2022. gada 6. okt.
A- A A+
Viegli lasīt
Flower

Muzeji

Smiltenes novada muzejs Mēru muižā

Smiltenes novada muzejs dibināts 2011. gadā, savukārt muzeja akreditācijas apliecību ieguva 2018.gada februārī. Tas atrodas vēsturiskajā Mēru muižā. Pašreizējais muižas komplekss veidojies 19. gs. vidū. Tā centru veido pils, stallis ar arkādi, divas kūtis, šķūnis mūra stabos, kas kopā veido stilistiski vienotu ansambli. Saimniecības ēkas ir laukakmeņu mūra celtnes, kuru ailas mūrētas no sarkaniem ķieģeļiem un sākotnēji tām bijuši augsti dakstiņu jumti.

Pils būvniecība pabeigta 1905. gadā (citos avotos 1906.,1907.g.) neorenesanses stilā, iespaidojoties no vēlīnā vācu manierisma. Tai ir glezniecisks siluets, iespaidīgi izmēri, celtnes būvapjomu veido divi ar stāviem zelmiņiem rotāti nevienāda lieluma flīģeļi, augsts kārniņu jumta segums ar masīvu kvadrātisku torni un jumta izbūvēm. Pilij bijuši grezni interjeri: saglabājušās durvis, koka apšuvuma paneļi, griestu apdare kokā.

1926. gada vasarā muiža pārbūvēta skolas vajadzībām, kas šobrīd vairs nedarbojas. Skola darbojās no 1926.gada līdz 2009.gadam.

Muižas skaistumu vairo ap to izveidotais parks, kura teritorijā aug viens no lielākajiem ozoliem Latvijā, bet pēc vainaga lieluma (30x30m) lielākais Baltijā un Eiropas lapegle. 

Muzejā ir aplūkojama novadpētniecības un Birzuļu pamatskolas muzeja ekspozīcija. 2017. gadā Smiltenes novada muzejā tika atklāta jauna pastāvīgā ekspozīcija, kas veltīta novada medicīnas vēsturei. Ekspozīcija ar nosaukumu “Smiltenes novada medicīnas vēsture un muzeja pirmsākumi” tapusi, godinot un novērtējot dakteru Krūmalu ieguldījumu Smiltenes kultūrvēsturiskā mantojuma pētīšanā, vākšanā un saglabāšanā, radot priekšnosacījumus Smiltenes novada muzeja izveidošanai.

Kontaktinformācija:

Adrese: Mēru muiža, Mēri, Bilskas pag., Smiltenes nov., LV-4706
Tālrunis: (+371) 25776631
E-pasts: [email protected]

Darba laiks:
Pirmdiena: Slēgts
Otrdiena: 10.00 – 17.00
Trešdiena: 10.00 – 17.00
Ceturtdiena: 11.00 – 18.00
Piektdiena: 10.00 – 17.00
Sestdiena: 10.00 – 16.00
Svētdiena: Slēgts

Ieejas maksa:

Pieaugušajiem 2,00 EUR
Skolēniem un pensionāriem 1,50 EUR
Telpu noma 21,84 EUR/h
Muižas āra teritorijas izmantošana 10,00 EUR/h
Iespējams norēķināties tikai ar skaidru naudu!

Jāzepa Vītola memoriālais muzejs “Anniņas”

Muzejs iepazīstina ar Latvijas Konservatorijas dibinātāja un rektora, profesora Jāzepa Vītola (1863–1948) dzīvi un daiļradi.

Muzeja apmeklējums (~40min) ietver pastāvīgās ekspozīcijas un izstāžu apskati ar muzeja speciālista stāstījumu par profesoru, komponistu Jāzepu Vītolu, iepazīstinot ar Gaujienas kultūrvidi.

Uzvedums „Tikšanās ar Jāzepu Vītolu” (~40min) stāsta par komponistu saistošā un netradicionālā veidā, radot klātbūtnes sajūtu, ar citātiem, fotogrāfijām un mūziku ļaujot iejusties profesora dzīvē.

Muzeja apkārtnē stāvajās nogāzēs ierīkotās terases izmantojamas brīvdabas pasākumiem, koncertiem, dabas un mūzikas baudīšanai.

Gaujiena – mana paradīze…” teicis izcilais komponists, kad Latvijas valsts par īpašiem nopelniem viņam piešķīra daļu no bijušās Gaujienas muižas parka. Kādreizējā Gaujienas muižas aldara divstāvu koka mājiņa un 60 pūrvietu “dabas jaukumu” kļuva par vietu, kur Jāzeps Vītols pavadīja katru brīvo brīdi. Ēka celta Šveices tradicionālās arhitektūras stilā kā īpašs akcents Gaujas senlejas ainavā. No Valkas apriņķa zemes ierīcības komitejas 1922. gada 28. novembra sēdes protokola: „… pie robežu noteikšanas ņemt vērā, lai gabalā ietilptu pēc iespējas vairāk dabas jaukumu, jo gabals no centrālās komitejas domāts galvenām kārtām kā atpūtas vieta profesoram J. Vītolam, kura nodarbošanās nav lauksaimniecība…” 

Gaujienas Vītolsvētki katru vasaru ielūdz baudīt mūziku bezmaksas koncertos Gaujienas muižas parka teritorijā. Bērnu un jauniešu nometnes Vītolēni koris un simfoniskais orķestris koncertē „Anniņu” terasēs, solo un kamersastāvu priekšnesumus baudām Nakts koncertā uz Jāzepa Vītola muzeja balkoniem. Svētku noslēgumā Vītolēniem pievienojas pieaugušo amatierkori no visas Latvijas, lai skaistā koncertā izbaudītu Dziesmusvētku sajūtu un atzīmētu izcilā komponista Jāzepa Vītola dzimšanas dienu 26.jūlijā.

Vairāk informācijas: www.vitoleni.lv

   

Kontaktinformācija:

Adrese: „Anniņas”, Gaujiena, Gaujienas pagasts, Smiltenes novads, LV-4339
Tālrunis: +371 29247772
+371 28386923
E-pasts: [email protected]

Mājaslapa: http://www.vitoleni.lv

Darba laiks:

Pirmdiena, Svētdiena: slēgts!

Otrdiena – Sestdiena: 9.00-17.00

Vēlams iepriekš pieteikties!

Ieejas maksa:

Muzeja apmeklējums:
EUR 3 / persona
EUR 2 / skolēns, pensionārs

Uzvedums “Tikšanās ar Jāzepu Vītolu”:
EUR 3 / persona

 

Raunas muzejs

Par muzeju

Raunas muzejs dibināts 2015. gadā un šobrīd vēl atrodas izveides procesā. Muzeja veidošana tika sākta no nulles, vietā, kur muzejs nekad nav pastāvējis. Pamazām, vācot Raunas pagasta vēstures materiālus un cilvēkus raksturojošus priekšmetus, atmiņu stāstus un dokumentus, veidojas Raunas muzeja krājums. Regulāri veidojot dažādas mainīgās izstādes, muzejs sniedz iespēju Raunas novada iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Raunas vēsturi, kā arī apskatīt jaunākos un interesantākos muzeja krājuma priekšmetus. Pastāvīgā ekspozīcija šobrīd vēl nav izveidota.

Ŗīgas iela 2 – Plūmes māja – Grāmatnīca

Raunas muzeja izstāžu zāle izvietota skaistā ēkā Rīgas ielā 2, pašā Raunas centrā, ko vietējie cilvēki pazīts kā Plūmes māju vai Grāmatnīcu. Ēka 20.gs. 20. gadu otrajā pusē uzcēla Raunas uzņēmējs Jānis Plūme, kā veikala un dzīvokļu māja. 20.gs. 30. gados ēkā atradās manufaktūras preču veikals, frizētava, maizes veikals, gaļas skārnis, dzērienu veikals. Ēkas otrajā stāvā atradās Plūmes ģimenes dzīvojamās telpas. 1947. gadā šajā ēkā tika atvēra Cēsu grāmatnīcas filiāle, kas darbojās līdz pat 2001. gada un deva Plūmes mājai jauno nosaukumu – Grāmatnīca.

Rīgas ielas 2 ēka, kopā ar citām Raunas centra ēkām, redzama arī slavenajā Rīgas kinostudijas filmā “Dāvana vientuļai sievietei”, kas uzņemta 1973. gadā.  Filmā redzams ēkas ārskats ar uzrakstu “Restorāns”, kurā Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks izpildīja slaveno dziesmu “Rudacīte”.

20.gs. 90. gados ēkās darbojās vairāki veikali, konditoreja, kā arī kafejnīca-bārs. 2011. gadā ēka nonāca Raunas novada domes īpašumā, un 2014. gadā sākās ēkas rekonstrukcijas darbi, kas pilnībā tika pabeigti 2020. gada rudenī.

Izstādes, ekspozīcijas, galerijas

Raunas muzeja izstāžu zālē Rīgas ielā 2, Raunā (ieeja caur Raunas bibliotēku) iespējams apskatīt dažādas īslaicīgas izstādes, kas tiek mainītas 1-2 reizes gadā. Informāciju par aktuālajām izstādēm iespējams uzzināt arī Raunas muzeja Facebook lapā: https://www.facebook.com/raunasmuzejs/

Izstādes iespējams apskatīt bez maksas Raunas muzeja izstāžu zāles/Raunas bibliotēkas darba laikā. Sīkāku informāciju par izstādēm vai pieteikties izstādes apskatīšanai gida pavadībā iespējams pie muzeja vadītājas Ievas Plētienas pa tel. 28728377 vai e-pastu: [email protected]

Pašā Raunas centrā, nelielā skvēriņā starp Raunas pagasta pārvaldi un autoostu iedzīvotāju un viesu apskatei pieejami izgaismoti Dabas galerijas stendi, kuros aplūkojamas ar Raunas vēsturi un šodienu saistītas izstādes. Stendi brīvi pieejami apskatei jebkurā diennakts laikā bez ierobežojumiem un bezmaksas. Dabas galerijas izstādes tiek mainītas 2 reizes gadā.

Kontaktinformācija:

Raunas muzeja vadītāja Ieva Plētiena

Adrese: Raunas muzeja izstāžu zāle/Raunas muzejs: Rīgas iela 2, Rauna, Raunas pagasts, Smiltenes novads, LV-4131. Izstāžu zālē atrodas vienā ēkā ar Raunas pagasta bibliotēku.
Tālrunis: +371 28728377
E-pasts: [email protected]


Darba laiks:
Pirmdienas – trešdienas, piektdienas: no plkst. 9.00 līdz 18.00, pusdienu pārtraukums no plkst. 13.00 līdz 14.00
Ceturtdienās: no plkst. 9.00 līdz 15.00
Sestdienās: no plkst. 9.00 līdz 13.00
Svētdienās: slēgts
Par iespēju apmeklēt izstāžu zāli ārpus darba laika, lūgums sazināties ar muzeja vadītāju Ievu Plētienu.


Raunas muzeja vadītāja Ieva Plētiena apmeklētājus pieņem darba dienās no plkst. 8.00 līdz 13.00 un no 14.00 līdz 17.00 Rīgas ielā 2, Raunā (pagraba ieeja pretī Top veikalam). Iepriekš lūgums sazināties, lai vienotos par apmeklējuma laiku.

Seko Raunas muzejam Facebook: https://www.facebook.com/raunasmuzejs/

Ieejas maksa: Raunas muzeja izstāžu zāles apmeklējums bezmaksas.

Arī Tu vari piedalīties Raunas muzeja veidošanā un nodot muzejam stāstus vai priekšmetu par kādu no šīm tēmām:

  • Raunas apdzīvotās vietas un pagasta vēsture (arī Baižkalna pagasta vēsture, Rozes ciema vēsture);
  • Ar Raunu saistītu ievērojamu cilvēku vēsture, dzīvesstāsti, priekšmeti u.c. informācija (ievērojami cilvēki, kuri dzimuši, mācījušies, strādājuši Raunas pagastā);
  • Raunas pagasta kultūrvēsturisko vietu un objektu vēsture (Raunas viduslaiku pilsdrupas, baznīca, Tanīsa kalns, Raunas Mācītājmuiža, Raunas muiža, Baižkalna muiža, arheoloģiskās senvietas );
  • Nostāsti un leģendas par Raunas vēsturi, cilvēkiem, notikumiem un objektiem
  • Raunas pagasta skolu vēsture;
  • Dažādā laikā darbojošos iestāžu un uzņēmumu vēsture (Raunas Lauktehnika, kolhozi, Raunas slimnīca, Raunas pienotava, grāmatnīca, bibliotēkas, veikali, krogi, frizētavas, aptiekas, pasts, kafejnīcas, galdniecības, smēdes, pagasta valde, ciema padome, izpildkomiteja, MTS u.c.);
  • Biedrību vēsture (Lauksaimniecības biedrības, Laukkopības biedrības, Lopkopības pārraudzības biedrības, Dārzkopības biedrības, Biškopības biedrības, Mednieku biedrības, Mājturības biedrības, Aizsargi un aizsardzes, Mazpulks u.c.);
  • Raunas pagasta kultūras dzīves notikumi un pašdarbnieku kolektīvi (Brīvības pieminekļa atklāšana, Hruščova vizīte Raunā, Dziesmu svētki, Raunas pagasta kori, deju kolektīvi, amatierteātris, sporta pulciņi, fotopulciņi u.c.);
  • Raunas pagasta iedzīvotāju sadzīve un tradīcijas dažādos laikos (svētku svinēšana, ikdienas dzīve, ģimenes tradīcijas u.c.);
  • Raunas centra un lauku apbūve (māju vēsture, celšana, īpaši stāsti, iekšskatu un ārskatu fotogrāfijas u.c.);
  • Raunēnieši lielajos pasaules un Latvijas notikumos (Brīvības cīņās, pasaules karos, pretošanās kustībās, deportāciju upuri, LTF biedri, Barikāžu dalībnieki u.c.);
  • Raunas pagasta dzimtu vēsture (dzimtu apraksti, dzimtas koki, informācija par cilvēkiem u.c.);
  • Raunas mūsdienu vēsture (notikumi, pasākumi, cilvēki).

Drustu novadpētniecības muzejs

Par muzeju

No 2010. gada 1. aprīļa par  Drustu novadpētniecības muzeja vadītāju strādā Ieva Lejmalniece.

Apmeklējot muzeju, pie krājuma glabātājas Ilzes Ļuļēnas var iegūt informāciju par Drustu pagasta un skolu vēsturi, iegūt ziņas par ievērojamiem Drustu pagasta ļaudīm un vēsturiski nozīmīgām vietām, upēm, ezeriem un kalniem.

Ir iespēja katram piedalīties pētniecības darbā. Muzeja darbinieki var palīdzēt skolēniem un studentiem labāk izzināt valsts, novada un pagasta vēsturi.

Muzeja darbinieki var gan vadīt, gan ieteikt interesantus ekskursiju maršrutus pa Drustu pagastu.

Drustu novadpētniecības muzejs ir saņēmis Latvijas Republikas Kultūras ministrijas muzeja akreditācijas apliecību Nr. 118A kā apliecinājumu valsts atzītai muzeja darbībai no 2019. gada 27. februāra līdz 2024. gada  26. februārim.

Muzeja vēsture

Smiltenes novada Drustu pagasta pārvaldes ēkā atrodas Drustu novadpētniecības muzejs, kurā var iepazīties ar Drustu pagasta kultūrvēsturi.

Muzeja pirmsākumi saistāmi ar Drustu pamatskolas vēstures skolotāja Jāņa Arāja darbību 20. gadsimta 70.- 80. gados. Lai padarītu interesantākas vēstures stundas, skolotājs sāka kolekcionēt dažādus vēsturiskus priekšmetus un materiālus: fotogrāfijas, atmiņu stāstījumus, izgriezumus no preses materiāliem, dokumentus un senas liecības par skolu izveidi un darbību. Šajā darbā aktīvi iesaistījās skolēni un viņu vecāki.

Kad 1987. gadā Drustu skola atzīmēja 300 gadu jubileju, jau bija savākts pietiekami plašs un daudzveidīgs priekšmetu, materiālu un dokumentu klāsts, ka varēja izveidot izstādi. Svētku dalībnieki – skolotāji, absolventi, izglītības nodaļas pārstāvji – ieteica izveidot skolas muzeju. Darbs pie muzeja izveides tika turpināts, pamazām krājās vēstures liecības ne tikai par skolu, bet arī par citām jomām – pagasta saimniecību un ļaudīm.

  1. gada 28. oktobrī muzejs pārtapa par Drustu novadpētniecības muzeju, kura pirmais vadītājs bija Jānis Arājs.

Izdevumi

„Jāņa Rības karikatūru izlase” – Jāņa Arāja sakārtojums un komentāri – 2012.

„Skola ezera krastā” – Jānis Arājs  – 1998.

Muzeja misija

Ar muzeja ekspozīcijām un izglītojoša rakstura pasākumiem par Drustu pagasta vēsturi un mūsdienu norisēm rosināt sabiedrībā interesi par Drustu pagastu un vēlmi apmeklēt muzeju un iesaistīties muzeja veidošanā un rīkotajos pasākumos.

 

Kontaktinformācija:

Muzeja vadītāja Ieva Lejmalniece

Tālrunis: +371 22 047 515
E-pasts: [email protected]

Par muzeja apmeklējumu brīvdienās un svētku dienās zvanīt: 22047515
 
Muzeja vadītāja Ieva Lejmalniece – tel.nr. 22047515, e-pasts [email protected]
 
Muzeja krājuma glabātāja Ilze Ļuļēna – tel.nr. 29489869, e-pasts [email protected]
 
Ekskursiju pieteikums –  tel.nr. 22047515
Darba laiks:
Pirmdien 11.00 – 18.00
Otrdien 14.00 – 19.00
Trešdien 11.00 – 18.00
Ceturtdien 10.00 – 18.00
Piektdien 10.00 – 15.00
Sestdien  Brīvs
Svētdien  Brīvs

Facebook: https://www.facebook.com/profile.php?id=100057210619378

Krājums

Drustu novadpētniecības muzeja krājuma darba politika izstrādāta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.956 „Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu”, Drustu novadpētniecības muzeja nolikumu. Krājuma darba politika izriet no muzeja misijas un ataino krājuma veidošanas, pārraudzības principus, nosaka krājuma saturu, kvalitāti, krājuma dokumentēšanu, glabāšanu un saglabāšanu, krājuma drošību, pieejamību un izmantošanu.

Muzeja krājums pamatā tiek veidots:

  • apkopojot Drustu skolu vēsturi, jo pirmā skola Drustos bija jau 1687. gadā,
  • apkopojot materiālus par ekonomisko un kultūras darbību Drustu pagastā, sākot no 19. gs.,
  • ievērojamu drustēniešu dzīves un darbības materiālu apkopojums Drustu novadpētniecības muzejā.

              Liela daļa krājuma priekšmetu ir izvietoti ekspozīcijā „Drusti laiku lokos”.

Vērtīgākās krājuma kolekcijas

  • Muzeja interesantākā kolekcija ir mākslas kolekcija, kura sniedz ieskatu Drustu dzīvē. Interesants skatījums uz norisēm pagastā 20. gs. 50. – 60. gados ir māksliniekam Jānim Rībam, kas zīmējis gan karikatūras, gan ainavas, gan afišas.
  • Bagātīga ir iespieddarbu un fotogrāfiju kolekcija. Visvērtīgākā ir Heinriha fon Hagemeistera grāmata „Ziņas par Drustu draudzes baznīcu, muižām un zemniekiem”, kas izdota 1838. gadā.
  • Vērtīga ir arī dokumentu kolekcija, jo tajā ir vēstule uz bērza tāss no armijas (no Sibīrijas) 1917. gada 18. novembrī.
  • Arī tekstīliju kolekcijā ir arī ļoti vērtīgi ieguvumi, piemēram, aizsarga formas tērps, kas atrasts Slapjuma kalnā 2005. gada 28. aprīlī.

Īpaši vērtīgi ieguvumi muzeja krājumā:

  • Veltas Vadzes dāvinātais tautas tērps. Ar to viņa tērpusies, dziedot korī 20. gs. 50. gados;
  • Aizsargu formas tērps, kas atrasts Slapjuma kalnā;
  • Mākslinieka Jāņa Rības akvareļi un karikatūras, restaurētā glezna “Klusā daba”
  • Auļukalna zemju mērniecības kartes metāla futlārī 1830. – 1866. gads.

Trapenes novadpētniecības centrs

Trapenes pagasta novadpētniecības māja atklāta 1960.gadā, pēc skolotāja H. Ausekļa iniciatīvas.

Novadpētniecības centra ekspozīcijā skatāms Trapenes pagasta kultūras mantojums.

Dokumentos un fotomateriālā atspoguļoti:

  • Krievijas 20. gs. revolūciju notikumi, kas skāra Trapeni;
  • Latvijas atbrīvošanas cīņu notikumi 1919. gadā;
  • Lāčplēša kara ordeņa kavalieri – trapenieši;
  • Norises Trapenē Latvijas brīvvalsts laikā;
  • Otrā pasaules kara un pēckara laikā;
  • Traģiskās deportācijas padomju okupācijas apstākļos.

Trapene un Ojārs Vācietis:

  1. gada 7. decembrī pie Trapenes pamatskolas tika atklāts piemiņas akmens Ojāram Vācietim, kuru ikviens apmeklētājs ar siltām rokām var iesildīt. Un kā Imants Ziedonis teica: ”Tik daudz siltuma būs akmenī, cik tajā ieliksim.”
  2. gadā tika pārveidota ekspozīcija par novadnieku dzejnieku Ojāru Vācieti. Ir iespēja uzzināt par dzejnieka Ojāra Vācieša vecākiem, par paša dzejnieka bērnības un skolas gadiem. Ērti sēžot krēslos, var klausīties ierakstos viņa dzeju, paša autora izpildījumā.
  3. gada 12. jūlijā tika atklāta interaktīvā glezna, kurā Ojārs Vācietis lasa savu dzeju – Satikšanās ar dzejnieku.
  4. gadā tika izveidota izstāžu zāle.

Novadpētniecības centrā skatāma:

  • Ekspozīcija barona Voldemāra fon Vulfa muiža– Trapenes un parka vēsture;
  • Novadpētniecības centra otrajā stāvā ekspozīcija par rakstnieku un dzejnieku Linardu Laicenu, kā arī viņa piemineklis pie kultūras nama. 20. gs. sākumā Linards Laicens strādājis Trapenē par dārznieka mācekli. Ekskursijas noslēgumā ir iespēja nobaudīt liepziedu tēju no simtgadīgām liepām, kuras parkā ir iestādījis Linards Laicens.

Mainīgās ekspozīcijas:

  • Ekspozīcija par brāļiem Ādolfu un Jāni Grestēm. Ādolfs Greste 19., 20. gs. mijā strādājis Bormaņu (tagad Trapenes) pagasta skolā “Kristiņi” par skolotāju. Pie šīs ēkas tagad ir piemiņas plāksne. Ekspozīcija atspoguļo arī Jāņa Grestes dzīves gaitas: skolotājs, muzejnieks, kolekcionārs. Sarakstījis 212 anekdotes.
  • Novadpētniecības centrā ir iespēja iepazīties ar materiāliem par novadnieku grafiķi Edvīnu Andersonu.
  • Senie latviešu darba rīki un to pielietojums”, kura ir paplašināta ar daudziem interesantiem eksponātiem.