2022. gada 9. aug.
A- A A+
Viegli lasīt

Ko darba tirgū paredz gaidāmās izmaiņas vienlīdzības veicināšanai?

Lai nostiprinātu iespējas uz elastīgu darba vidi vecākiem un cilvēkiem, kuri aprūpē kādu tuvinieku, jau 2022. gadā gaidāmas izmaiņas – to paredz Eiropas Savienības direktīva par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem. Nacionālajos tiesību aktos direktīvas prasības jāpārņem līdz 2022. gada 2. augustam.

Labklājības ministrija sagatavojusi skaidrojumu par svarīgākajām direktīvas nestajām izmaiņām darbiniekiem, kas būs attiecināmas pēc 2022. gada 2. augusta.

Paternitātes atvaļinājums  – 10 darba dienas

2018. gada Eirobarometra aptaujā par darba un privātās dzīves līdzsvaru redzams, ka Latvijā paternitātes atvaļinājums tiek izmantots retāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē gan redzams, ka saskaņā ar ienākumu un dzīves apstākļu pētījuma datiem beidzamo desmit gadu laikā ievērojami pieaudzis paternitātes pabalsta saņēmēju skaits. 2020. gadā paternitātes pabalstu saņēma 9783 tēvi jeb aptuveni 50% no visiem, kuriem uz šo pabalstu bija tiesības. Tomēr 2020. gada oktobrī Labklājības ministrijas uzdevumā veiktajā socioloģiskajā aptaujā atklājās, ka vien sešiem no 10 tēviem (63%) savā darba vietā ir iespējams izmantot paternitātes atvaļinājumu.

Saskaņā ar direktīvu bērna tēvam pēc bērna piedzimšanas pienāksies apmaksāts 10 darba dienu ilgs atvaļinājums (šobrīd Latvijā šis atvaļinājums ir 10 kalendārās dienas). Prasot paternitātes atvaļinājumu, nostrādātais laiks vai darba stāžs netiek ņemts vērā. Tēvs var izmantot savas tiesības uz atvaļinājumu arī tad, ja vecāki nav laulāti un dzīvo atsevišķi.

Izmaiņas skars arī apmaksāto bērna kopšanas atvaļinājumu

Viens no darba un privātās dzīves līdzsvara stūrakmeņiem ir iespēja līdzvērtīgi dalīt rūpes par bērniem. Tiesa, visai bieži šādu iespēju īstenošanu praksē diktē sabiedrības priekšstati un stereotipi par to, kāda loma ģimenē un sabiedrībā ir vīrietim un kāda – sievietei. Joprojām izplatīts ir uzskats, ka maza bērna kopšanu un audzināšanu lielākoties jāuzņemas mātei, un tas redzams arī statistikas datos un pētījumos. Bērnu kopšanas atvaļinājumu Latvijā, kā secināts 2018. gada Eirobarometra aptaujā par darba un privātās dzīves līdzsvaru, biežāk izmanto sievietes – 63% gadījumu. Savukārt saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2020. gadā vidēji mēnesī vecāku pabalstu saņēma 21 322 cilvēki, tostarp 17 596 sievietes un 3726 vīrieši.

Atbilstoši direktīvas prasībām vismaz divi mēneši no apmaksāta bērna kopšanas atvaļinājuma nav nododami otram vecākam un tie izmantojami elastīgi līdz bērna astoņu gadu vecumam. Tas nozīmē, ka viens no vecākiem varēs izmantot atvaļinājuma lielāko daļu, taču vai nu mammai, vai tētim pienāksies vismaz divi bērna aprūpei veltāmi mēneši, ko nevarēs nodot otram. Šobrīd Latvijā tiesības uz pusotru gadu ilgu bērna kopšanas atvaļinājumu ir katram no vecākiem un to var izmantot līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, savukārt vecāku pabalstu var saņemt viens no vecākiem līdz atvases gada vai pusotra gada vecumam, un tas ietekmē pabalsta apmēru (attiecīgi – 60% vai 43,75% apmērā no iemaksu algas). Vienlaikus vecākiem jau šobrīd ir tiesības un iespējas izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu, savā starpā mainoties.

Darbinieki varēs saņemt piecu darba dienu ilgu aprūpētāja atvaļinājumu

Darbinieki, kuri rūpējas par citu ģimenes locekli, ļoti bieži maina savu nodarbinātības statusu vai darba laiku, lai pielāgotos konkrētajai situācijai ģimenē. Latvijas Darba devēju konfederācijas veiktajā darba devēju aptaujā secināts, ka darbiniekiem, kuriem ir nepieciešams aprūpēt kādu citu ģimenes locekli, darba devēji visbiežāk piedāvā elastīgu darba grafiku (35%), attālinātā darba iespējas (25%) vai samazinātu darba stundu skaitu (13%). Tas gan nemaina faktu, ka daudzi cilvēki nespēj atrast darbu, kas ir savienojams ar aprūpēšanu, un 34% aptaujāto uzņēmumu neslēpa, ka darbiniekiem ar aprūpes pienākumiem atbalsta veidi netiek piedāvāti.

Direktīva paredz, ka darbiniekam būs tiesības uz piecu darba dienu ilgu aprūpētāja atvaļinājumu kalendārā gada laikā. To varēs izmantot, lai personīgi atbalstītu vai aprūpētu tuvinieku vai kādu citu cilvēku, kurš ar darbinieku dzīvo vienā mājsaimniecībā un kuram nepieciešama aprūpe vai atbalsts nopietna medicīniska iemesla dēļ. Katra dalībvalsts var izvēlēties, vai un kādā apmērā atvaļinājumu apmaksāt.

Vecāki un aprūpētāji varēs prasīt elastīgu darba režīmu

Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.–2017. gadam novērtējuma ietvaros veiktajā iedzīvotāju aptaujā respondenti atklāja, ka darba devēji atbalstu privātās dzīves un darba savienošanai galvenokārt sniedz, ļaujot izvēlēties atvaļinājuma laiku (53,4%) un akceptējot prombūtni bērna slimības dēļ (51,98%). Katrs trešais respondents atbildēja, ka viņam ir iespēja strādāt elastīgu darba laiku, bet gandrīz ceturtajai daļai aptaujāto šādas iespējas nebija. Direktīva paredz, ka vecākiem vismaz līdz bērna astoņu gadu vecumam un arī aprūpētājiem ir tiesības prasīt darba devējam  noteikt elastīgu darba režīmu. Ar darba laika pielāgojumu ir saprotami tie gadījumi, kad darba devējs nosaka darbiniekam individuālo darba laiku, kas var atšķirties no ierastā darba laika režīma uzņēmumā, arī attālinātais darbs, nepilnais darba laiks u.c.

Lai atbalstītu direktīvas prasību ieviešanu, Labklājības ministrija sadarbībā ar sociālajiem partneriem – biedrībām “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība” un “Latvijas Darba devēju konfederācija” – īsteno Eiropas Savienības programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” (2014–2020) līdzfinansētu projektu “Līdzsvars visiem (B4A)”. Projekts paredz dažādus informatīvus un skaidrojošus pasākumus gan darbiniekiem, gan darba devējiem, gan sabiedrībai kopumā. Plašāka informācija par projektu “Līdzsvars visiem (B4A)” pieejama Labklājības ministrijas mājaslapā, savukārt ar direktīvu iespējams iepazīties EUR-Lex tīmekļa vietnē.

Informāciju sagatavoja:

Aiga Ozoliņa,

Labklājības ministrijas

Komunikācijas nodaļas vadītāja