ir radījusi šīs te problēmas pārejai uz apriti. Viens piemērs ir PVC plastmasa, ko izmanto grīdas seguma materiālos, rotaļlietās, šļūtenēs un caurulēs utt. Tā vēsturiski satur ļoti bīstamas vielas, kas padara šo materiālu pārstrādi nederīgu aprites ekonomikai. Mūsu cerība – projekts novedīs pie praktiskām stratēģijām darbam pašvaldībās par dažādu ilgtspējīgu jomu integrāciju iepirkumos.”
Attīstības un plānošanas nodaļa
