No 1. aprīļa līdz 30. jūnijam tiek izsludināta ārkārtas situācijas egles astoņzobu mizgrauža kaitējuma ierobežošanai. Smiltenes novadā ārkārtas situācija izsludināta visos novada pagastos.
Par astoņzobu mizgrauža aktivizēšanos skaidrojumu sniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Agnis Šmits. Pētnieks informē, ka astoņzobu mizgrauži, kas ir eglēm bīstamākie meža kaitēkļi, pēc ziemas miega varētu aktivizēties maija sākumā, tas gan atkarīgs, piemēram, no laikapstākļiem. Kopumā gada griezumā mizgrauži aktivizējas divās paaudzēs – vienu reizi maijā, bet otro reizi – aptuveni jūlijā, var būt aktīvi līdz pat oktobrim.
Lai minimizētu kaitēkļa postījumus, pavasarī mežizstrādes darbus ļoti ieteicams veikt līdz aprīļa sākumam – no sanitārās cirtes beigām līdz laikam, kad mostas kukaiņi vajadzētu paiet vismaz mēnesim, pretējā gadījumā nesen zāģētu egles koku smarža kalpos kā kukaiņu pievilinātājs.
Agnis Šmits mizgrauža ierobežošanai iesaka veikt vairākas darbības. Pirmkārt, sekot līdzi koku stāvoklim – svaigi invadētas egles atpazīt ir grūti, ja kukainis kokā ir nesen – var pamanīt vien dažus caurumiņus pie zariem, arī smalkas skaidiņas. Jāteic, ka gadījumos, kad uz egles mizas caurumus pamanīt var lielākos laukumos, lai gan koks vēl vizuāli zaļo, egle jau ir neatgriezeniski bojāta un mizgrauzis nokļuvis nākamajos kokos.
Jāteic, ka egļu audzi izārstēt brīdī, kad mizgrauzis tajā ir iekļuvis, nav iespējams – vienīgais variants ir ātra kokmateriāla realizācija. Ārkārtas situācijas noteikumi paredz rīcību “A”, “B” un “C” zonās, virsmērķis – pasaudzēt vērtīgās egļu audzes. “A” zona – vērtīgā egļu audze. “B” buferzona – 100 metru rādiusā no vērtīgās egļu audzes. Tālāk paredzēta zona “C” – 101 līdz 500 metru buferis.
“A” un “B” aizsardzības zonā ir aizliegta koku ciršana, izņemot mizgrauža svaigi invadēto koku ciršanu, saskaņā ar rīkojumā noteiktajām prasībām. “B” zonā papildus izvieto feromonu slazdus kaitēkļu pievilināšanai, izplatības ierobežošanai. Ārkārtas situācijā feromonu slazdi kļūst pieejamāki mežu īpašniekiem, tas gan vairāk ir piemērots risinājums lielās, piemēram, Latvijas valsts mežu īpašuma audzēs, taču katrs meža īpašnieks var pieteikties pie Valsts meža dienesta, sazinoties ar mežzini, kurš novērtēs nepieciešamību izvietot slazdus, ja tas būs piemērots risinājums – iestādes darbinieki tos izvietos.
“C” aizsardzības zonā ir aizliegta koku ciršana kopšanas un izlases cirtē, kailcirtē un rekonstruktīvā cirtē platībā, kas mazāka par 0,8 hektāriem.
Koku ciršanas ierobežojumi paredzēti, lai ar svaigi cirstas koksnes smaržu nepievilinātu kaitēkļus.
Vērtīgs rīks, kurā ikviens var aplūkot zonas – vērtīgo egļu, 100 un 500 metru buferzonu izvietošanos teritorijā ir LVM GEO, kurā, atlasot nepieciešamo slāni var iepazīties ar vajadzīgo informāciju.
500 metru buferis paredzēts, lai pilnībā ierobežotu kukaiņu kustību uz vērtīgajām audzēm, to Agnis Šmits skaidro ar to, ka mizgrauži lido kopienās, lai kopiena spētu nodarīt kaitējumu kokam, tajā jābūt vismaz aptuveni 10 000 kaitēkļiem, taču kukaiņiem noturēties vienā kopienā un veikt vairāk par 500 metru distanci ir pārāk grūti, līdz ar to kaitēkļi izklīst un nespēj nodarīt tik būtisku kaitējumu.
Zemkopības ministrija papildus tam ziņo, ka, ja meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir spēkā esošs apliecinājums koku ciršanai “A”, “B” un “C” aizsardzības zonā un koku ciršana saskaņā ar rīkojumu ir aizliegta, Valsts meža dienests 10 dienu laikā pēc šā rīkojuma spēkā stāšanās izdod lēmumu par apliecinājuma koku ciršanai.
Vērts minēt, ka dabisks ienaidnieks ir laikapstākļi – lietaina vasara var kalpot kā palīgs kukaiņu iznīdēšanai, jo tie, visdrīzāk, ies bojā mitrumā tekošos koku sveķos, kas vairo koku dabiskās aizsardzības spējas.
Komentējot par to, kāpēc tieši Smiltenes novadā kukaiņi nodarījuši tik lielu kaitējumu, lai par ārkārtas situācijas zonu izsludinātu visus pagastus – Agnis Šmits min, ka Smiltenes novadā ir liela vērtīgo egļu audžu koncentrācija, tāpat arī ietekmi dod klimatiskās atšķirības, Vidzemes klimats, piemēram, salīdzinājumā ar Kurzemi ir ļoti labvēlīgs kukaiņu izplatībai, artavu devušas arī karstās, saulainās vasaras.
“Latvijas valsts meži” (LVM) Austrumvidzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītāja Gunta Dudele, komentējot LVM mežu stāvokli Smiltenes novadā, atzīst, ka novads ir mežiem bagāts, līdz ar to arī lielāka iespēja egles astoņzobu mizgraužiem izplatīties.
Vērts minēt, ka pēdējo divu gadu laikā Latvijas valsts meži veikuši mežistrādi vairākās vietās, lai samazinātu mizgraužu izplatību un neietekmētu blakus mežaudzes, arī šobrīd tiks īstenota nepieciešamā rīcība.
Plašāka informācija Ministru kabineta rīkojumā Nr. 180 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”: ŠEIT.
Beāte Putniņa
Smiltenes novada pašvaldības
Sabiedrisko attiecību speciāliste
